Mūziķene

«Mūziķene». Ukulele

Mūziķene

Mūziķene. Dīdžeja pults. Magnuss Eriņš. Ieteikumi

Mūziķene. Eifonijs

Speciālistu ieteikumi vecākiem, ja bērns vēlas apgūt eifonija spēli

Eifonijs – lielās tubas mazais brālis! Ja tuba korī “dziedātu” basu, tad eifonijam tiktu baritona partija. Tam piemīt īpaši patīkams tembrs – iespējams, tāpēc, ka tulkojumā no grieķu valodas vārds “euphonium” nozīmē “labskanīgs”.

LSM.LV pēc LTV1 raidījuma “Mūziķene” publicēs detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar eifonija spēles apguvi mūzikas skolā.

Kas ir eifonijs?

Eifonijs ir otrais lielākais metāla pūšamais instruments aiz tubas. Tā reģistrs ir analogs vīrieša balsij, līdz ar to dažādos sastāvos tas pilda tenora vai baritona lomu kopējā skanējumā.

Kāda ir eifonija izcelsme?

Senākais eifonijam līdzīgais instruments ir serpents – pēc izskata tas atgādināja čūsku, jo tika locīts un apvilkts ar brūnu vai melnu ādu. Kaut arī tā korpuss bija no koka un arī caurumiņi skaņas augstuma mainīšanai tika veidoti līdzīgi koka instrumentiem, to tomēr pieskaitīja pie metāla pūšamo instrumentu grupas – piemutņa jeb munštuka dēļ.

Diemžēl kvalitatīva toņa radīšana un laba intonācija uz serpenta bija grūti sasniedzama. Kad 1818. gadā tika izgudrota pistonu ventiļu (klapju) sistēma, metāla pūšaminstrumenti piedzīvoja strauju izaugsmi. 1843. gadā tika izveidots pirmais eifonijs, kura autors bija Ferdinands Zommers (Ferdinand Sommer). Neilgi pēc tam eifonija modeli papildināja Ādolfs Sakss (Adolphe Sax, 1814–1894) – saksofona un saksofonu ģimenes izgudrotājs.

1874. gadā angļu akustikas speciālists Deivids Bleiklijs (David Blaikley, 1846–1936) radīja īpašu britu stila eifoniju, kuru Lielbritānijā spēlē vēl tagad. Radot jaunu sistēmu, instrumenta intonācija ievērojami uzlabojās. Pēc simt gadiem – 1974. gadā – šo sistēmu pārņēma vairākas vadošās mūzikas instrumentu ražošanas kompānijas.

Kur spēlē eifoniju?

Kaut arī simfoniskā orķestra sastāvā eifoniju iekļauj tikai uz skaņdarbiem, kur nepieciešama liela metāla instrumentu grupa (piemēram, R. Štrausa, G. Mālera un D. Šostakoviča darbi), eifonijs ir pastāvīgs instruments pūtēju orķestrī. Lielbritānijā izplatīta tradīcija ir brass band – liels metāla pūšaminstrumentu ansamblis, kura sastāvā tiek iekļauts arī eifonijs. Latvijā kamermūzikas lauciņā eifoniju bieži var dzirdēt tubu kvartetā (divas tubas un divi eifoniji), jo šādam sastāvam radīts salīdzinoši plašs repertuārs.

Kopš 1970. gadiem eifonijs ir kļuvis arī par ievērojamu solo instrumentu – piemēram, eifonists Stīvens Mīds (Steven Mead) ierakstījis vairāk nekā 50 albumus, apkopojot gan pirmos darbus, kas rakstīti eifonijam solo, gan laikmetīgās mūzikas opusus.

Cik gadu vecumā sākt mācīties eifoniju, un cik ilgi tas jāmācās mūzikas skolā?

Tāpat kā pārējos pūšaminstrumentus, arī eifonija spēles programmas ilgums mūzikas skolā ir seši gadi. Vispiemērotākais vecums, kad sākt mācīties spēlēt eifoniju, ir 9–11 gadi, taču nav izslēgts, ka to var darīt arī mazliet agrāk. Šādā gadījumā, atkarībā no bērna auguma, spēlēšana pāris gadus notiek uz mazāka un vieglāka instrumenta – tenora vai alta raga, taču ne vienmēr mūzikas skolās mazā izmēra eifonijs ir pieejams.

Kā tikt pie sava instrumenta, un kādas ir izmaksas?

Visbiežāk eifoniju iespējams īrēt no mūzikas skolas, un īres maksa ir ļoti maza – daži eiro mēnesī. Taču, ja interese nezūd un rodas iespēja iegādāties savu personīgo instrumentu, mūzikas skolas līmeņa eifonijs maksā ap 500–700 eiro. Pērkot jaunu instrumentu, vēlams konsultēties pie specialitātes pedagoga.

Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?

Rūpēties par metāla pūšamajiem instrumentiem ir salīdzinoši viegli – tie nereaģē uz temperatūras un mitruma maiņām tik krasi, kā, piemēram, stīgu instrumenti, kas gatavoti no koka. Šie instrumenti arī nav tik bieži jānes atrādīt instrumentu meistaram, tikai gadījumos, kad radušās kādas tehniskas problēmas (bukte metālā, eifonijā iesprūst piemutnis u.c.) vai nepieciešams nomainīt kādu metāla detaļu.

Sākumā specialitātes skolotājs palīdzēs apgūt apkopes prasmes un trikus, taču audzēknis pamatā ir tas, kurš par instrumentu rūpējas un tur to kārtībā. Pēc katras spēlēšanas reizes ir jāizpūš ūdens – jāatbrīvojas no mitruma (kondensāta), kas sakrājies instrumenta iekšpusē, kā arī regulāri jātīra piemutnis, jo tas var aizsērēt. Tā kā instrumenta uzbūvē ietilpst dažādas sīkas metāla detaļas, ļoti svarīgi ir tās uzturēt tīras. Lai klapes kustētos bez traucējumiem, jāizmanto dažāda biezuma speciālās smēres un eļļas, kas jāiegādājas mūzikas instrumentu veikalā.

Reizi mēnesī nepieciešams veikt “pilnīgo tīrīšanu”, kur instruments tiek izjaukts un izmazgāts no iekšpuses ar ūdeni. Praktisks padoms šajā procesā: visvieglāk instrumentu tīrīt ir, ieceļot to vannā vai noskalojot dušā. Pēc tam eifoniju var nopucēt arī no ārpuses, izmantojot mīkstu mikrošķiedru lupatiņu.

Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt eifoniju?

Iestājoties mūzikas skolā, jārēķinās ar to, ka tā ir profesionālas ievirzes izglītība, kuras apgūšanai būs jāvelta laiks un enerģija. Pat ja kādā brīdī vēlme spēlēt noplok, jābūt gatavam uz to, ka mūzikas skola jābeidz tādā līmenī, lai pēc tam teorētiski varētu iestāties arī mūzikas vidusskolā. Mācību procesā ļoti nozīmīga ir vecāku iesaistīšanās, palīdzot, atbalstot un motivējot.

Tā kā spēlēšanas pozīcija ir statiska un agri vai vēlu tiks savilkts kāds muskulis, paralēli mūzikas skolai vēlams nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Mācību sākumposmā būs maksimāli jāattīsta elpošanas sistēma, jo spēlējot eifoniju, nepieciešams ļoti liels gaisa apjoms. Tālāk šis apjoms jāspēj kontrolēt un vadīt – šim mērķim ir neskaitāmi elpošanas vingrinājumi, kuru veiksmes atslēga ir to pildīšanas regularitātē.

Kāds ir mācību process mūzikas skolā?

Kaut arī eifonija stunda mūzikas skolā visbiežāk notiek tikai divas reizes nedēļā, lai sasniegtu labus rezultātus, trenēties nepieciešams katru dienu. Ikdienā neatlaidīgi jāspēlē dažādi vingrinājumi, un neatņemama sastāvdaļa ir arī skaņdarbu mācīšanās, gatavojoties skolas pārbaudījumiem un priekšnesumiem.

Katra semestra beigās jākārto eksāmens, kurā parasti atskaņo divus dažāda rakstura skaņdarbus kopā ar klavieru pavadījumu. No 2. klases semestra vidū jākārto arī tehniskā ieskaite, uz kuru tiek gatavotas gammas un etīdes (mazi skaņdarbiņi, kuri paredzēti instrumenta spēles izkopšanas tehnikai). Ja jaunajam mūziķim īpaši labi sokas instrumenta spēlē, skolotājs aicinās piedalīties arī mūzikas skolas rīkotajos koncertos, kuros varēs iegūt pirmo skatuves pieredzi.

Papildus muzicēšanai duetā ar koncertmeistaru iespējams arī piedalīties mūzikas skolas pūtēju orķestra nodarbībās un, atkarībā no skolas un specialitātes skolotāja, arī dažādos kameransambļos kopā ar citiem jaunajiem mūziķiem.

Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?

Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku un veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās Valsts konkursā mūzikā: šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts.

Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs. Ja rodas tāda iespēja, vērts piedalīties arī dažādās meistarklasēs, kā arī pamēģināt savu veiksmi iestāties kādā jauniešu orķestrī, lai gūtu noderīgu pieredzi un iejustos orķestra mūziķa profesijā.

Kāpēc spēlēt eifoniju?

Eifonija skaņa ir unikāla un ļoti tuva cilvēka balsij. Ne velti vārds “euphonium” sastāv no diviem grieķu valodas vārdiem: “eufōnos” – labs un “fōnē” – skaņa. Eifonijs ir nopietns solo instruments, un tā pūrā ir ļoti plašs repertuārs, kurā ietilpst gan dažādi skaņdarbu pārlikumi, gan speciāli eifonijam rakstīta mūzika, kas lieliski demonstrē instrumentam piešķirto labskanīgumu.

Latvijā eifonija spēle ir relatīvi jauna specialitāte, tāpēc iegūt vietu kādā no profesionālajiem orķestriem uzreiz pēc mūzikas vidusskolas pabeigšanas ir ļoti reāla iespēja!

Kuri ir atpazīstamākie eifonisti Latvijā un pasaulē?

2001. gadu var saukt par eifonija spēles kustības aizsākumu Latvijā – tubists Jānis Retenais ir gan pirmais tubas spēles docētājs, gan eifonija klases izveidotājs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Pirmais, kas ieguva augstāko izglītību eifonija spēlē, ir Andis Karelis – viens no Zemessardzes orķestra dibinātājiem un tā galvenais diriģents, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pieaicinātais docētājs.

Viens no vadošajiem eifonija spēles meistariem Latvijā šobrīd ir Jānis Pusplatais – profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” eifoniju grupas koncertmeistars, kā arī eifonija un tubas spēles pedagogs Ventspils Mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā.

Galvenā eifonija spēles autoritāte ir Stīvens Mīds (Steven Mead), kura dēļ eifonijs ieguva plašāku popularitāti pasaulē. Savas karjeras laikā viņš neskaitāmas reizes bijis orķestra solists, ierakstījis vairāk nekā 50 solo albumus, kā arī vairāk kā 40 gadus darbojas kā pedagogs, mācot Karaliskajā Ziemeļu mūzikas koledžā (Royal Northern College of Music) Mančestrā, Anglijā, un aktīvi piedaloties starptautiskās meistarklasēs – arī Latvijā.

Tomass Rūdī (Thomas Rüedi) kā solists koncertējis Eiropā, Āzijā, Amerikā un Āfrikā, taču kā orķestra mūziķis viņš regulāri uzstājas arī kopā ar Tonhalles orķestri (Tonhalle Orchester Zürich) Cīrihē, Šveicē.

Viens no jaunākās paaudzes spilgtākajiem solo māksliniekiem ir Deivids Čaildss (David Childs). Viņš sniedzis koncerttūres Eiropā, Āzijā un Ziemeļeiropā, muzicējis mūzikas festivālos (piemēram, BBC Proms), iestudējis vairākus pirmatskaņojumus, kā arī regulāri spēlē radio, televīzijā, kā arī veic CD ierakstus.

Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt