Smēķēšanu bērna klātbūtnē pielīdzina vardarbībai. Ar likuma ievērošanu ir grūtības

Smēķēšanu bērna klātbūtnē likums klasificē kā vardarbību pret bērnu. Neskatoties uz stingrajām likuma prasībām, bērnu klātbūtnē mēdz smēķēt ģimenēs un sabiedriskās vietās. Sabiedrība aktīvi neuzstāj uz likuma ievērošanu.

Portāls “Lsm.lv” saņēma vēstuli no lasītājas Egijas, kura lūdza aktivizēt tēmu par smēķēšanu sabiedriskās vietās:

“Manā ģimenē nesmēķē, bet mēs nedrīkstam vēdināt dzīvokli, jo uz katra otrā balkona smēķē. Uz ielas smēķētāji iet lepni paceltu galvu, bet man ar ratiņiem jāizdomā manevri, lai mans mazulis tos nesaelpotos. Ja aizrāda, kā rakstīts likumā, tad cilvēki kļūst agresīvi. Godīgi sakot, man žēl šīs sabiedrības, kura pati sevi neizglīto. Šis ir ļoti nepopulārs temats, jo pat nesmēķētāji par to neiestājas, laikam bailēs no smēķētāju agresijas.”

Smēķēšanas kaitīgums

  • "Valsts veselības pārskatā 2017" minēts, ka katrs ceturtais pieaugušais Latvijas iedzīvotājs smēķē.
  • Viena cigarete satur 7000 toksisku vielu no kurām 70 ir kancerogēnas.
  • No cigarešu dūmu kaitīgās ietekmes nav pasargāti pasīvie smēķētāji, tajā skaitā arī mazi bērni.
  • Pasīvā smēķēšana notiek, nesmēķētajam ieelpojot dūmus, kas izplūst gan no smēķētāja aizdedzinātās cigaretes, gan viņa izelpotajiem tabakas dūmiem.
  • Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka vardarbība pret bērnu ir ne tikai fiziska un emocionāla viņa ietekmēšana, bet arī bērna pakļaušana nelabvēlīgām ārējām ietekmēm, tajā skaitā tabakas dūmiem.

Latvija – nesmēķētāju paradīze

No 2013. gada pieņemti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka vardarbība pret bērnu ir ne tikai fiziska un emocionāla viņa ietekmēšana, bet arī bērna pakļaušana nelabvēlīgām ārējām ietekmēm, tajā skaitā tabakas dūmiem.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģe Renāte Snipe uzslavē mūsu likumdošanu, kurā ir stingri noteikumi:

“Mums ir stipra likumdošana, mums tiešām ir paradīze nesmēķētājiem, tomēr likumam nav liela atbalsta sabiedrībā.”

Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vecākā inspektore Baiba Skrabāne skaidro, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu smēķēšana bērnu klātbūtnē ir klasificējama kā vardarbība pret bērnu. “Ja pret bērnu izturas vardarbīgi, par to jebkurai personai, kura to redz, nepieciešams vērsties policijā, lai sauktu pie administratīvas atbildības. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā saņemtās sūdzības tiek likumīgā kārtā pārsūtītas Valsts policijai.

Ja vecāki smēķē bērnu klātbūtnē, par to jāinformē arī bāriņtiesa.”

Uzrunājām Liepājas bāriņtiesas vadītāju Taigu Ziemeli, viņa portālam “LSM.lv” skaidroja, ka bāriņtiesā nav saņemtas sūdzības, kur vecāku smēķēšana bērnu klātbūtnē būtu minēta kā pamatproblēma. Ir saņemtas sūdzības, kurs smēķēšana bērnu klātbūtnē ir minēta saistībā ar citām problēmām ģimenē, vecāku dzīvesveidu un attieksmi pret bērnu audzināšanu.

Līdzīga situācija ir arī Rīgā. Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Veržbicka informēja, “tā kā smēķēšana bērna klātbūtnē ir administratīvs pārkāpums, tad iedzīvotāji par to var ziņot Rīgas pašvaldības policijai, jo policija var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu. Rīgas bāriņtiesai iedzīvotāji parasti ziņo par smēķēšanu bērnu klātbūtnē kopsakarā ar citiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Bāriņtiesa vienmēr visu saņemto informāciju pārbauda un noskaidro, kāda ir situācija ģimenē. Protams, arī informāciju par smēķēšanu bērna klātbūtnē bāriņtiesas darbinieki pārbaudīs un izvērtēs attiecīgo gadījumu,

taču smēķēšana bērna klātbūtnē nevar būt par galveno iemeslu, lai vecākiem pārtrauktu aizgādības tiesības un šķirtu bērnu no ģimenes.

Bāriņtiesas praksē šādi gadījumi, kad ziņo tikai par smēķēšanu bērna klātbūtnē, nav bieži. Ja nepieciešams, tad bāriņtiesa nodod informāciju Rīgas Sociālajam dienestam, kas attiecīgi var, piemēram, piesaistīt atkarības profilakses speciālistus, lai radītu izpratni par smēķēšanu kā problēmu un motivētu atkarību veicinoša dzīvesveida pārtraukšanu.”

Pasīvā smēķēšana un bērna veselība

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģe Renāte Snipe savā praksē redz smēķēšanas ietekmi uz bērnu veselību un secina, ka pēdējo 15 gadu laikā situācija ar smēķēšanu Latvijā noteikti ir uzlabojusies.

“Mūsu sabiedrībā katra cilvēka pienākums ir cīnīties par dzīvi bez nikotīna.

Bieži, necīnoties ar pīpētājiem, cenšas izbēgt no konfliktiem.”

Smēķēt vai nesmēķēt ir katra izvēle, likums to arī neliedz. Ārste uzskata, ka  “lielākās problēmas rada pasīvā smēķēšana, kad līdzcilvēki spiesti ieelpot cigarešu dūmus, gan tuvu kontaktēties ar smēķētāju, jo vairākas stundas pēc cigaretes izsmēķēšanas cilvēks turpina izelpot toksiskas vielas.

Mazu bērnu tēviem mēdzu jautāt –

vai pēc cigaretes izsmēķēšanas jūs stundu jožat ap māju ar vaļā muti, lai tiktu vaļā no toksiskajām vielām izelpā.

Nikotīna dūmi satur ap 7000 toksisku vielu no kurā 60 līdz 70 ir kancerogēnas. Ja smēķē dzīvoklī, šīs vielas iesūcas mēbelēs, paklājos, sienās un pat putekļos. Tas pats notiek kāpņu telpās. Pasīvā smēķēšana bērnam ir bīstama tāpēc, ka bērni ir mazāki un viņu organismam grūtāk cīnīties pret šīm indēm, mazi bērni straujāk elpo, viņi fiziski atrodas tuvāk toksiskajiem putekļiem, kas ir uz grīdas.

Bērniem, kuri ir pasīvie smēķētāji, biežāk ir dziļo elpceļu infekcijas; ja šiem bērniem ir nosliece uz astmu, tad saslimšanas risks ir augstāks, arī pretiekaisuma darbības medikamenti iedarbojas vājāk, šiem bērniem biežāk ir vidusauss iekaisumi, zīdaiņiem trīs reizes augstāks pēkšņās nāves risks.

ASV izdarītie pētījumi rāda, ka pasīvā smēķēšana ietekmē bērna garīgās spējas – viņi sliktāk mācās, viņiem ir uzmanības deficīta sindroms, biežāk kavē stundas, slimo ar depresiju.”

Ārste Renāte Snipe atceras kādu gadījumu, kad viņas mazais pacients savas kāpņutelpas pīpētājus uzrunāja ar zīmējumiem – internetā atrastām karikatūrām par smēķēšanas kaitīgumu. Zēns tās izlīmēja kāpņu telpā, un pīpētāji no kāpņu telpas pazuda.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti