Ģimenes studija

Puikas spēlē kariņu. Vai vecākiem jāatbalsta bērnu spēles ar ieročiem?

Ģimenes studija

Ekonomiskā vardarbība ģimenē: manipulācijas ar ekonomisko iespēju sašaurināšanu ir dažādas

Audzināt bērnos patriotismu ir ģimenes un skolas kopīgs uzdevums

Skolas direktors: Bērnos patriotismu neaudzina sarunā pie galda, nepieciešama līdzdarbošanās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Bērnu patriotiskā audzināšana notiek skolā un ģimenē. Ģimenē bērns gūst emocijas, rituālus, informāciju par notikumiem ģimenes kontekstā, skolā šo informāciju bērns papildina ar dziļāku faktuālu izziņu. Patriotisms ir līdzdarbošanās valsts attīstībā, tas dod pašapziņu un piederības sajūtu savai zemei. 

Ģimene un skola dod patriotiskās audzināšanas pamatu, uzskata literāte, žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa. 

Ģimene ierāda rituālus un ceremonijas, jāatceras, ka bērni kopē vecākus.

No skolas sagaida, ka ģimenē ieliktās izjūtas papildina ar zināšanām.

Raunas vidusskolas direktors un vēstures un kulturoloģijas skolotājs Edgars Plētiens atgādina vārda “patriotisms” izcelsmi – tas no grieķu valodas nozīmē “līdzdarboties”. Skolā patriotismu audzina līdzdarbojoties. Skolā saturs nav svarīgākais, bet tas, kā nodarbojas ar bērnu audzināšanu stundā.

Izglītības sistēmai izpaliek ideāla dimensija un uzstādījums skatienam lielākās līnijās. Deklaratīvisms un dekoratīvisms ir tas, ko bieži redzam. Tā var redzēt, kā veidojas attiecības ar valsti, ja neizglīto sabiedrību, pauž Kalpiņa.

"Labi var redzēt, ka sabiedrībā daudzas lietas, kas saistītas ar pilsoņa attiecībām ar valsti vai Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem, nav dziļi iesakņojušās," norāda Rudīte Kalpiņa.

Viņa vērtē, ka cilvēki, kuriem nav ģimenes pieredzes, ir daudz klišejiskāki, pompozāki.

"Man ir bažas par to, kā jaunā paaudze, kas šobrīd veidojas un kuru audzina cilvēki, kas paši ir dzimuši vai skolojušies 90. gados, kā viņi izprot Latviju, latviskumu, vai tā ir tikai skaista estētika vai dziļāk,"

analizē Rudīte Kalpiņa.

"Latviskuma slāņa ļoti pietrūkst, mēs vienkārši caur šādu prizmu vairs nedomājam, jo mūsu izpratnē latviskums ir visai plakans."

Edgars Plētiens  uzskata, ka noderīgi skolēniem, rodot piederības sajūtu valstij, varētu būt iesaistīšanās skolēnu pašpārvaldē, saprotot, cik labi darīt ko vietējā novada un pagasta labā.

Veidojot piederības sajūtu ģimenē svarīgi atcerēties par valodas lomu, valoda ir nozīmīgs faktors. “Runāsim latviski, noturēsim pamatlietu latviskā identitātē!” aicina Rudīte Kalpiņa.

Militārisms kā patriotisma sastāvdaļa – savas zemes aizstāvis to mērķtiecīgi kultivē, uzskata, ka caur militārismu var ieaudzināt patriotismu, bet ir citas, iedarbīgākas metodes. Ja bērnam ir iekšējā motivācija un ieinteresētība, to nepieciešams izmantot. Mākslīgi apsēsties pie galda un sākt sarunu, tas ne vienmēr labi izdosies. Bērnam veidojas piemērs, ja lietas dara kopā, uzskata Edgars Plētiens.

Brīvības pieminekļa izgaismošanas idejas autors Valdis Zatlers uzsver, ka patriotisma jūtas rodas ģimenē. Šī brīža situācijā Brīvības pieminekļa apmeklējums vakara stundā ir laba alternatīva svētku svinēšanai mājās, lai paskatītos, ka ir gaismas stariņš, kas izgaismo mūsu lielāko simbolu – Brīvības pieminekli. Būs pastaiga un emocionāls pacēlums. Šī diena jāpavada sarunā ar bērniem par patriotismu un valsti, par vēstures notikumiem. 

Mūsu māja ir mūsu valsts un pašapziņa, katrs var dot ko šai mājai, uzsver Valdis Zatlers.

Portālā LSM.lv sagatavota galda spēle vecākiem un bērniem par vēstures notikumiem, valsts simboliem, varonību senatnē un mūsdienās. Virtuāli spēles par Latvijas vēsturi un patriotismu var spēlēt Bērnistabā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti