Pirmās nedēļas skolā jaunieši pārdzīvos ar grūtībām, par to vecākiem nav jāuztraucas, jo skola izraisa skolēnos stresu.
Vecākiem jāpavēro bērni vēlākā periodā, īpaši, ja iepriekš bijušas kādas problēmas, tāpat jāvēro, vai nav atkal jaunas izmaiņas bērna uzvedībā.
Visvairāk uzmanības jāpievērš tad, ja jaunietis piedzīvo kādas izmaiņas – no 9. klases pāriet uz 10. klasi vai maina skolu. Šis gads īpaši izšķirīgs, jo skolā mainījušās daudzas lietas.
Digitālais mobings ir plaši izplatīta tēma, bet nevar teikt, ka attālinātās mācības to ietekmē vairāk. Varam redzēt, ka bērni un pusaudži ir noguruši no digitālās vides, viņi pat vēlas iet uz skolu, pauž psihoterapeits.
Ir pusaudži, kuri priecājas par attālinātajām mācībām. Nils Sakss Konstantinovs uzsver, ka “tādu ir neliela daļa, viņiem bija grūtības skolā, un viņi ir intravertāki pēc dabas, viņi vēlas strādāt attālināti, jo tā mazinās trauksme.”
Mācības nav svarīgākais, ko bērns skolā dara.
Bērns mācās socializēties, draudzēties, sadzīvot ar citiem cilvēkiem – bērniem un pieaugušajiem. Ja šīs sadaļas iztrūkst, neveidojas nozīmīga dzīves daļa.
Psihoterapeits aicina vecākus padomāt, vai bērnam ir visas lietas, kas nepieciešamas viņa vecumposmam. Šo lietu nav daudz – nepieciešams paēst, pagulēt, apmeklēt skolu, darīt to, kas patīk, nepieciešams satikties ar saviem vienaudžiem un atpūsties.
“Vecāki ir labi barometri saviem bērniem un labāk par speciālistu zinās, kā ar bērnu runāt,” uzsver Nils Sakss Konstantinovs.
Vecākiem jārunā ar bērniem, jāizzina, ar ko saistās viņa grūtības. Bieži bērni nevēlas ar vecākiem runāt, tad jāmeklē palīdzība.
Latvijā ir nevienlīdzīga situācija palīdzības saņemšanu lielās pilsētās un ārpus tām. “Mums nav pakalpojumu, kas vērsti uz pusaudžiem, trūkst speciālistu un valsts stratēģijas, kā skatīties uz pusaudžu mentālo veselību kopumā,” uzsver Nils Sakss Konstantinovs.
