Īsumā:
- OECD pētījuma mērķis - pārbaudīt, cik gatavi skolēni zināšanu pielietošanai praktiskajā dzīvē.
- Centralizēto eksāmenu rezultāti krītas, OECD uzrāda labākus sasniegumus.
- Sliktajos mācību rezultātos vaino arī zemo lasītprasmi un teksta izpratni.
- Igaunijas panākumu pamatā ir vairāki faktori, arī skolotāju algu kāpums un izglītības prestižs.
OECD PISA pētījums
Starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas OECD PISA pētījums ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurā reizi trīs gados vērtē 15-gadīgu skolēnu kompetences matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs. 15-gadīgi jaunieši vairumā OECD valstu šajā vecumā tuvojas savas obligātās izglītības noslēgumam, tāpēc arī izvēlēts šis vecums. Latvijā pārsvarā tie ir 9. klases skolēni. Latvijā šajā pētījumā piedalījās gandrīz 6000 skolēnu no 308 skolām. Katrā no pētījuma cikliem viena no jomām – lasīšana, matemātika vai dabaszinātnes – ir galvenā, un to analizē padziļināti. Šoreiz galvenā loma bija lasīšanai.
PISA pētījums ir kļuvis par galveno rādītāju, kas rāda izglītības kvalitāti valstī. Latvijā PISA pētījumi notiek no 1998. gada - septiņi cikli pa trim gadiem. Pētījuma ideju Latvijas Universitātes (LU) profesors Andris Kangro raksturo kā tādu, kas ļoti neseko līdzi mācību saturam, bet pēta kompetences, ko skolēns zina, prot, māk izmantot reālai dzīvei tuvos uzdevumos.
Šo uzdevumu galvenais mērķis – cik gatavi doties dzīvē ar savām zināšanām ir bērni.
Ja stundā rēķina kvadrāta laukumu, tad šajos uzdevumos jāizrēķina dēļa garums, lai uztaisītu dobi. Ja ir jādara kādas darbības simulācija, uzdevumos viss ir sīki aprasktīts - ir informatīvais bloks, uzdevumi saistīti uz lasāmo materiālu. Ir pieejamas formulas un kalkulatori, tikai jāmāk izdarīt - kā dzīvē – viss pieejams, tikai jāizdara, uzdevumus raksturo LU docente Rita Kisiļova.
Kopumā no septiņiem cikliem visu laiku esam tuvu vai tieši OECD valstu vidū, tāpat arī pēc Eiropas Savienības valstīm ir šādi rezultāti. 2018. gadā veiktais Latvijā liecina pieaugumu matemātikā (kopš 2003. gada ir pieaugoša tendence). Lasītprasme ir nedaudz kritusies, dabaszinātņu uzdevumos esam vidū, tā rezultātus raksturo Kangro.
“Tas, ka esam starp 15 līdz 30 valstīm pasaulē (valstis, kuras piedalās pētījumā), ir labi, bet nevaram ar to būt apmierināti. Kaut vai tāpēc, ka mūsu kaimiņi igauņi ir neaizniedzamos augstumos, kaimiņi ir svarīgi," pauž Kangro.
Mācību rezultāti
Centralizēto eksāmenu rezultāti mums ir skumji – jau 10 gadus rezultāti krītas, pērn bija vissliktākie.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas matemātikas skolotāja Ilze Gaņina uzskata, ka vainojama skolēnu motivācija, viņiem nešķiet svarīgs rezultāts, neizdara pārbaudes darbā tik, cik varētu. Jādomā, kā motivēt skolēnus. “Skolēni pat stundā saka – es negribu. Matemātikā ir bijusi tendence atvieglot saturu, bet jāliek vairāk skolēniem strādāt. Neizmantojam skolēnu potenciālu pirmajās trijās klasēs. Ikdienas procesā mazāk jāpiedāvā skaitļošanas pieredzes, bet daudz jāstrādā pie praktiskiem piemēriem.”
PISA pētījumi rāda situāciju prasmē pielietot zināšanas, bet tas nenozīmē, ka pēc rezultātu saņemšanas seko kādi soļi situācijas uzlabošanai. Kangro pauž, ka rezultātu paziņošanas konferencē izskan, ka pamatskolas noslēguma klasēs pievērš uzmanību noslēguma darbam, ne PISA pētījuma uzdevumu tipiem.
“Pēc konferences saņemam signālus, ka igauņi izmanto šos PISA tipa uzdevumus savu skolēnu sagatavošanai, atrodot tam laiku un spēku.
Mēs par maz atrodam tam laiku. Ja mūsu skolotāji vairāk pastrādātu ar PISA piemēru, mūsu rezultāti būtu vēl augstāki.”
Rita Kisiļova vērš uzmanību uz to, ka nevar salīdzināt PISA pētījuma darbus un centralizētos eksāmenus, tas nav korekti.
Lasītprasmes kvalitāte
Lasītprasme mums ir sliktāka, bērns nevar izprast tekstu, jo neprot lasīt. Lasītprasmei skolā jāpievērš uzmanība visiem skolotājiem, jo lasītprasme ir pamats visam pārējam.
Rita Kisiļova uzsver, ka nevar teikt, ka valstī skolēnu zināšanas samazinājušās. PISA bija uzsvars uz informācijas meklēšanu un salīdzināšanu, iespējams, tas nebija pietiekami mācīts skolā. Atrast un saprast, cik informācija ir ticama, ir nozīmīgas prasmes, bet tās nav pietiekami apgūtas.
Bērni nelasas grāmatas, mainās dzīves paradumi. Kas lasa grāmatas, tiem ir visaugstākie sasniegumi, tas ir novērots. Sasniegumi starp priekšmetiem rāda – labi lasa, labi veicas mācībās.
Kangro pauž, ka ne visu var vienkārši izskaidrot, bet
ir noskaidrots, ka skolēni lasa tad, ja ir vajadzība, bet tas nav vaļasprieks, šāds novērojums ir vienāds Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā.
Igaunijas panākumu noslēpumi
Nav viena faktora vai faktoru kopuma, kas panākumus izskaidrotu, pauž Kangro. Igauņi uzskata, ka visa sabiedrība kopumā ciena izglītību, un to atbalsta valdība un pašvaldība. Daudz runā par skolotāju autonomiju, kaut ir mācību standarts, tomēr skolotājs var sasniegt rezultātus, kā vēlas.
Skolotāju algas paaugstinājums ir svarīgs un to turpina darīt. Igauņi ir centušies sakārtot skolu tīklu.
Arī skolotāja Ilze Gaņina uzsver, ka sabiedrībā un ģimenē jāceļ izglītība kā vērtība, tad ir cita motivācija mācīties. Ja tā nav, tad ir pretenzijas pret skolu un nav motivācijas bērnam mācīties. "Kad mūsu skolēni viesojās Somijā, bērni bija pārsteigti, ka vecāki bērniem deviņos liek iet gulēt, jo rīt ir darbadiena, un mācības ir darbs."
Tāpat būtiski domāt par jauno pedagogu izglītošanu, lai skolās ienāk motivēti skolotāji. Vispirms vajadzētu sakārtot reģionālo reformu un tad skolu tīklu.
Rita Kisiļova aicina pie zemajiem sasniegumiem nevainot mācību saturu:
“Latvijā saturs nav vainīgs, bet ir svarīgas metodes un pieeja. Salīdzinot – nav atšķirību no citām valstīm, atšķiras, kā to darām.”
