Skolas laika sākumā pirmklasnieku vecāki ir satraukušies par dažādiem mazā skolēna emocionāliem un izglītojošiem aspektiem. Ir bažas par to, kā bērns iejutīsies skolā, vai spēs sekot līdzi mācībām un citiem ar skolas dzīvi saistītiem aspektiem, bet, šķiet, ka pāri visam ir bērna zināšanu vērtēšana – vai manam bērnam ir pirmklasniekam nepieciešamās zināšanas, vai viņa lasīšanas, rēķināšanas un rakstīšanas prasmes atbilst vismaz vidējam līmenim, lai skolā neatpaliktu no pārējiem un nepiedzīvotu grūtības.
Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma vecākus aicina
vairāk domāt par pirmklasnieka psihoemocionālo gatavību skolai, jo lasīt un rēķināt skolā iemācīsies.
Kad Drabešu Jaunās pamatskolas bērndārznieki pošas uz skolu, tiek rīkota tikšanās, kurā piedalās gan pedagogi, gan atbalsta personāls, gan vecāki. Kristīne Paisuma min gadījumu, kad kāds tēvs kopā ar pedagogiem nolēmis, ka bērns vēl nav gatavs pirmajai klasei – bērna personībai svarīgāk bija palikt bērnudārzā; te nav runas par bērna rēķināšanas un lasīšanas prasmēm, bet personības attīstību.
Kristīne Paisuma uzsver, ka mazajam pirmklasniekam ļoti svarīgi prast risināt problēmsituācijas, konfliktus, noteikt sasniedzamos rezultātus vienkāršās darbībās.
“Kam vajag kvalitatīvos rādītājus?” jautā Paisuma.
Jā, vecāki dzenas pēc rezutātiem, to dara prestižas skolas, ir izglītības iestāžu un vecāku gaidas pēc augstiem - pēc izmērāmiem rezultātiem.
“Kvalitātes rādītājs ir process,” kā pašu svarīgāko nosauc skolas direktore.
Direktore uzsver lielās izmaiņas mazā cilvēka dzīvē, sākot skolas gaitas: “Drīzāk pirmklasnieku mammām dotu atmaksātu atvaļinājumu. Mulsums un kritumi bērna izglītībā rodas, ja nav pietiekamas atbalsta iespējas.”
Direktore arī uzsver, cik svarīga ir vecāku pieredzes skaidrošana bērnam, arī viņi ir bijuši pirmklasnieki.
Ir tikai saprotamas mazā skolēna emocijas: “Es jūtos nedrošs, man ir tikai septiņi gadi.”
Zināšanas un prasmes dažādās jomās, sākot mācības pirmajā klasē
Pirmsskolā apgūstamās mācību jomas:
- valodu (lasītprasme un rakstītprasme),
- sociālā un pilsoniskā,
- kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā,
- dabaszinātņu,
- matemātikas,
- tehnoloģiju,
- veselības un fiziskās aktivitātes.
Zināšanu apgūšana mācību plānā ir salikta secīgi, šeit aprakstīts, kas bērnam jāzina, beidzot pirmsskolas iestādi, tātad -
ar šīm zināšanām un prasmēm bērns sāk skolas gaitas.
Sagaidāmais rezultāts katrā no jomām, beidzot pirmsskolu:
Valodu mācību joma
Lasīšana – bērns lasa vārdus un saprot izlasīto.
Rakstīšana – bērns raksta rakstītos burtus. Atšķir un nosauc skaņas vārdos, pareizi izrunā visas skaņas vārdos. Skaņu prot apzīmēt ar atbilstošu burtu.
Runāšana, klausīšanās un teksta izpratne - jautā par neskaidro, atbild uz jautājumiem, skaidro, kāpēc cilvēki saziņā lieto valodu. Klausās tekstu, atstāsta dzirdēto, izdomā teksta papildinājumu. Prot stāstīt secīgi.
Sociālā un pilsoniskā mācību joma
Šī ir joma, kurā bērns apzinās savu vietu sabiedrībā. Bērns stāsta par sevi, apzinās piederību ģimenei, sabiedrībai, valstij, kurā dzīvo.
Mācās pārvaldīt savu uzvedību; var raksturot emocijas (skumjas, bailes, izbrīns, pārsteigums). Atšķir labu un sliktu rīcību, zina, kad vērsties pēc palīdzības pie pieaugušā.
Patstāvīgi ģērbjas, sagatavojas darbam, ēd, ievērojot galda kultūru. Prot paskaidrot, ko vēlas darīt, kādu darbību veikt; raksturo, vērtē paveikto, sadarbojas ar citiem.
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
Bērna prasmes izpausties mākslas un mūzikas jomā - zīmē, glezno, veido kolāžas, salīdzina un darbojas ar krāsām. Dzied ar pavadījumu un bez tā. Dejo vienkāršus deju soļus atbilstoši mūzikas ritmam. Runā dzejoļus, iejūtas tēlos, maina balss tembru atbilstoši tēlam. Eksperimentē un izpaužas dažādās mākslinieciskās jomās.
Dabaszinātņu mācību joma
Bērns vēro, izzina un izprot norises dabā - izzina, salīdzina un novēro apkārtni. Novēro izmaiņas dabā un diennakts ritmā. Novēro laikapstākļu maiņa. Stāsta par debess ķermeņiem. Iesaistās dabas saudzēšanā.
Matemātikas mācību joma
Skaita un raksta ciparus 10 apjomā, prot prakstiski parādīt skaitu 10 apjomā. Praktiskā darbībā veido skaitļa sastāva dažādas variācijas 10 apjomā.
Grupē priekšmetus pēc vairākām pazīmēm, piemēram, krāsas, lieluma, formas, nozīmes, materiāla. Salīdzina priekšmetus, priekšmetu kopas pēc skaita un lieluma, lietojot jēdzienus: vairāk, mazāk, tikpat, lielāks, mazāks. Mēra ar lineālu. Izzina ģeometriskas figūras.
Nosauc objektu atrašanās vietu telpā un plaknē, lietojot jēdzienus: virs, zem, pie, aiz, blakus, pa labi, pa kreisi.
Tehnoloģiju mācību joma
Bērns prot izdomāt un īstenot idejas, darbojoties dažādās tehnikās, izmantojot nepieciešamos palīgrīkus. Apgūst dažādus tehnoloģiskos paņēmienus un drošības noteikumus savas ieceres īstenošanai no papīra un tekstilmateriāliem: līmē patstāvīgi, izvēlas atbilstošu līmi un līmēšanas paņēmienu, ievēro drošības noteikumus; izplēš no papīra vienkāršus siluetus; loka papīru pēc nosacījuma; ar šķērēm izgriež dažādus objektu siluetus; pin pīnīti no trim pavedieniem; sien mezglu; veido uztinumu; šuj pamatdūrienu.
Zina, kā pareizi turēt un lietot rakstāmpiederumus un darbarīkus. Patstāvīgi izvēlas un lieto tos atbilstoši vajadzībai.Piedalās vienkāršu un veselīgu ēdienu pagatavošanā, iepazīstot veselīga uztura principus.
Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
Bērns ir fiziski aktīvs, pārvietojas sev un citiem drošā veidā dažādās šķēršļu joslās un kustību rotaļās; apvieno soļošanu, skriešanu, rāpošanu, rāpšanos, notur līdzsvaru, izvēlas pārvietošanās veidu atbilstoši situācijai.
Bērns prot izvēlēties darbības veidu atbilstoši situācijai - tver, padod, ripina, velk, stumj, met, sper. Ievēro drošības noteikumus, lieto individuālos aizsardzības līdzekļus.
Raksta pirmpublikācija Lsm.lv 2020. gada 19. maijā.
