Dažreiz cilvēki grib zināt pēc iespējas vairāk par gaidāmo bērnu, bet nezina, ko darīs ar šo informāciju. Ja atnākt slikta atbilde, tad ir laiks ģimenē pieņemt lēmumu par grūtniecības turpināšanu vai neturpināšanu, pauž ginekoloģe Dace Ezeriņa.
Radioraidījuma klausītājs jautā : “Kāpēc slimu bērniņu dzimst aizvien vairāk?”
Galvenais iemesls – mēs vairāk zinām, saprotam, varam ieraudzīt, skaidro speciālisti.
Ārste ģenētiķe Liene Korņējeva izskaidro grūtniecības izmeklējumu gaitu, to trīs grupas.
Sonogrāfiski un bioķīmiski var konstatēt anomālijas, kad bērnam kas nav kārtībā ar anatomiju, ir skaidrs, ka bērnam ir problēma. Šī problēma nepazudīs, tāpēc šādos gadījumos palīdz ģimenei sazināties ar speciālistiem vai citiem vecākiem, kuri ko līdzīgu piedzīvojuši, lai labāk izprastu situāciju. Kopā var izstrādāt plānu, kā rīkoties, saprast, kādas ciešanas tas radīs. Ja ir smaga pataloģija, kas nav savienojama ar dzīvildzi, vecākiem jālemj par tālāku rīcību, skaidro ārste.
Izmeklējumos var noteikt bērna ģenētiskās saslimšanas, kurās arī ir anomālijas. Viena ir hromosomu saslimšanas, ko bērns mantojis no vecākiem. Uz hromosomu saslimšanu atklāšanu grūtnieci virza pirmā trimestra skrīningā.
Trešā grupa ir saistīta ar gēniem – gēnu saslimšanas. To var noteikt grūtniecības laikā, analīzēs iegūstot šūnas, nosakot, vai ir kāda konkrēta saslimšana. Vecāki, kuri vēlas šādas analīzes, ir konsultēti un zina, ko meklē un kāpēc. Šie stāsti ir bēdīgi un smagi.
“Lietas ir sarežģītas emocionāli un ētiski, ir situācijas, kad pareiza lēmuma nav,” pauž ārste ģenētiķe Liene Korņējeva.
Raidījuma klausītāja jautā, kāpēc dažreiz izmeklējumos paziņo, ka bērnam ir Dauna sindroms, bet, par laimi, bērns piedzimst vesels.
Ārste skaidro, ka pirmā trimestra skrīningā iegūst kādu ciparu uz risku, ka būs Dauna sindroms, tas ir pēc statistikas datiem – 1 /50 vai 1/4.
"Ir speciālisti, kuriem niez mēle pateikt, ka būs slikti. Šis ir stāsts par skrīninga analīžu interpretāciju”, pauž ārste.
Ir augļūdens analīzes, kurās var vairāk izzināt, to grūtnieces neveic vienmēr, jo ir riski. Augļūdens analīze pasaka precīzi.
Latvijā ģenētiķu nepietiek, bet ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība, to saņem, var pastrīdēties, vai visi saņem palīdzību, uzsver Korņējeva.
