Mīt zirņu zupai līdzīgos ūdeņos
Pētnieki mēdz jokot, ka zandartiem piemērotos ūdeņus var salīdzināt ar zirņu zupu – tie ir silti, barības vielām bagāti un ar sliktu caurredzamību. Klimata pasiltināšanās nākotnē varētu tikai palielināt tādu ūdenstilpju daudzumu, kurās sastopams šis plēsējs. Parasti zandarta izmērs nepārsniedz 60 līdz 80 centimetrus, bet ik pa laikam Daugavā zvejnieku lomos reģistrēti eksemplāri, kas pārsniedz 90 centimetru garumu. Latvijas ezeros un upēs šī zivju suga vēsturiski uzskatīta par salīdzinoši reti sastopamu, bet, pateicoties mākslīgajai pavairošanai, kopš vismaz 1904. gada zandartu mazuļi ielaisti vairāk nekā 100 ūdenstilpēs. Tie sastopami gan iekšējos ūdeņos, gan Rīgas līča piekrastē un lielo upju grīvu rajonos, bet nārsta laikā tie ieceļo lielo upju lejtecēs un piejūras ezeros.*
Dzīvo dziļākajās vietās
Zandartus var ķert cauru gadu, izņemot periodu no 16. aprīļa līdz 31. maijam, kad Latvijā tos ir aizliegts paturēt lomā. Zandarti visaktīvākie ir vasarās, tiem netraucē pat liels karstums, tāpēc tas ir laiks, kad makšķernieki visvairāk lūko pēc šāda loma. Šīs zivis tiek ķertas arī vēlos rudeņos, taču tad jāņem vērā dažādas nianses. Makšķernieki nereti dodas arī uz nakts copi, lai šo saldūdens zivi medītu pilnīgā tumsā. Ar gaismas lukturīti spīdina uz aukliņu spininga galā un vadās tikai pēc tās vai pēc savām izjūtām. Šāda “aklā” makšķerēšana nereti vainagojas ar ražīgu ķērienu. Vēlos rudens vakaros un naktīs, braucot gar prezidenta pili, var novērot, kā zem Vanšu tilta stāv vairākas laivas ar lampiņām un lūko pēc gardā loma, jo tas ir laiks, kad zandarti sāk pārvietoties no jūras.
Atšķirībā no līdakas zandarts vairāk uzturas ūdenstilpes dziļākajās vietās, bet uz sēkļiem iznāk tikai, lai barotos. Piemēram, Daugavā tas no liela dziļuma iznāk uz seklāku vietu, kur ir 8 līdz 12 metrus dziļš. Tā kā zandarts ir dziļuma zivs, to makšķerējot, jāizmanto citas metodes, nevis ierastās, kādas tās ir, ķerot līdaku vai asari.
Nedrīkst aizmirst par makšķerēšanas noteikumiem, kas paredz, ka lomā drīkst paturēt piecus zandartus, kas nav īsāki par 45 centimetriem. Tos, kas ir īsāki, tautā sauc par cukuriņiem vai žanīšiem.
Stingrs spinings
Populārākā zandartu ķeršanas metode ir spiningošana. Tā dalās divos veidos – standarta spiningošana un dropšots, kas ir ražīga, no ārzemēm aizgūta tehnika. Zandartus var ķert, spiningojot no krasta, bet pārsvarā to dara no laivas, izmantojot stingru un asu spiningu. Tam piemērotākais ir makšķeres kāts, ka nav garāks par 2,40 metriem, pielāgojot videi, kurā makšķerē.
Ķerot dziļumā, pārsvarā kā ēsmu izmanto gumijas zivtiņas. Ņemot vērā vietu, kurā makšķerē, kāds ir tās dziļums, kāda straume, gumijas zivtiņām tiek ievietotas dažādas galvas ar āķi.
Zandartus var ķert arī ar vobleriem, kas ir velšanas metode, ko vasarā daudzi piekopj diezgan veiksmīgi – garākā auklā izlaiž vobleri un, braucot ar laivu uz priekšu, šis māneklis sasniedz zināmu dziļumu un tajā darbojas. Tā kā šīm plēsīgajām zivīm ir kaulaina mute, svarīgs ir piecirtiens – tam jābūt straujam un asam, lai āķis kārtīgi aizķertos.
Zandartus var ķert arī, izmantojot pasīvākas metodes – ar gruntsmakšķeri vai pludiņmakšķeri, uz āķa liekot zivs gabaliņu – fileju, asti – vai dzīvas mazās zivtiņas, kuras ir smailas formas, kā, piemēram, vīķes, raudas, grunduļus.
Iesācējiem ieteicams doties zandartos kopā ar lietpratēju
Makšķerēšanas iesācējiem makšķernieks iesaka doties ķert zandartus kopā ar kādu, kas to māk darīt, jo mūsdienās ir svarīgi izprast tehniku, piemēram, eholotus, dziļuma kartes un citas mūsdienīgas tehnoloģijas, kas progresējušas tik ļoti, ka ar to palīdzību var redzēt zivs atrašanās vietu un koncentrāciju.
Svarīgi arī zināt vietas, kur tos ķert, izprast gultni un reljefu, jo, piemēram, Daugavā, ja metiens novirzās par trim līdz četriem metriem, plānoto 12 metru dziļumā trāpīts tur, kur jau ir 24 metri.
Vēl kompānija noderēs, jo zandartu ķeršana nav rāms un mierpilns process, kā tas ir, piemēram, makšķerējot līņus, ko labāk darīt vienatnē. Lūkojot pēc zandarta, nāksies vairāk pārvietoties, jo tiem patīk uzturēties vietās, kur ir nelīdzena gultne, un tie nepulcējas baros.
Zivs ar maigu garšu
Kulinārijā zandarts izpelnījies daudzu simpātijas, jo tam ir maiga garša un salīdzinoši maz asaku. Zivs gaļa ir sulīga neatkarīgi no zandarta vecuma un izmēra. Vienīgi tam ir diezgan asas zvīņas.
To var kūpināt, cept, sautēt. Zandarta fileju var gatavot cepeškrāsnī, papildinot ar dārzeņiem. Šīs zivs gaļa, pateicoties savai maigajai garšai, pieļauj dažādus eksperimentus, piemēram, lai iegūtu neierastāku garšu buķeti, to var papildināt ar kanēli un ingveru.
Divas zivis uz viena āķa
Reiz Rolands Pētersons ieguva “Zandartu karaļa” titulu slavenajās spiningošanas sacensībās Koknesē. Lielākais viņa noķertais zandarts svēra ap trim kilogramiem. Makšķerēšanas pieredzē viņam ir arī dažādi kuriozi, piemēram, reiz uz viena āķi bija gan līdaka, gan zandarts – tiesa gan, zandarts bija lielās plēsējas mutē un no tā bija redzama vairs tikai aste.
Ar makšķerēšanu Rolands sāka aizrauties salīdzinoši vēlu – pirms apmēram 15 gadiem. “Mans copes draugs Armands Romanovs mani vienreiz paņēma līdzi uz Daugavu, un mēs trāpījām diezgan labā, intensīvā copē. Tā lieta man sanāca jau no pirmās reizes. Tā nu es aizrāvos,” pirmo veiksmīgo zandartu makšķerēšanas reizi atminas Rolands. Pēc tam gan tik viegli vairs negāja.
“Reizēm ir tā, ka tu visu dari pareizi, laikapstākļi ir labvēlīgi, izvēlētā vieta arī laba, bet neķeras. Zivij mute ciet, un copes īsti nav. Citreiz gadās tā saucamā pusstundīte, kad viss ir otrādi, – zivij gribas ēst un cope ir veiksmīga. Tik ķer un velc,” pastāsta makšķernieks, kurš, lai gan dzīvo netālu no Daugavas, zandartus vairs neķer tik bieži, cik kādreiz.
Lai uzzinātu citus zivju ķeršanā noderīgus trikus, kā arī iepazītu dažādas zivju sugas un to īpatnības, skatieties raidījumu “2 āķi lomā” kanālā LTV 7 katru ceturtdienu pulksten 22.00, kā arī ierakstā Replay.lv – jebkurā laikā!
* Vairāk par zandartiem raidījumam "2 āķi lomā" palīdzēja uzzināt zinātniskā institūta "BIOR" pētnieki Jānis Bajinskis, Kaspars Abersons un Ivars Putnis.
