Par gaidāmā pusfināla dalībnieku erudīcijas līmeni un aizrautību būt zinātkāro pasaulē liecina pirms spēles apspriestās tēmas, – tie ir jautājumi, kurus tikko saņēma viņu kolēģi – pērnā gada Lielās viktorīnas divas no četrām veiksmīgākajām komandām.
"To, ka Čērčils bijis arī labs gleznotājs, es zināju, nosaukumus darbiem – nē, bet Marakešas pieminēšana bija labs pavediens uz britu premjeru," pauž kāds no topošajiem spēlētājiem.
"Emu karš (!), nu, kā parasti, skatītāju jautājums saliek spieķus riteņos, bet es to zināju," arī tāds komentārs atskan.
"Būs jāpapēta Latvijas pīles, kas tik te neatklājas – lielgalvis, arī pīļu dzimta!" turpinās apspriešana.
Noprotams, ka erudīcija ir nodarbe, kas patiesi aizņem šo cilvēku prātus, ir viņu dienas sastāvdaļa ar būtisku vēlmi arvien uzzināt, uzsūkt sevī ko jaunu.
Mājsēde pievērš erudīcijai
Pirmo reizi pie Uģa Joksta uz spēli atnākusi kultūras vēstures pētnieces, doktora grāda pretendentes Ilzes Ļaksas-Timinskas komanda: "Prāta spēļu un viktorīnu pasaulē esam salīdzinoši jauna komanda – ienācām tikai 2020. gada pavasarī mājsēdes laikā. Komandu nosaucām "Bunkurs Nr.13". Pirmais impulss bija nejaušs – draudzene ieteica uzspēlēt Eirovīzijas viktorīnu. Spēles formāts aizrāva, tādēļ tika izmēģinātas arī citas tematiskās un vispārīgās erudīcijas viktorīnas. Sākumā spēlējām tikai tiešsaistes viktorīnas, pārsvarā ar diezgan labiem panākumiem. Nu jau trīs sezonas ir nospēlētas arī plašākā sastāvā komandā klātienes turnīros. Patīk azarts un sevis izaicināšana, tādēļ spēle parasti aizrauj, īpaši patīk "attapības" jautājumi, kur faktu zināšanas ir otršķirīgas, jo tās mums kā jaunai komandai vēl nav tik daudz uzkrātas kā pieredzes bagātajiem, rūdītajiem erudītiem."
Ilze, kā jau kultūras pētniece, iet uz teātri, padziļināti interesējas par latviešu diasporu Padomju Savienībā pagājušā gadsimta 20.–30. gados. VIP komandā viņa līdzi ņēmusi draugu Kārli Purviņu un viņa māsu Marutu.
"Mājsēde mūs ne tikai pievērsa erudīcijai, bet atvēra vēl kādu interesantu pasauli," sacīja informācijas tehnoloģiju speciālists Kārlis Purviņš, norādot: "Mēs ar Ilzi devāmies kapsētu apceļošanā, pētīšanā, veidojām savu priekšstatu par kapu kultūru, kas Latvijā ir augstā līmenī. Mums, ja var teikt par kapiem, ka tie patīk, tad tādi ir Jaunjelgavas ebreju kapi!"
Kārlis ir ne tikai kapu pētnieks, bet arī mēdz lūkoties naksnīgajās debesīs, jo ir divu teleskopu īpašnieks, kolekcionē monētas, spēlē ģitāru un bungas.
Savukārt Marutas Purviņas ikdiena saistīta ar ekonomiskās analīzes jautājumiem. Kaislīga snūkera vērotāja, nereti dodas arī uz turnīriem skatīt tos klātienē. Patīk teātris, opera, klasiskā mūzika. Aizrauj arī ceļošana un citu kultūru iepazīšana, varbūt tāpēc, kamēr citi domāja, zināja, kura personvārda atvasinājums britu pasaulē ir Pegija.
Kūdras dižpilsētu Sedu godinot
Pirms septiņiem gadiem, 2016. gada novembrī, Latvijas Universitātes (LU) studentu komandā spēlēja Toms Akmens. Toreiz viņš sevi prezentēja kā LU Studentu padomes Iekšējās komunikācijas vadītāju, kurš, pastudējis matemātiku un statistiku, ķēries klāt fizikai. Gatavs apgalvot, ka zina visas valstis un to galvaspilsētas, bet galvenais – reiz būs skolotājs!
Tagad Toms stāsta: "Tas ir piepildījies – esmu matemātikas un fizikas skolotājs Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā, no lepna liepājnieka kļuvis par tukumnieku un reiz atvedu arī savus kolēģus, Tukuma skolotājus, uz vipiņu, šoreiz esmu ar erudītiem, bet es no sešinieka, kas šovakar pie Uģa Joksta, esmu vienīgais, kas jau spēli izbaudījis."
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra molekulārā bioloģe Laila Silamiķele ir kapteiņa kolēģe erudīcijas pasaulē: "Es pati organizēju galda spēļu vakarus, man patīk, tas izvēdina galvu, protams, citādi nekā garas pastaigas mežā ar suņiem. Kādreiz kopā ar Viesturu Mušpertu (trešais komandas dalībnieks) braucām līdzi skolēniem uz pasaules ģeogrāfijas olimpiādēm. Mācot viņus, mācījāmies arī paši!"
"Toreiz es zināju visu globusu no galvas – valstis, to galvaspilsētas," piebilda Viesturs.
Viņš ir derīgo izrakteņu aģentūras vecākais speciālists. Rekrutējis lielāko daļu jauno talantu pirms 10 gadiem dibinātajā erudīcijas spēļu komandā "AC Seda", kas kadru daudzuma dēļ pārvērtas erudītu klubā
Uģis Joksts: Kāpēc "AC Seda"?
Kapteinis Toms norādīja: "Komanda "AC Seda" nosaukta par godu kūdras dižpilsētai Vidzemes sirdī. Tā mēs katru reizi pieminam šo pilsētu, šo Latvijai nozīmīgo vietu, atgādinām par to! Komandai šogad 10 gadi. Lai arī katrs esam ar savu dzīves gājumu, bet visi satikušies Jauno ģeogrāfu skolā (vai arī Harija Potera nometnēs, kā nu kurš). Spējas regulāri tiek demonstrētas vienā otrā erudīcijas konkursā, kur ar saucienu "Par lielu Sedu!" šad tad finālos tiek pierādīts, ka esam labāki par pārējām komandām, tostarp arī mūsu "V.I.P." konkurentiem. Un viņi to zina! Viens par visiem, visi par Sedu!"
Komandas viena otru labi zina, tāpēc spēle rit draudzīgi, zināma pašpārliecinātība jaušama Toma trijnieka izpausmēs, bet tā attaisnojas arī atbildēs. Savukārt Ilzes komanda bauda spēli, jo šāds piedzīvojums viņiem pirmo reizi, tas jāpārvērš "V.I.P." izziņas procesā, par ko liecina arī kapteines replikas:
"Mēs sniedzam privātstundu, kā nočakarēt 90 punktus!"
"Neticiet tiem, kas saka viegli, šīs ir titāniskas mokas!"
"Nu ko, kārpāmies atkal augšā!"
