Ģirtam Trencim ar dzīvesbiedri Sindiju un ģimenes draudzeni Signi Subatnieci toreiz veicās labāk, un komanda uzvarēja arī finālā.
Pieci gadi pagājuši, un abas komandas (ar pavisam nelielām izmaiņām Ārijas komandā) piesakās atkārtoti, vienlaicīgi un – kāpēc ne, atkal satiekas pusfinālā!
Lieki piebilst, ka skatītājiem var rasties deja vu sajūta, bet to apliecina arī Ģirta komandas nosaukums citos erudīcijas projektos.
"Mūsu komanda, kas tagad saucas "DeJaVU" piedzima Jūrmalā," stāsta Ģirts. "Komandas nosaukumu gan mēs aizņēmāmies – nospērām – no darbību beigušas leģendāras Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu erudīcijas spēļu komandas, kura pirms padsmit gadiem spridzināja Rīgas "Kas? Kur? Kad?" čempionātā. Taču šī komanda pakāpeniski izbeidzās. 2019. gada martā pilnīgi nejauši nolēmām piedalīties "Prāta spēļu" reģionālajā spēlē Jūrmalā, taču komandai vajadzēja nosaukumu. Tad nu atdzimusī "DeJaVu" piedalījās Jūrmalas spēlē, un palika godpilnajā 4. vietā uzreiz aiz līderu trio. Bet mums pēc sāpīgā zaudējuma mājās bija "āķis lūpā", un jaunā komanda bija dzimusi!"
Ģirtam un Sindijai ir trīs dēli, Sindija ir sabiedrības veselības speciāliste, visi kopā ir aktīvas atpūtas un erudīcijas piekopēji, ģimenei bieži pievienojas Sindijas draudzene un kursa biedrene no Rīgas Stradiņa universitātes Signe Subatniece, kas līdzās šīm nodarbēm iecienījusi arī būšanu dārzā. Ģirtam patīk sasniegt uzstādītos mērķus, viņš ir grāmatu, ceļojumu un vīnu fans.
Ja pieminam grāmatas, tad, visticamāk, tik liela lasīšanas kāre un zināšanas par literatūru kā otras komandas kapteinei Ārijai Vācietei, laikam gan tobrīd nevienam citam nav "V.I.P." studijā.
Āriju vismaz virtuāli zina visi, kas ir Facebook un, kas piesekojuši grupai "Izcilas grāmatas", tie ir 33,4 tūkstoši interesentu.
Ja tu vēlies zināt, ir vai nav vērts iegādāties, izlasīt, aizņemties kādu grāmatu – lūdzu – ieskaties grupā un uzzināsi lasītāju viedokli par šo! Ārija atzīst, ka faktiski mājās nepārtraukti pārvietojas ar grāmatu rokās, ja nu ir brīdis ieskatīties, ielasīties! Viņa gada izskaņā Facebook grupā "Izcilas grāmatas" veido izlasīto grāmatu apkopojumus, topu, bet grāmatas nozīmē arī zināšanas un erudīciju.
"Kāpēc draudzējamies ar erudīciju? Katram cilvēkam vajadzīgs kaut kas "ārpus". Ārpus darba, ikdienas, rutīnas, ārpus garlaicības. Erudīcijas spēles ir viens no veidiem, kā darīt dzīvi krāsaināku," domā Ārija. "Šī mīlestība uz erudīciju ir it kā nejauša, bet īstenībā – nenovēršama. Lasot, klausoties radio, skatoties TV, mēģinot atcerēties dīvainus faktus, risinot krustvārdu mīklas, zināšanas atnāk uz palikšanu, tad kāpēc tās atkal nepārbaudīt?"
Ārijas komandā spēlē vedekla, kas ir arī labākā draudzene: optometriste Ināra Čipāne un draudzene "pa erudīcijas līniju" Ilze Trumpele.
"Mēs visas esam piedalījušās raidījumā "Lieliskais piecinieks", kā arī TV raidījumā "V.I.P." (dažādos sastāvos un dažādās komandās). Ir bijušas gan veiksmes, gan neveiksmes," atceras Ārija. "Manis pašas spilgtākie brīži spēlēs ir, kad neatpazinām Bono, kad nācās piedzīvot "V.I.P." ļoti reto kapteiņu spēli un visbeidzot – laikā nenospiesta poga izšķīra spēles likteni.
Es to nenospiedu, nevarēju izvēlēties papildiespēju, lai pārbaudītu versiju, un kļūdījos. Mēs zaudējām 150 punktus, kas nozīmēja – netiekam finālā"...
Otrais pusfināls Ārijai sākas ar zināmu nedrošību par 30 sekunžu pogu, jo atkal tā acu priekšā, un viņa atzīst, nav vienkārši domāt par atbildi, pieskatīt laiku un atcerēties par pogas nospiešanu. Spēles vadītājs Uģis Joksts atjoko – lai dod ziņu, pirms nāks atkal uz "V.I.P.", viņš iedos pogu uz mājām, tā teikt, patrenēties.
Ģirts Trencis stāsta, ka viņu uz ierakstu modinājis dēliņš ar tekstu: "Tēti, celies, Tev jābrauc prom, vips gaida!"
Ģirts spēles laikā ir džentlmenis, bieži atkārto: "Kā dāmas teiks, tā būs!" vai nedrošākos mirkļos: "Jā, jā, visa atbildība uz mani!" – "Protams uz tevi!" sievišķīgi piebilst Sindija.
Ārija brīžos, kad nedomā par pogu, ir asprātīga un emocijās godīga, kad Uģis prasa, kas ir pelūde – vai tā ir zivs? "Nē," saka Ārija. "Pelūde ir kaut kas cits!"
Mēs no komandām uzzinām, ka jautājumi mēdz būt šifrēti, ka dalībnieki nobīstas paši no sevis, ka spēle ir avantūra, bet vienmēr secinājums ir – bija vērts, kāds zināšanu grauds vezumam klāt!
