Pašlaik liels apgrūtinājums ir pilsētu plašā asfalta zona, kas kavē lietus ūdens uzsūkšanos, kā arī kanalizācijas sistēmas, kas plūdu laikā tiek pārslogotas un nespēj nodrošināt pietiekamu jaudu – daudzās vecākajās pilsētās lietus notekūdeņi nonāk sadzīves kanalizācijas notekūdeņu tīklā. Jaunākajās apbūves teritorijās šie tīkli ir nošķirti, lai abi vienlīdz labi veiktu savas funkcijas.
Arī Rīgā abas sistēmas pārsvarā nav nodalītas, tāpēc spēcīgu lietusgāžu laikā zemākās vietas applūst.
“Vēl viena problēma ir lietus ūdens, kas Daugavā nonāk neattīrīts,” uzsvēra Rubulis, un to, viņaprāt, var atrisināt, ieviešot maksu par lietus ūdens savākšanu un attīrīšanu.
Šai nolūkā vajadzīgas vismaz akumulācijas tvertnes, kurās īslaicīgi uzkrāt intensīvi nolijušo lietus ūdeni un pēc tam lēnām novadīt uz attīrīšanas sistēmu.
Lai izstrādātu ieteikumus pašvaldībām, pētnieki piekrīt, ka vispirms ir nepieciešama pazemes komunikāciju inventarizācija, uzmērīšana un digitalizācija. Nepietiek tikai ar to, ka ir zināms, kuras vietas parasti applūst.
Jūrmalā un Liepājā, izmantojot tiešsaistes iekārtas, jau ir uzsākti caurplūdes līmeņa mērījumi lietus ūdens sistēmās.
“Saprotot, cik daudz ir nolijis, var sākt analizēt. Dati par kubikmetriem sekundē vai stundā palīdz datorā modelēt situācijas – sagatavoties ārkārtējiem gadījumiem, kas notiek kaut vai vienreiz 50 vai simts gados. Var saprast, kur sistēmā ir vājās vietas, kur jāmeklē zaļie risinājumi, kur nepieciešamas caurules ar lielāku diametru un kur jāievieš reālā laika kontroles sistēma, piemēram, kad lietus gāž, tad atveras vārsts, un viss ūdens nonāk kādā tvertnē vai gluži pretēji – tas netiek novadīts,” skaidroja Rubulis.
Līdzīgu iemeslu dēļ pētnieki izrādījuši interesi arī par Ogri, taču šeit iniciatīva ir bijusi pašvaldības pusē. Zinātnieki izmanto tās mērinstrumentus, lai izstrādātu plūdu prognozes tuvākajām 24 stundām. Mērinstrumenti un kameras nosūta informāciju tiešsaistes režīmā, un īpaši algoritmi palīdz paredzēt ūdens līmeņa izmaiņas Ogres upē. Sasniedzot noteiktu ūdens līmeni, informācijas tehnoloģiju ierīces saņem signālu, kas par evakuācijas nepieciešamību brīdina cilvēkus, kuri dzīvo potenciāli applūstošajās teritorijās.
Ne mazāk svarīga problēma ir lietus notekūdeņu attīrīšana, kas šobrīd ir apgrūtināta, ja šiem ūdeņiem nav savu savākšanas sistēmu. Rubulis uzsvēra, ka pirmie lietus ūdeņi parasti ir visnetīrākie un koncentrētākie, pēc tam tie ir visai tīri.
“Mēs ieviešam automātisku lietus ūdens paraugu ņemšanu, bet vēl neesam izanalizējuši daudz paraugu. Tiesa, jau tagad redzams, ka ūdenī ir daudz putekļu un smilšu daļiņu, kā arī viss, kas uz ielas nonāk no automašīnām un jumtiem. Novērots, ka lietusūdenī ir paaugstināta cinka koncentrācija,” sacīja Rubulis.
Pēdējā pusotra gada laikā ņemtie lietus notekūdeņu paraugi piesārņojuma kontrolei pagaidām netiek vērtēti kā statistiski pārliecinoši, jo to nav bijis daudz. Pētnieki gan plāno šovasar paraugus ņemt intensīvāk, lai iegūto informāciju apkopotu līdz gada beigām.
