Kad agrā rītā LTV "Panorāma" ierodas Irbenē, zinātnieki gatavojas starptautiskam eksperimentam. Visu rudeni radioteleskops strādāja pārbaudes režīmā kopā ar vairāk nekā 10 teleskopiem Eiropā. "Nofiksēti kā ticami dati, kuri ieiet pasaules datu krātuvē un varēs tikt izmantoti tālāk. Tas ir milzīgs kvalitatīvs sasniegums," lepojas Ventspils Augstskolas Radioastronomijas centra direktors Valdis Avotiņš.
Antena jau notēmēta. Atliek vien nospiest starta pogu. "Novērojam ārpusgalaktisko objektu – supermelno caurumu. Izpētīt melno caurumu struktūru, īpašības, uzzināt kā viņi veidojas, kāds ir dzīves cikls. Ļoti lielas enerģijas avoti, un varbūt nākotnē melnos caurumus varēs pielietot, piemēram, kā enerģijas avotus," pieļauj Ventspils Augstskolas vadošais pētnieks Vladislavs Bezrukovs.
Šajās minūtēs, kad rit melnā cauruma mērījums, Irbenes radioteleskops vienlaikus strādā kopā ar vēl četriem šādiem teleskopiem Eiropā un vienlaikus ap zemi riņķo satelīts.
Latvijas zinātnieku uzdevums ir uztvert signālus, ierakstīt un datus nosūtīt eksperimenta pasūtītājiem.
"Tas signāls, ko mēs redzam, izstaro tad, kad Zemes vēl nebija. Melnais caurums, kas atrodas citā galaktikā un parasti tā distance mērās miljardos gaismas gadu," piebilst Bezrukovs.
Datu apjoms ir milzīgs. Tam nepieciešami ļoti jūtīgi uztvērēji un ļoti jaudīgas pārraides sistēmas. Radioastronomijā izmanto avangarda tehnoloģijas, kas virza uz priekšu arī komunikāciju un informāciju tehnoloģiju jomas attīstību. Savulaik tieši radioastonomijas inženieri izgudroja bezvadu pārraides tehnoloģiju - WIFI.
Kopā ar vairāku valstu pētniekiem centra zinātnieki iesaistījušies arī programmā, lai izstrādātu elektronikas sastāvdaļas jaunās paaudzes radioteleskopu antenām. "Eiropas prioritāte ir noteikta: tie ir kvadrātkilometru lauki, kur Eiropa iegulda Dienvidafrikā un Austrālijā. Esam mazas skrūvītes vienā lielā sarežģītā milzīgā mehānismā," saka Avotiņš. "Viens no trim projektiem Latvijā, kas vispār saņēma finansējumu. Savs izcilības apliecinājums, jo Eiropa iedeva naudu izcilības centriem," viņš piebilst.
Ar Irbenes radioteleskopu reģistrē arī kosmiskos atkritumus un atlūzas, kas riņķo ap zemi un apdraud satelītus, kā arī bīstamus asteroīdus. Pēta saules starojuma izmaiņas, kosmiskos putekļus, nanodaļinas. Pētnieki priecīgi, ka var strādāt Latvijā. Šī ir laba mācību bāze arī studentiem.
"Tas, kas Latvijas mērogā trūkst, ir fonds, teiksim Zinātņu akadēmijā viņš varētu būt vai zinātnes padomē, kur var konkursa kārtībā pietiekt projektus," saka Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde. "Tas ir ārkārtīgi neliels fundamentālo, lietišķo pētījumu fonds. Viņam vajadzētu būt tādam, lai izcili cilvēki no visas Latvijas var pieteikt projektus un vinnēt, un pētījumus veikt gadu garumā," saka Rēvalde.
Radioastronomija nav valsts prioritāšu sarakstā, tāpēc zinātniekiem pašiem jāmeklē finansējums un pasūtījumi komerciāli pielietojamiem pētījumiem.
