Latvijas riteņbraucēja tuvojas 7400 kilometru «NorthCape-Tarifa» finišam

Jūlija pēdējās dienās Laura Garā plāno sasniegt vasaras saulgriežos polārajā dienā uzsāktā 7414 kilometru velobrauciena “NorthCape-Tarifa” finišu Vidusjūras krastos Eiropas dienvidos. Savkārt Zane Jakobsone sestdienas, 27. jūlija agrā rītā uzsāks 4000 kilometru leģendāro braucienu "Transcontinental Race", ko iepriekšējos gados veikuši trīs Latvijas vīri.

Viens no viņiem – Andis Āboltiņš šobrīd kopā ar Mārci Martinsonu atrodas nākamajā izaicinājumā – aptuveni 2000 kilometru “Three Peaks Bike Race”, kas paredzēts nedēļu ilgu sacīkšu cienītājiem. Nedēļas nogalē, kad noslēgsies Pasaulē prestižākā velotūre “Tour de France”, pašu mājās risināsies Velomena rīkotās Latvijā garākās un izaicinošākās riteņbraukšanas sacensības “Velorealitāte”. Vienlaikus Āža kalnā sevi pārbaudīs skarbā Vilkaču maratona skrējēji, kamēr peldētāji peldēs apkārt Ozolsalai Cieceres ezeram. Tikmēr rogaininga atkarīgie Latvijai nesīs medaļas pasaules čempionātā, kas šajās brīvdienās risinās Katalonijā.

NorthCape-Tarifa” ir brauciens cauri 15 valstīm, kuru 20. jūnijā Eiropas ziemeļos pie Nordkapa uzsāka gandrīz 30 riteņbraucēji.

“Esmu izdzīvojusi 15 dzīves, varbūt pat vairāk, un viss vēl nav beidzies! Manis nostadītais mērķis bija piecas nedēļas, kas bija šonedēļ. Taču tagad vēl dažas dienas priekšā,” no Spānijas stāsta Laura Garā, kurai no katras valsts atmiņās palikuši spilgti iespaidi ar kalnu virsotnēm, dabasskatiem un laikapstākļu maiņām.

“Rekordus nekādus nestādu. Pati priekš sevis, jo vissvarīgākais cilvēks, kas jāpārliecina, ka var, esi tu pats.”

“Satiktie cilvēki un dalībnieki ir bijuši fantastiski! Visi! Ir tik daudz, ko teikt - no ceturtās dienas Ranua Somijā līdz Pilsenei Čehijā nobraucu kopā ar vienu šveicieti Fabianu. Tas bija interesanti braukt ar kādu kopā, un tā ceļojot, man liekas, Fabians pazīst mani labāk nekā es sevi pati!” atzīst riteņbraucēja, bilstot, ka brīnišķīgo pārdzīvojumu sākusi, lai brauktu vienatnē. Pirms diviem gadiem Laura Garā pāru braucienā piedalījās “Transamerica Bike Race” un atceras to kā ļoti grūtu, jo mērķis bija braukt 225-250 kilometrus dienā, bet šīsvasaras braucienā tie ir mazāk par 200 kilometriem.

Aptuveni 7400 kilometru maršruts ar 80 000 vertikālajiem metriem, kā to sarēķinājis viens no sacensību organizētājiem Andis Bučs (Andi Buchs), ir “absolūti fantastisks un ļoti dažāds, grūts, aizraujošs, vienmuļš, vietām kaitinošs, īsts pārbaudījums.” Ceļā netrūcis ķibeļu, bet tās Laura dēvē par atrunām – piedzīvoti dažādi laikapstākļi, fiziskais spēku izsīkums, mehāniskas problēmas, prāta un motivācijas spēles.

“Kreisais celis sagādāja problēmas no Somijas vidus, līdz lēnām sevi izārstēju pa ceļam. Bija arī reize, kad jātiek uz veloservisu, lai tur vai kas, un caurās riepas parstāju skaitīt - Somijā vien bija 14! Bet man bija arī problēmas ar vienu no rata iekšējām lentēm, ko vajadzēja nomainīt. Maršruts ik pa laikam ved cauri grants sekcijām, kur tā grutāk ar manām 25 un 28 milmetru riepām, bet tas bija pašas lēmums un nebiju gaidījusi tik daudz granti, vēl priekšā tādi pāris posmi.

No Nordakapa līdz Āfrikas kontinentam gandrīz neiespējami aizbraukt bez iegriešanās Latvijā, ko, protams, atceras riteņbraucēja: “Brauciens cauri Latvijai bija fantastisks. Satiku arī riteņbraucēju Zani, dažus draugus, bet vissvarīgākais, savus lielākos atbalstītājus – vecākus.”

Braucot tūkstošiem kilometru citās zemēs, piedzīvota visdažādākā sapratne un atbalsts, kas allaž izvēršas par piedzīvojumu. Citreiz Laurai bijis viegli komunicēt, savukārt mazāk apdzīvotās vietās bieži nācies lietot zīmju valodu. Lai arī riteņbraucēja nav statistikas cienītāja, lsm.lv lasītājiem par prieku tika izvilināti daži braucējas uzvārdam atbilstoši skaitļi. Garākais pārbrauciens ar 380 kilometriem bija pirmajā dienā Norvēģijas ziemeļos, kur vasarā aiz polārā loka tumsa neiestājas. Savukārt īsākā diena ar 100 kilometriem bijusi Polijā. Jautāta par šķidruma uzņemšanu karstajā vasarā, latviete skaitļo, ka iepriekšējā dienā pēc sajūtām izdzerti astoņi litri ūdens, divas kolas bundžas un četras kafijas. Taču viņai nekaitot un ēdot kā zirgs. Taujāta par gulēšanu, meitene atzīstas, ka vienmēr no rītiem aizguļas un “ja ir cilvēki, kam patīk gulēt, tad šādā braucienā ir grūti. Haha! Katru rītu neskaitāmi modinātāji, bet guļu tiem cauri.”

Pirms diviem gadiem Amerikas pārbrauciens latvietei aizņēma 28 dienas, ko šī gada “NorthCape-Tarifa” uzvarētājs Mechelangelo Pacifico toreiz veica 20 dienās. Šoreiz septiņiem tūkstošiem kilometriem viņam vajadzēja 24 dienas, taču itālis atzīmējot divus gadus seno braucienu, nav piemirsis pieminēt Lauru Garo, kurai Eiropas šķērsošana no ziemeļiem uz dienvidiem paņems divas nedēļas ilgāk. Otro vietu ieņēma austriešu sieviete Taņa Hakere, kura ļoti ilgi bija sacenību līdere, līdz mehāniskas problēmas lika iestrēgt uz dienu. Šobrīd riteņbraucēja ir jau gatava “Transcontinental Race”, kur startēs arī Zane Jakobsone. Tikmēr Laura Garā seko līdzi arī Andim Āboltiņam un Mārcim Martinsonam viņu “Three Peaks Bike Race”.

Līdz kārotajam finišam nav palicis daudz - “jāizminas cauri kanjonam, un tad viens no ceļojuma ķirsīšiem ir “Pico De Veleta” kalns 3350 metrus virs jūras līmeņa. Tas man vēl priekšā. Bet citreiz spilgtākie iespaidi ir mazajās lietās, ko pati pārvaru, kā arī dabā.”

Vidusjūras krastā Tarifu iepretim Āfrikas krastiem sasnieguši deviņi solo braucēji un vienīgais duets, kas pabeiguši sacensības to divu gadu vēsturē. Daži braucēji finišēja Brēgencā Austrijā, savukārt viena sieviete izvēlējas finišēt Francijas Nicā, nesasniedzot iecerēto vietu Eiropas dienvidos. Pārējie izstājās dažādu iemeslu dēļ un cer atgriezties nākamgad. Tādējādi plānoto finišu sasnieguši vien trešdaļa uzsākušo, un latviete Laura Garā distancē palikusi kā noslēdzošā un finišu sasniegs 10. pozīcijā:

“Es esmu pēdējā, "lanterne rouge". Ta ir dīvaina sajūta, bet par to neuztraucos, galvenais ir izbraukt.”

Sociālajos tīklos un interneta forumos Laurai ir kvēls atbalstītāju pulciņš, latviešu meitenes spilgtākajiem mirkļiem var sekot līdzi “Instagram” mirkļstāstos.

Tikmēr Bulgārijas pilsētā Burgasā sestdienas, 27. jūlija, agrā rītā starts tiks dots “Transcontinental Race” (TCRno7), kurā arī šoreiz neizpaliks bez Latvijas pārstājiem, un 4000 kilometru ceļā uz Brestu Francijas ziemeļrietumos dosies Zane Jakabsone, ar kuru lsm.lv sazinājās dienu pirms starta, kad gandrīz Melnās jūras krastā risinās sacensību dalībnieku reģistrācija.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Tiekamies rīt #4Cyclists grupas braucienā. 09:00 Juglas Statoils ?‍♀️

A post shared by Zane Jakobsone (@jakobsonezane) on Jul 13, 2019 at 9:22am PDT

“Nevaru pateikt, kāpēc braucu ar velo. Man patīk braukt ar ričuku tieši tālos gabalus - sakrāmēju mantas un vienkārši braucu,” dienu pirms starta sarunu sāk Zane, pastāstot, ka parasti brauc pa Latviju līdz 300 kilometru garus attālumus un nav dižas pieredzes ārzemju braucienos.

Ar garajiem braucieniem meitene aizrāvās pirms gada, kad izmēģināja spēkus 100 stundu braucienā apkārt Latvijai un ceļa menisks plīsa Zilupē pēc 540 kilometriem.

“Pieteicos TCRno7, jo man patīk izaicinājumi, un cik tad ilgi var tāpat vienkārši braukāt,” spriež topošā ultragaro distanču braucēja. Gatavošānās posmā lielākais uzsvars likts uz veselības atgūšanu un ceļa savešanu kārtībā, kas izpaudās ar nodarbībām pie fizioterapeita, jo pusgadu nācies vingrot, lai atslogotu kājas augšējo sasprindzināto kvadricepsa muskuli. Zane joko, ka, braucot 4000 kilometrus, kādā brīdī celis varētu izjukt, tāpēc līdzi ir arī pretsāpju zāles, lai būtu droša un tiktu līdz finišam.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Šis ir patiešām aizraujoši. Sākumā izbrauc cauri stravā. Tad sāc braukt komootā. Izbrauc pirmos divus CP. Aizmirsti saglabāt. Nolamājies, atver Mežpilieti un brauc cauri vēlreiz. Atceries par aizliegtajiem ceļiem. Apvaldi lamas. Pielīpi Mežpilietim. Izlabo maršrutu un turpini braukt. Ieraugi kāpummetrus. Pielīpi Mežpilietim. Turpini braukt un sasniedz 2000 km. Gandarīti pasmaidi. Turpini braukt līdz CP3. Pārbaudi parkūrus. Nesakrīt. Pielīpi Mežpilietiem. Pārbaudi vēlreiz. Tiešām nesakrīt. Nolem, pie dirsas, braukšu pa taisno. Piebeidz Mežpilieti. Viss kārtībā. Vakars turpinās. #tcrno7 maršrutēšana tiešām ir aizraujoša. ?

A post shared by Zane Jakobsone (@jakobsonezane) on Jun 28, 2019 at 11:03am PDT

“Tādam braucienam nevar sagatavoties, galvenais, ir jāpatīk braukt katru dienu,” pardomās dalās velobraucēja, kura pavadīja laiku, arī sēžot ar kartēm un plānojot maršrutu, taču atvēlētie brīži bijuši pārāk īsi, lai to izdarītu pietiekami rūpīgi, tāpēc izaicinošo sacensību dalībniece uzskata, ka viss “ritēs savu gaitu un jāļaujas braucienam”, jo jāsaglabā atvērts prāts un jābūt gatavai dažādiem risinājumiem pie apmaldīšanās, kritieniem un citās situācijās.

Dienā plānots nobraukt vidēji 300 kilometrus, taču vairāk vadīties pēc sajūtām. Lēzenajos posmos mēģināt 400-500 kilometrus dienā, taču, sasniedzot Alpus, jārēķinās, ka dienā varētu pieveikt vien 100 kilometrus: "Ja jutīšu, ka varu nobraukt daudz, tad braukšu daudz, ja ne, tad atpūtīšos."

Zanei darbā atvaļinājums beidzas 17. augustā, tad vajadzētu būt atpakaļ Latvijā, taču Zane gribētu finišēt līdz noslēguma ballītei 11. augustā, kas būtu 14-15 dienu brauciens, taču Zane pieļauj, ka tas neizdosies un varētu finišēt Brestā pēc 16 dienām.

Pēdējo nedēļu Zani nomocījis pamatīgs stress, ķermeņa temperatūrai svārstoties no 40 līdz 35 grādiem. Tāpēc ierodoties Burgusā, Latvijas pārstāve priecājas par iestājušos mieru. Kaut arī dienu pirms starta ir neliels satraukums, meitene zina, ka tas pazudīs un varēs braukt mierīgi pāri visai Eiropai no Bulgārijas līdz Francijai, pa ceļam piestājot četros obligātajos kontrolpunktos Balkānu un Alpu kalnu sistēmās.

Sacensības, kurās nedrīkst braukt citu dalībnieku un transportlīdzekļu radītā aizvējā, kā arī aizliegts izmantot daudzjoslu lielceļus, pieveikuši Krišjānis Jansons-Ratiniks, Jānis Viškers un Andis Āboltiņš, kuram pirmajā reizē ceļu naktī aizšķērsoja zirgi, liedzot turpināt sacensības. Šobrīd Lielbritānijā dzīvojošais latvietis kopā ar Mārci Mārtinsonu atrodas ceļā no Vīnes līdz Barselonai trīs virsotņu izaicinājumā “Three Peaks Bike Race”, kas ir 2000 kilometru garas un aptuveni nedēļu ilgas sacensības. Abi Latvijas riteņbraucēji šobrī ir tikuši līdz Francijai un atrodas netālu no Marseļas. Aiz muguras ir Stelvio (2757m) un Colle Delle Finestre (2178m) kalnu pārejas Itālijas Alpos, bet priekšā vēl ir trešā virsotne Andoras Pireneju kalnos, lai pēc tam dotos uz finišu Barselonā.

Turpat Katalonijā atrodas Jānis Viškers, kurš aizpērn finišēja TCR un pagājušajā gadā Kirgistānā pieveica vēsturiskā Zīda ceļa skarbo 1721 kilometru “The Silk Road Mountain Race” ar grūti aptveramiem 26 500 augstummetriem, nonākot gan 4000 metrus virs jūras līmeņa, gan piedzīvojot temperatūras svārstības no +40 līdz -10 grādiem, gan tērējot laiku pārtikas un ūdens meklējumiem, visbeidzot 10 dienās un 10 stundās izcīnot 6. vietu aptuveni 100 dalībnieku konkurencē. Šobrīd latvietis kopā ar citiem rogaininga cienītājiem gatavojas 27.-28. jūlija pausaules čempionātam, kur mūsējie bez medaļām nepaliks.

Savukārt pirmais TCR finišētājs Krišjānis Jansons-Ratiniks (Velomens) ar saviem veloceļojumiem un pārbraucieniem Eiropā un Tuvajos Austrumos ir iedvesmojis riteņbraucējus Latvijā līdz tādam līmenim, ka sākotnējais draugu brauciens “Velorealitāte” ir kļuvis par oficiālām sacensībām. Pērn jūlija izskaņā 350 kilometru Zilupe-Rīga startēja 99 dalībnieki, taču šogad piektdienas, 26. jūlija, vakarā īsi pirms pusnakts Liepāja-Rīga 320 kilometru un 42 stundu izaicinājumā dosies nepilni divi simti dalībnieki. “Latvijas dzelzceļš” speciāli šim notikumam piektdienas vakarā maršrutā Rīga-Liepāja atvēlējis trīs papildu vagonus, kuros satilpināt divriteņus.

Vadoties pēc labākajām transkontinetālo braucienu tradīcijām, arī otrajā Velomena ''Velorealitātē'' būs jāapmeklē četri obligātie kontrolpunkti – Kurzemes otrajā augstākajā paugurā Mušu kalnā pie Embūtes, Virsnieku kurgānā Zvārdes poligonā, Silenes augstajā kalnā Lietuvas pierobežā un Riekstukalnā Pierīgā. Lai jau sākotnēji riteņbraucējus novirzītu no lielceļiem, policija sacenību dalībniekus pavadīs ārā no Liepājas.

Brauciena Rīga-Liepāja kontrollaiks būs 42 stundas, un dalībnieki finišā tiks gaidīti līdz svētdienas vakaram, taču uzvarētāji Kalnciema ielā pie veikala “Gandrs” varētu parādīties jau sestdienas pusdienas laikā. Pērn braucienā no Zilupes uzvaras laurus Mēness aptumsuma laikā plūca vārda brāļi Kaspari – Skinčs un Garda, abiem finišējot pēc 13 stundām un 25 minūtēm.

Spilgtiem riteņbraukšanas notikumiem bagātajā nedēļas nogalē, kad kopā ar Tomu Skujiņu finišēs arī “Tour de France”, neatslābs arī citu sporta veidu piekritēji. Tukuma puses Āža kalnā seši duči taku skrējēji septiņās stundās mēģinās pievarēt skarbo Vilkaču maratonu, kura 13 apļos un 2000 augstummetros uzvarētāja titulu centīsies atgūt Dainis Limanāns. Savukārt peldētāji Cieceres ezerā peldēs ikgadējos 2,3 kilometrus apkārt Ozolsalai.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Andis Aboltins (@andisaboltins) on Jul 20, 2019 at 6:29am PDT

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti