Boldāne un Kumpiņš uzlabo sniegumu Monblāna skrējienu festivālā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Augusta izskaņa bija bagāta ar Latvijas izturībnieku startiem dažāda mēroga sacensībās Eiropā.

Ultratriatlonists Jānis Miezers ceturto gadu pēc kārtas startēja pilnā triatlona dubultajā distancē Lietuvā, kur šoreiz tika dalīti pasaules čempionāta (PČ) tituli, un izcīnīja 17. vietu 44 dalībnieku konkurencē. Visas aizvadītās nedēļas garumā vairāk nekā 30 taku skrējēji dažādām sekmēm mērojās spēkiem pasaulē populārākajā šī sporta veida festivālā “Ultra-Trail du Mont-Balnc” (UTMB). Tikmēr baspēdu skriešanas entuzaisti septīto reizi ņēma dalību pludmales ultramaratonā Mazirbe-Kolka-Roja, bet Piltenes skriešanas svētku dalībnieki izbaudīja sacensības vienā solī ar pasaules mēroga zvaigzni Jeļenu Prokopčuku. Tikmēr septembra pirmajā datumā Latvijas izlase Rumānijā startēja PČ 50 kilometru skrējienā, un labākās sekmes uzrādīja Īrijā dzīvojošais Raivis Zaķis, izcīnot 43.vietu 84 dalībnieku konkurencē, kamēr pārējie komandas pārstāvji izstājās vai ieņēma noslēdzošas pozīcijas rezultātu tabulās. Trešais PČ šajā apskatā ir 2. septembrī aizvadītais “ÖtillÖ Swimrun World Championship”, kur peldskriešanā sevi apliecināja vienīgā Latvijas komanda.

ĪSUMĀ:

 

Linda Boldāne un Ainārs Kumpiņš uzlabo sniegumu Monblāna festivālā

Pasaulē lielākais taku skriešanas festivāls ar 10 000 dalībniekiem un 100 valstīm Rietumeiropas augstākā kalna Monblāna masīvā sākas aizvadītās nedēļas sākumā ar pērn ieviesto 40 kilometru “MCC” distanci ar 2300 augstummetru summu un 1000 dalībniekiem, kas orientēta uz vietējiem iedzīvotājiem, brīvprātīgajiem palīgiem un garāko distanču skrējēju atbalsta komandu pārstāvjiem. 26. augustā startējot Šveices pierobežā, finišu Šamonī sasniedza Antons Kranga (05:08:35, 56. vieta), Līga Lacekle (8:20:47, 177. vieta) un Edgars Kuģenieks (8:57:08, 831. vieta).

Izaicinājumiem bagātajā un, iespējams, grūtākajā Monblāna distancē - nedēļu ilgajā 300 kilometru pārgājienā “PTL” ar 25 000 augstummetriem - šogad neviena Latvijas komanda nedevās.

Divas dienas vēlāk starts Itālijas pusē tika dots divu dienu skarbajam pārbaudījumam “TDS”, kur 145 kilometros tiek savākti 9100 augstummetri, kas ir gandrīz tikpat, cik divas dienas vēlāk startējošajā pilnajā skrējienā apkārt Monblānam (UTMB). Plkst.4 agrā trešdienas rītā kopā ar 1785 dalībniekiem devās arī 10 Latvijas skrējēji.

Vislabāk veicās daudzpusīgajam Latvijas izlases pārstāvim Aināram Kumpiņam, kurš šogad spīdēja gan 12 stundu skrējienā ar savāktiem 152 kilometriem, gan sasniedzot gadsimta labāko rezultātu 107 kilometru skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera (08:10:50), kā arī izcīnot vietu uz pjedestāla 80 kilometru Oslo “Eco Trail” un dodot ieskaites punktus Latvijas komandai Portugālē aizvadītā PČ taku skrējienos.

Zviedrijā dzīvojošajam Aināram Kumpiņam šī bija atgriešanās “TDS” distancē ar plānu iekļauties 24 stundās un finišēt TOP50 ar rezerves variantu par 25 stundām un TOP100, lai būtu ātrāk nekā pērn, kad saīsinātajā distancē cieta neveiksmi (25:38:45, 431. vieta). Savu mērķi skrējējs realizēja ar uzviju (22:44:31, 29.vieta), daloties iespaidos ar lsm.lv lasītājiem:

“Pēc Rīga-Valmiera sanāca ļoti ilgs atjaunošanās process, līdz ar to tikpat kā nesanāca piestrādāt pie kalnos kāpšanas. Un tas mani darīja diezgan bažīgu, jo atceros, kā pagājušajā gadā mocījos ar garajiem kāpieniem. Šogad biju ļoti koncentrējies uz skriešanu un nebija daudz laika skatīties apkārt. Bildes taisīt vēl mazāk.

Telefonu visā skrējiena laikā izvilku tikai divreiz. Vienreiz, kāda kalna vidū nedaudz atpūtos un mēģināju dabūt atpakaļ plaušu un palasīju draugu sasūtītos uzmundrinājumu, un otrreiz, kad uzliku to lādēties.

Saprotu, kāpēc pagājušajā gadā laika apstākļu dēļ izņēma trases garāko un grūtāko kāpumu. Pats kāpums ir ap 1600 metriem, tehniski viegls un salīdzinoši garš. Taču kāpiena pirmajā daļā, lejā no virsotnes "Passeur de Pralognan", es vairāk jutos kā alpīnists, nevis skrējējs, jo brīžiem laidos lejā, turoties pie striķa, un atbalstam izmantoju sava svara spiedienu uz klinšu sienu. Grūtākais kāpiens, manuprāt, bija viens no pēdējiem kāpieniem uz "Col de Tricot", jo tas ir stāvs, šķiet nebeidzams un, skrienot lejā no iepriekšējās virsotnes, tas ir redzams pāri ielejai.

Ar rezultātu esmu apmierināts un labāk nevarēju noskriet, jo ne fiziski, ne mentāli neslinkoju un nepadevos. Taču ar savu sniegumu gan neesmu apmierināts. Visas distances garumā noskrējienos mani apdzina tikai viena skrējēja, kas pārdesmit kilometrus vēlāk nolūza, un es viņai līdzīgā noskrējienā pagāju garām. Kalnos kāpt es joprojām nemāku, un tā ir mana vājā vieta. Ja paskatās atsevišķu posmu laikus, tad var redzēt, ka noskrējienos es spēju kāpties rezultātu tabulā uz augšu, un visas reizes, kad es esmu kādu pozīciju zaudējis, ir saistītas ar kāpieniem. Pirmkārt, kājās nav spēka kāpieniem, otrkārt, nav spēka rokām pilnvērtīgi izmantot nūjas, kas kāpienos pamatīgi palīdz un, treškārt, organisms nav pieradis pie tik intensīvas elpošanas, un tā kāpienos sagādāja milzīgas problēmas. Nespēju pietiekami uzņemt skābekli. Pamatīgi elsoju, brīžiem arī diezgan nopietni “peldēju” un pāris reizes pat padevos uz dažām minūtēm, lai apstātos un pavērotu ainavu.

Biju ļoti koncentrējies uz sniegumu, un pagaidām atmiņā ir vien nebeidzamie kāpumi un tas, cik grūti bija tajos elpot. Grūti aprakstīt, ja kas tāds nav piedzīvots.

Uz beigām kāpieni šķita tik grūti, ka nūjas tikpat kā netika izmantotas un kāpu ļoti lēni un prātīgi, lai kaut nedaudz kontrolētu elpošanu. Brīžiem bija tādi reiboņi, ka gribējās apgulties kaut kur trases malā un kādu brītiņu pagulēt. Protams, ka nepadevos un to nedarīju. Nākamajā dienā pēc finiša bija diezgan smagi, pēc tādiem skrējieniem ir degoši muskuļi un pilnīgs bezspēks.”

Nākamgad Ainārs Kumpiņš šajā laikā plāno gatavoties cita izmēra ultramaratona Eiropas dienvidos, tāpēc uz Monblāna takām nedosies, taču nākamajā startā jau lūkojas TOP15 virzienā TDS vai UTMB distancē.

42 stundās spēja iekļauties 61 procents dalībnieku un statistikai atbilstoši no 10 Latvijas skrējējiem finišu sasniedza vien seši. Viņu vidū bija pieredzējušais Ivars Sedlenieks (38:54:06), ierindojoties 8. vietā starp 20 konkurentiem savā veterānu grupā. Tieši 18 stundas pēc Aināra Kumpiņa distanci kopā pabeidza Valdis Kulpe (40:45:21, 936. vieta) un Gusts Linkevics (40:45:27, 938. vieta). Abi vīri trīsreiz piedzīvoja tumsu, jo startēja vēl pirms gaismas trešdienā, trasē atradās visu nakti un finišā ar sarkanbaltsarkano karogu rokās ieradās ceturtdienas vakarā, kad jau ziemas olimpisko spēļu pirmajā mājvietā bija jau satumsis.

Trillera cienīgiem piedzīvojumiem izgāja cauri Antra Freiberga (41:45:35, 117. vieta), Šamonī ierodoties 15 minūtes pirms kontrollaika beigām, pamanoties aiz sevis atstāt piecas sacensības noslēdzošās sievietes. Taču viņa nebija vienīgā Latvijas dāma TDS distancē, jo vairāk nekā piecas stundas agrāk 46. vietu izcīnīja Rīgā dzīvojošā igauniete Kaidi Keira Kuka (36:09:21), kuru trasē pavadīja dzīvesdraugs un “Cēsis Eco Trail” uzvarētājs Matīss Haritonovs (36:09:21).

Vēl pirms noslēdzošo dalībnieku finiša savas sacensības ceturtdien, 29. augustā, pabeidza 55 kilometru “OCC” distances dalībnieki, kuri pieveica 3500 augstummetrus. Šis skrējiens tāpat kā MCC sākās Šveicē un ir viens no ainaviskākajiem, jo Alpu kalnu skatus var baudīt dienas gaismā. No 1605 dalībniekiem finišu sasniedza 1474 skrējēji, bet no sešiem Latvijas dalībniekiem līdz galam tika pieci. Vislabāk veicās Roberam Sukonovam (08:08:25, 208. vieta), finišu sasniedza arī vienīgā dāma Lelde Ronimoisa (10:44:59), ierindojoties 144. vietā starp 339 sievietēm.

Dienu vēlāk Monblāna tuneļa otrajā galā, Itālijas pilsētā Kurmajerā (Courmayeur) turpat, kur starts tika dots TDS distancei, savu skrējienu pretējā virzienā uzsāka “CCC” trases 2132 dalībnieki, starp kuriem bija arī septiņi Latvijas skrējēji. Pēc 101 kilometriem ar 6100 augstummetriem finišā ieradās 1578 taku skrējēji, kas nozīmē, ka ceturtdaļa savu sapni nepiepildīja. Taču viņu vidū nebija latviešu, jo finišu 26 stundās sasniedza visi septiņi.

Lai arī tumsā, taču tās pašas dienas vakarā no Latvijas skrējējiem finišā pirmais ieradās valsts izlases pārstāvis Artūrs Vadzis (13:14:56, 48. vieta) no Drustiem, kurš šīs “CCC” distances saīsināto versiju veica 2012. gadā (13:32:24), kad izcīnīja 133. vietu starp 1585 finišētājiem. Tādējādi tāpat kā Aināram Kumpiņam, Artūram Vadzim izdevās uzlabot ne tikai savu sniegumu un pozīciju rezultātu tabulās, bet arī garākā distancē finišēt ātrāk nekā iepriekš īsākā skrējienā. Tiesa, savā komentārā skrējējs bija īss un lakonisks:

“Nebiju pienācīgi gatavs un konkurētspējīgs.”

Savu pērno sniegumu (15:16:35, 11. vieta) par nepilnu stundu uzlaboja arī Linda Boldāne (14:26:32), izcīnot 12. vietu starp 249 sievietēm. Finišu sasnieda arī siguldiete Inga Kāpiņa (23:07:58, 117. vieta).

“Skrējiens nebija viegls. Saule un pret akmeņiem atdauzītie kāju pirksti negatīvi ietekmēja pārvietošanās ātrumu, tāpēc ir prieks par uzlaboto laiku, bet TOP10 vēl joprojām neliek mieru,” pēc finiša atzīmē Linda Boldāne: “Pagaidām gan plāna nav, vai to realizēt nākamgad vai kādā citā gadā.”

Vēl pirms trīskārtējā pasaules čempiona spāņa Luisa Alberto Hernando Alzaga ierašanās Šamonī piektdienas, 30. augusta, vakarā starts tika dots visa festivāla centrālajām sacensībām, 17. skrējienam apkārt Monblānam (UTMB). 2543 dalībnieki devās savā 170 kilometru misijā ar 10 000 augstummetriem, un viņu vidū apņēmības pilni bija arī seši Latvijas taku skrējēji.

Protams, lielākās cerības tika liktas uz Latvijas vadošo taku skrējēju Andri Ronimoisu, kurš sevi vairākkārt pierādījis līdzvērtīgā cīņā ar galvenajiem favorītiem un pats bija izlikto skrējēju vidū uzreiz aiz spilgtākā desmitnieka. Pirms gada izstājoties virknei vadošo skrējēju, 6. vietu izcīnīja ārzmēs dzīvojošais Romāns Evarts (22:38:29) no Lielvārdes, kurš pirms skrējiena nebija ne izlikto skrējēju vidū, ne arī otrā ešalona sarakstā. Piedzīvojumu sportā sevi apliecinājušais Latvijas skrējējs jau savā otrajā UTMB startā piepildīja savu mērķi un vismaz šogad uz starta līnijas nestājās.

Arī šogad izstājās virkne elites skrējēju, un no 28 izliktajiem skrējējiem finišu sasniedza tieši puse. Arī sieviešu konkurencē no 25 favorītēm Balto kalnu apskrēja vien 14.

Kaut arī Andrim Ronimoisam pietrūka pieredzes 100 jūdžu garās sacensībās, gatavojoties karjeras svarīgākajam startam, izcīnītas divas otrās vietas Austrijas “Mozart 100” un Šveices “Eiger Ultra”, kā arī realizēta iecere par treniņnometni Andoras kalnos 3000 metrus virs jūras līmeņa.

Vērienīgā skrējiena startu izcēla ar trešo numuru izliktais Ķīnas pārstāvis Min Qi, kuru pēc pirmajiem kilometriem panāca ar otro numuru izliktais spānis Pau Capell un vēl viens ķīnietis, kurš kopā ar savu tautieti drīz vien nozuda zaļajā pieturā, atstājot nākamo uzvarētāju vienu skrienam tempā zem 4 min/km. Cīņā par savu mērķi TOP5 ar 11. numuru izliktais latvietis sacensības sāka no ceturtās rindas elites koridorā un sākumā turējās aiz dāmu pirmā trijnieka un kopā ar citiem turējās 24. vietā. Sadaloties lielajai līderu grupai, Andris Ronimoiss ielauzās jau vīru piecpadsmitniekā un skrēja līdzās tā brīža sieviešu līderei ar otro numuru izliktai ķīnietei Miao Yoa, kura vēlāk izstājās. Augstais temps pirmajos kāpumos latvieti atmeta uz 21. pozīciju, no kuras naktī pakāpās līdz 6. pozīcijai. Taču sestdienas rītā cīņa bija galā, kas rezultējās ar izstāšanos pēc 112 kilometriem.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Sometimes dreams turn into nightmare. I started to feel sick 20km in and by 30km mark I was ready to quit. Knowing how many trust in me, I couldn't give up so easily and me and my crew did everything to fix the situation. We managed to do it twice and for an hour on both cases I was one of the fastest guys on the course. At the end I was willing to walk all the way to the finish but by then I was sick even from walking and another 60km on the course just didn't make sense. This was a truly amazing experience. The start alone was well worth it and thousands of people who came out to support runners made it truly special. Given a chance, I would do it again, even tomorrow. I love this sport. Citreiz sapņi pārvēršās murgā. Jau 20.km man noskrējienā sāka parādīties sūdīga dūša, bet 30.km es jau biju gatavs izstāties. Zinot cik daudzi cerēja uz manu labo startu, es negribēju tik viegli padoties un es un mana komanda darīja visu, lai situāciju salabotu. Divreiz mums tas izdevās un abās reizēs uz stundiņu es biju viens no ātrākajiem čaļiem trasē. Tomēr beigās nebija lemts. Biju gatavs arī vienkārši aiziet līdz galam, bet ap to laiku man bija slikti arī ejot un 60km šādā veidā kustēties man negribējās. Fantastika pieredze! Pats starts jau vien bija tā visa vērts, bet tūkstoši, kas bija iznākuši ielās to visu padarīja super īpašu. Ja būtu iespēja, darītu to vēlreiz. Kaut rīt! Es mīlu šo sportu. #utmb #inov8 #osveikals #isostar #suunto #nordifurniture #RIEKSTI #supervaroni #trailrunning #ultrarunning #crusheddreams

A post shared by Andris Ronimoiss (@mr.ronimoiss) on Aug 31, 2019 at 7:33am PDT

46,5 stundās finišu sasniedza 1556 skrējēji, kas ir trīs piektdaļas no startējušajiem. Izstājoties visiem trim lietuviešiem, tostarp pērnā gada “Cēsis Eco Trail” uzvarētājam Modestas Bacys, visiem pārējiem Latvijas skrējējiem nekas cits neatlika, kā finišēt. Kāroto mērķi divās naktīs un dienā pa starpu realizēja Kaspars Adijāns (35:06:32, 298. vieta), Edgars Bremze (37:24:57, 453. vieta), Arnis Avots (37:54:10, 502. vieta), pērn jau finišējušais Edgars Kokorevičs (39:44:13, 642. vieta) un Intars Opolais (42:59:28, 1008. vieta), kurš finišā ieradās svētdienas pusdienas laikā un varēja paspēt apmeklēt noslēguma bufeti un svinīgo ceremoniju.

 

Jānis Miezers atpaliek no plānotā rezultāta ultratriatlona PČ

Reti kuras sacensības ilgst septiņas dienas, tāpēc trešajā dienā pirms Monblāna ballītes noslēguma starts tika dots arī citiem vairāku dienu pasākumiem. Tā, piemēram, Lietuvas pilsētā Paņevēžā piekto gadu risinājās divkāršais ultratriatlons “City of TRI”, kam šogad pēc divu gadu pauzes tika piešķirts PČ statuss. Pirms četriem gadiem atjaunotajās sacensībās startēja Aivars Uzols, taču no 2016. gada Lietuvā augusta beigās allaž startējis Jānis Miezers, kurš 2012.-2014. gados pieveica arī Monblāna “CCC”, “TDS” un “UTMB” distances. Trijos iepriekšējos ultratriatlona startos izcīnītas sekojošas 4., 3. un 2. vietas, taču šoreiz sacensības bija mēnesi pēc nesenā pieckāršā pilnā triatlonā pārbaudījuma, kā arī PČ statuss liecināja par sīvāku konkurenci, tāpēc Jānis Miezers par mērķi izvirzīja finišu 24 stundās, kas 44 dalībnieku konkurencē būtu devis divreiz augstāku pozīciju par finišā ieņemto 17. vietu.

“Ironman Double” distancē jānopeld 7,2 kilometri, uz velospēda jāveic 360 kilometri un jānoskrien dubultmaratona 84,4 kilometri, sacensības sākot 30. augustā plkst.11.00.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Paņevēžas pils parka dīķī 450 metru 16 apļos latvietis uzrādīja 14. ātrāko rezultātu (2:41:04), no ūdens izkāpjot stundu pēc poļu līdera Roberta Karasa (1:46:54) un peldot ar vidējo tempu 2:09 min/100m.

Ar 15. ātrāko tranzītzonu (6:12), kurā sportisti atbrīvojās no hidrotērpa un sagatavojās riteņbraukšanas segmentam, Jānis Miezers apsteidza vienu konkurentu un 13. pozīcijā uzsāka velosegmentu.

Riteņbraukšanas 360 kilometriem 120 apļos bija nepieciešamas 13 stundas (13:00:23), kas ar vidējo ātrumu 27,68 km/h nozīmēja 14. ātrāko starprezultātu un tādu pašu pozīciju pirms skriešanas sākuma. Triatlona trešo disciplīnu iecavnieks uzsāka pirms trijiem piektdienas naktī nepilnas 16 stundas (15:47:40) kopš sacensību sākuma.

Nepilnas jūdzes garajā skriešanas aplī 84,4 kilometri bija jāriņķo 53 reizes. Iepriekš Jānim Miezeram skriešanas disciplīna padevās vislabāk un divreiz varēts ielauzties pat godpilnajā trijniekā. Taču šoreiz uzrādīts vien 24. rezultāts (11:37:13) divos maratonos (temps ap 8:15min/km), kā rezultātā nācās palaist garām trīs konkurentus un finišu sasniegt 17. vietā (27:24:53) nepilnas deviņas stundas pēc uzvarētāja Karasa, kas spēja 360 kilometrus nobraukt ar vidējo ātrumu virs 30 km/h un dubultmaratonu noskriet septiņās stundās, kas ir pat nedaudz ātrāk par vidējo tempu 5min/km.

 

Baskāji aizvada septīto ultramaratonu Kurzemes pludmalē

No Rīgas nedaudz tālāk par Paņevēžu, tomēr pašu mājās Kurzemē augusta pēdējā dienā risinājās divi skriešanas pasākumi. Septīto reizi pa pludmali no Mazirbes uz Roju caur Kolkas ragu 53 kilometru izaicinājumā devās Baso pēdu ultramaratona dalībnieki. No septiņiem baskājiem, Ģipkā pēc pieveikta maratona izstājoties skrējiena līderim Miķelim Zumbergam, uzvaras laurus garajā distancē plūca Pēteris Cābulis (4:50:42), aiz sevis atstājot Robertu Rozi (4:59:35). Dāmu konkurencē Kristīne Troņenkova (5:36:38) starp Kolku un Ģipku apsteidza savu vārda māsu Kristīni Gržibovsku (6:45:04). Starp septiņiem apavos skrienošajiem ātrākais bija Mārtiņš Sirmais (4:59:24), kurš noskrēja gandrīz visus baskājus.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Tiem, kur nevēlējās tulznām pārklātas pēdas, izvēlējās 34 kilometru skrējienu Kolka-Roja vai nosacīti īso 11 kilometru Ģipka-Roja. Vidējā distancē visi 18 dalībnieki startēja basām kājām un trīs ātrākie vīri bija Voldemārs Lejnieks (2:32:21), Viesturs Zimackis (2:39:13), kurš līdz otrai vietai pakāpās no ceturtās, kā arī Rubens Šulcs (2:46:39), kuram neizdevās noturēt otro pozīciju. Dāmu konkurencē uz pjedestāla kāpa Ineta Saulīte (3:24:24), Mārīte Kokina (3:29:02) un Gunita Barisa (4:14:03). Īsajā distancē no 25 dalībniekiem basām kājām startēja 21. Pirmais finišu sasniedza Kristaps Broks (0:39:06), par nepilnu minūti apsteidzot liepājnieku Edgaru Sprūdu (0:39:54). Dāmu konkurencē Kristīne Slikšāne (0:48:27) pārspēja Inu Graudiņu (0:51:06).

 

Prokopčuka atzīmējas ar uzvaru Piltenes skriešanas svētkos

Tikmēr Ventspils pievārtē Piltenē risinājās 10 un 5 kilometru asfalta skrējiens, ko ar savu klātbūtn pagodināja Ņujorkas maratona divkārtējā uzvarētāja Jeļena Prokopčuka, divos apļos uzvarot arī garākajā skrējienā (0:36:02), kuram šogad vairs nebija Latvijas čempionāta statuss. Vīru konkurencē nepārspēts palika grobiņnieks Reinis Hartmanis (0:32:14), pārspējot kuldīdznieku Kristapu Bērziņu (0:32:53) un Daini Stepi (0:33:52). Piecos kilometros ātrākie bija Gulbenē dzīvojošais portugālis Flavio Nunes (0:17:35) un Signe Birkenberga (0:21:13) no Saldus.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Raivis Zaķis neļauj Latvijas komandai izgāzties PČ 50km skriešanā

1. septembrī, nedēļas pēdējā dienā, kad trīsarpus tūkstoši velobraucēji Siguldā izbaudīja pēdējo karsto vasaras dienu, Rumānijā risinājās PČ 50 kilometru skrējienā, kur krita vairāki rekordi, taču Latvijas komandai sekmes nebija spīdošas. 84 vīrieši un 67 sievietes sākumā devās piecu kilometru aplī, kam sekoja 10 apļi pa 4,5 kilometriem. ASV dzīvojošais Artūrs Bareiķis izstājās pēc 100 minūtēm (1:40:58), kad bija noskrieti seši apļi un fiksēti 27,5 kilometri. Skriešanas temps tad bija noslīdējis no 3:37 līdz 3:51 min/km, kas ietekmēja arī vidējo tempu, to samazinot līdz 3:40 min/km. Taču jau no pirmajiem kilometriem attīstītais ātrums bija nepietiekams, lai cīnītos par nacionālā rekorda labošanu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Raivis Zaķis 50 kilometrus noskrēja (3:16:06, 43. vieta) par trīsarpus minūtēm lēnāk nekā pērnruden paša sasniegtais personīgais rekords (3:12:35). Jauns ieraksts Īrijā dzīvojošā Latvijas skrējēja CV izpalika, jo 46. kilometrā nācās trīs minūtes aizkavēties tualetes pauzē.

“Tur arī PB palika, tas kilometrs bija pa septiņām minūtēm, un neviens cits nebija lēnāk par 4:10,” pēc finiša teica skrējējs.

Jautāts par karstumu, Zaķis piebilda: “Pēdējā stundā karstums arī bija labs - ūdeni tik gāzu virsū un pēc piecām minūtēm jau atkal biju izžuvis sauss. Šodien patiešām bija smagi jācīnās, lai nofinišētu.”

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Mixed feelings after World 50km championships - I don't know where to start ? - 96 man lined up at start of 50km. My target before race was top50 and I did that - to finish in 43rd place against the best in world - I really can't complain about that!!! But I not happy with my time and there is few reasons for it - I spend over 3min in toilet ? at 46th km (that km was over 7min) and that was main reason my stomach just didn't agree with me today + the heat in last hour was unreal. I really needed to dig deep to don't drop out today. I don't like to make excuses so I just leave here? But I definitely learned a lot from this race and I'm proud to put on national singlet and represent my country ?? Thank you everyone for all support - its really makes a difference - THANK YOU!!! #latvia #vieglatlētivar #thebeastmode #thebeast #worldchampionships #50km #romania #running #toilet #polarvvantage #vaporfly4 #nike #gohardorgohome #longdistance #onthemove #westwaterfordac #team #nevergiveup

A post shared by Raivis Zakis?????? (@raivisimo) on Sep 1, 2019 at 2:28am PDT

Sacensības nepabeidza astoņi skrējēji, tostarp Lietuvas sportists, nonodrošinot trīs finišētāju ieskaiti nacionālajā komandu vērtējumā. No Latvijas četru vīru komandas izstājās vienīgi Artūrs Bareiķis, kuram bija augstākie mērķi, savukārt Andris Dudels (4:05:32, 74. vieta) un Ruslans Mamedovs (4:24:19, 76. vieta), sacensības pabeidzot pēdējās pozīcijās starp 76. finišētājiem, nodrošināja Latvijai trīs rezultātus, komandu vērtējumā paliekot noslēdzošajā 17. vietā. Andris Dudels skrējienu sāka trīs stundu maratona tempā (4:15 min/km), taču vēlāk vidējais temps nokritās tuvu 5 min/km, neļaujot finišēt ātrāk par četrām stundām un apsteigt vairāk par diviem konkurentiem. Ruslana Mamedova skriešanas temps mazinājās lēnāk, taču ar to nepietikai, lai izspruktu no noslēdzošās pozīcijas starp tiem, kuri spēja finišēt.

Vienīgā Latvijas dāma Sandra Brāle (4:55:17) arī noslēdza sacensības pēdējā pozīcijā starp 59. sievietēm, kas spēja finišēt. Nepilnu piecu stundu laikā vidējais temps no 5:06 min/km kritās līdz 5:54 min/km, ko izdevās noturēt, sacensības beidzot ātrāk par piecām stundām.

"Ir reizes, kad vajadzētu izstāties, šī bija tāda, bet trasē noturēja doma, ka citas Latvijas skrējējas nav, un tāpēc, lai cik slikti neietu, trasē noturēja doma, ka jāiekļaujas PČ laikā, ko arī izdarīju. Protams, gandarījums par personīgo rekordu nav, bet skriet ar olimpiešiem ir pagodinājums. Zinu, ka varu daudz labāk," pēc skrējiena uzskata Sandra Brāle un piebilst:

"Aicinu arī gados jaunākas meitenes padomāt par garajām distancēm Pasaules čempionātos."

Lielbritānijas skrējēja Alisone Diksone (3:07:20) laboja 30 gadus senu pasaules rekordu sievietēm par vairāk nekā minūti (3:08:39). Vīriešu konkurencē spānis Iraitz Arrospide (2:47:42) par pusotru minūti pārspēja trīs gadu senu Eiropas rekordu vīriem (2:49:06). Jāpiebilst, ka iepriekšējo kontinenta rekordu pārspēja šī PČ visi pirmo trīs vietu ieguvēji.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Peldskrējiena PČ brāļi Ščedrovi ieņem 84. vietu 160 komandu konkurencē

Bet pirmdien, 2. septembrī, Zviedrijā Stokholmas salu arhipelāgā risinājās vēl viens PČ - “ÖtillÖ Swimrun World Championship”, kas ir galvenās sacensības peldskriešanas sporta veidā, kurā ik gadu maija beigās spēkus var izmēģināt arī pašu mājās Salacgrīvas pusē notiekošajā “Amber Race”. Zviedrijā 160 komandas devās trasē, kur pamīšus bija jāpeld 13-15 grādu siltā ūdenī un jāskrien pa takām no vienas spirdzinošas peldes uz nākamo. Brāļi Aleksandrs un Valentīns Ščedrovi vienīgajā Latvijas komandā “Supercompesation” 10 kilometru kopējo peldējumu un 65 kilometru taku skrējienu (10:54:03) veica par trim stundām ilgāk nekā vietējie uzvarētāji zviedri un ierindojās 84. vietā.

 

Tikmēr Latvijas vicečempione maratonā un Ventpils maratona uzvarētāja Jekaterina Sokunova no Salaspils dažas dienas iepriekš turpat Skandināvijā skrēja Stavangeras taku maratonu Norvēģijā (3:07:38), izcīnot 4. vietu starp 56 sievietēm.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Ставангер марафон 2019 ??! . . Норвегия появилась в моем плане соревнований достаточно внезапно. Я не совсем четко представляла какая будет трасса, с каким рельефом и покрытием, но рассчитывала, что раз это марафон, то побегу по асфальту. Как же я ошибалась... Старт был дан в 9 утра из самого центра, от пристани старого города, но уже через 200 метров трасса пошла в хороший подъем и в голову закрались подозрительные мысли.?А буквально через пару км началась гравийка вокруг озера. Затяжные, не очень резкие подъемы преодолевались не сложно....но это было пока.... ‌С 8-го по 18-й км трасса превратилась в откровенный трейл. ? Лес, гравий, спуски, подъемы, встречный ветер - вообщем бег на выживание. ? Я тут же вспомнила два последних трейла в Латвии, и вот на тебе... опять...?Преодолев этот участок, к 19-ому км ноги уже были ватные, темп резко упал, а держать его на желаемом уровне сил не осталось.? ‌На второй половине дистанции, трасса частично проходила по первому кругу и те подъемы, что изначально казались несложными превратились в крутые горы. Опять был лес, гравий, ветер... ‌И только после 30-км начался асфальт, трасса пошла вдоль берега моря. Несмотря на сильный встречный ветер бежать стало проще. Я наслаждалась великолепными видами гор на фоне фьорда ⛰, наблюдала как лёгкие красивые волны бьются о берег. ?Эти отвлеченные мысли помогли справиться с этой частью дистанции, но бесконечные, пологие, затяжные подъемы все равно постоянно напоминали о себе.?Последние километры дались очень непросто?, через преодоление себя и тренировку силы воли! ‌В итоге, 3:07.38, не самое мое лучшее время на марафоне, но с учетом всех обстоятельств, считаю, что это неплохой результат. ? ‌16 место среди 233 участников и 4-я среди девушек. ‌Получился своего рода трейл-марафон... ??‍♀️ • Норвегия потрясающая по красоте природы страна и думаю многие хотели бы пробежать по таким великолепным маршрутам. ??‍♀️Несмотря на всю трудность и сложность этой трассы, она навсегда останется в моей памяти. ❤️Это была отличная тренировка и для будущих марафонов и для трейлов.✊?

A post shared by Катюша (@sportkatja) on Sep 3, 2019 at 7:18am PDT

Savukārt šomēnes gaidāmā Siguldas kalnu maratona (SKM) organizatoru komandas vadītājs Normunds Laipnieks aizvadītājā nedēļā startēja 75 stundu 440 kilometru piedzīvojumu sacensībās Čehijā komandā “Old Crabs” kopā ar Tomu Puravu, Svetlanu Kuļčihinu un Gunti Pikuru, 13 komandu konkurencē ierindojoties 12. vietā. Vairāku dienu pārbaudījumā bija jābrauc gan ar MTB divriteņiem, gan laivu, gan jāpārvietojas kājām, orientējoties apvidū un krastojot pa vietējām upītēm.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Šajā nedēļas nogalē trīs četri tūkstoši taku skrējēju startēs Stirnubuka sezonas pirmpēdējā sestajā posmā KrimTallinas vai Viļņas maratoniem, savukārt rīdziniekiem būs iespēja ņemt dalību Vecāķu pludmales skrējienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti