Parādījās iespēja
Latvijas makšķerēšanas sporta federācija plašā mērogā pārstāv Latvijas sportistus gan starptautiski, gan organizējot vietējā līmeņa sacensības dažādos makšķerēšanas veidos – zemledus makšķerēšanā, spiningošanā no laivas, spiningošanā no krasta, spiningošanā dīķos, karpu makšķerēšanā, pludiņu vai fīderu makšķerēšanā, mušiņu makšķerēšanā un makšķerēšanā pilsētvidē.
"Mums ir biedri, tie ir gan makšķerēšanas klubi, gan arī biedrības, kas saistītas ar [makšķerēšanu], piemēram, kas apsaimnieko Alūksnes ezeru. Šobrīd aktīvu biedru ir vairāk nekā 30, tie ir nodibinājumi vai biedrības, respektīvi, juridiskas personas. Attiecīgi šie biedri veido Latvijas makšķerēšanas sporta federāciju, kura savukārt kā organizācija jau ietilpst Latvijas sporta federāciju padomē, kurā ir apvienoti visi neolimpiskie sporta veidi," skaidroja Bremze.
Tāpat Latvijas makšķerēšanas sporta federācija ir Starptautiskās makšķerēšanas federācijas biedrs, kas ļauj makšķerniekiem no Latvijas piedalīties pasaules čempionātos, Eiropas čempionātos un citās starptautiskās sacensībās. Čempionāti tiek organizēti gan vīriešiem, gan sievietēm, gan bērniem un jauniešiem, gan senioriem.
Turklāt šogad pasaules čempionāts spiningošanā tiks rīkots tieši Latvijā.
"Šogad bija tāda iespēja, jo ASV atteicās rīkot pasaules čempionātu mums nezināmu iemeslu dēļ un pagājušā gada decembrī piešķīra tiesības to rīkot mums. Tā būtu jāgaida rindā vismaz sešus gadus, bet, balstoties uz mūsu sacensību atskaitēm un atspoguļojumu, Starptautiskā makšķerēšanas federācija nebija daudz jāpārliecina.
Viņi uzticējās mums, jo redz, ko mēs šeit darām, un bez domāšanas piešķīra tiesības rīkot pasaules čempionātu Rīgā," stāstīja Kotāns.
Trīs dienas, no 5. līdz 7. oktobrim, Rīgā spiningošanas meistarībā sacentīsies labākie makšķernieki no visas pasaules. Tajā drīkst startēt divas laivas no katras valsts. Plānots, ka piedalīsies ap 20 valstīm. Makšķernieku starts būs pašā centrā, pie Vanšu tilta.
Pēdējos gados Latvijā īpaši attīstās arī karpu makšķerēšana. Pērn Latvijas sieviešu komanda pasaules čempionātā karpu makšķerēšanā izcīnīja bronzas godalgas, un arī šī gada septembrī Latvijas makšķernieki dosies uz Burgundiju Francijā, kur trīs diennaktis sacentīsies pasaules čempionātā.
"Es domāju, ka ir attīstījusies pati barības sagatavošana, tajā skaitā arī ēsmas sagatavošana, visas nianses ir attīstījušās.
Tieši šajā disciplīnā ļoti rūpīgi tiek pievērsta uzmanība tam, lai būtu saudzīga apiešanās ar zivi, lai viņa pēc iespējas mazāk būtu traumēta, lai viņa atgrieztos atpakaļ savā ierastajā vidē un pēc kāda brīža varbūt aizmirstu, ka ir tikusi izvilkta krastā," stāstīja Bremze.
Bažas par zivju daudzumu
Sporta makšķerēšanā visas zivis tiek atlaistas neatkarīgi no disciplīnas. Vienīgais izņēmums ir zemledus makšķerēšana ziemā, kad nozvejotās zivis pārsvarā tiek nogādātas zooloģiskajā dārzā.
Tāpat makšķerēšanas federācija, rūpējoties par zivju daudzumu, nākotnē vēlas aktīvāk iestāties par to, lai Latvijas iekšējos ūdeņos nenotiktu rūpnieciskā zveja.
"Šobrīd tā situācija ir tāda, ka zivis, kas dzīvo iekšējos ūdeņos, tiek izmantotas pārtikā, cilvēki tās ēd, – gadu gadiem un gadsimtiem tā ir bijis. Plus tās, protams, iegūst, izmantojot murdus. No makšķerēšanas sporta viedokļa mēs tomēr iestājamies par to, lai šīs zivis pēc iespējas netiktu izņemtas no iekšējiem ūdeņiem un apēstas. Mūsuprāt, tomēr ekonomikai daudz vērtīgāk būtu, ja mēs kā sabiedrība zivis saglabātu šajās ūdenstilpnēs, upēs, ezeros.
Tad, iespējams, daudz vairāk cilvēku brauktu pie mums un tērētu naudu, lai paķertu zivis un atlaistu tās, līdzīgi kā šobrīd daudzi makšķernieki brauc uz Skandināviju," skaidroja Bremze.
Viņš atzina, ka šis jautājums nav vienkāršs un ātri atrisināms, taču, viņaprāt, ilgtermiņā šādas izmaiņas nāktu tikai par labu.
"Līdzīgi bijis Skandināvijā, tajā pašā Zviedrijā un Somijā, kur pagājušā gadsimta 70. gados bija diezgan švaki ar zivīm un tās daudz tika izņemtas ārā no ūdenstilpnēm. Pamazām tā situācija mainījās, un šobrīd mēs braucam uz turieni, lai noķertu trofejas zivis, lielas zivis, daudz zivis tikai tāpēc, ka mūsu ūdenstilpnēs to tik daudz vairs nav," vērtēja Bremze.
Vēl par makšķerēšanu
