Tatjana bija viena no pirmajām, kura iemēģināja slēpes Žagarkalnā. "Ak dievs, visu vasaru nevarēju vien sagaidīt, beidzot šodien ir sezona atklāta!" priecājas Tatjana.
Līdzīgi ir arī citiem ziemas prieku cienītājiem, kuri Žagarkalna trasē ieradušies jau pirmajās atklāšanas minūtēs.
"Gadi pieci, te iesildāmies Latvijā, un pēc tam reizi gadā vismaz braucam uz lielākiem kalniem," pastāstīja Guntars.
"Šī ir pirmā diena, kad esam slēpošanas kalnā. Un ir patiešām fantastiski. Mazliet esmu pārsteigts, ka nav vairāk cilvēku. Kad braucām, domājām, ka stāvlaukums būs pilns," sacīja slēpotājs Andris no ASV.
Lielākā daļa slēpošanas kalnu sezonai gatavojās jau pēc valsts svētkiem
"Sākām ražot 17. novembrī sniegu un sākām pūst uz pilnīgi zaļas zāles, bija pilnīgi zaļš kalns. Man vēl "Faceboook" bija pirmais video, ieslēdzam pirmos stobrus," pastāstīja atpūtas bāzes "Gaiziņš" īpašnieks Juris Stradiņš.
"Mūs jau arī pārsteidza, ka ziema atnāca novembra beigās. Statistiski tas tik agri nenotiek pēdējos gados. Ziema mūs mazliet noķēra, tāda pretkustība, bet mums izdevās sagatavoties," sacīja SIA "Žagarkalns" valdes loceklis Matīss Žagars.
Arī Egļukalnā Latgalē un Milzkalnā Kurzemē atklāja, ka gatavošanās ziemas sezonai sākās novembra beigās un no pirmajām decembra dienām kalni ir atvērts. Slēpošanas kalnu īpašniekiem iepriekšējais gads cenu kāpuma dēļ bija izaicinošs, tomēr nebija arī jāiedzīvojas zaudējumos.
"Elektrības cenas bija milzīgas. Apmeklētāju plūsma bija tāda pati pagājušajā gadā. Nav sajūta, ka cilvēkiem mazāk gribas slēpot," sacīja Žagars.
"Jebkurā gadījumā, ja nebūtu finansiāli izdevīgi, mēs to nedarītu. Pirms 15 gadiem bija 40 vai 45 trases, kur varēja slēpot, tagad ir desmit palikuši, jo tas viss process ir dārgs – elektrība, pūtēji dārgi, degviela, algas ir lielas," norādīja Stradiņš.
Tā kā interese par slēpošanu Latvijā ir milzīga, tad trašu īpašnieki šo gadu paredz labu, un arī cenas solās necelt. Turklāt šī ziema izskatās cerīga arī ar to, ka slēpot varēšot vismaz četrus mēnešus.
