Sabiedrības aktivitāte pieaug
Apvienība “Pilsēta cilvēkiem” radās 2016. gadā ar mērķi veicināt labas un mūsdienīgas pilsētvides ieviešanu Rīgā un citviet. “Pilsētai jābūt tādai, kur mēs gribam pavadīt laiku un kur mēs jūtamies droši, kur mēs varam atļaut bērniem vieniem pašiem ar kājām vai velosipēdu doties uz skolu vai bērnu laukumu, vai sporta laukumu,” skaidroja Ozols.
Sabiedrības iesaiste pilsētvides labiekārtošanā ir krietni palielinājusies. Pilsētās veidojas apkaimju biedrības, jo “cilvēki saprot, ka, tikai apvienojoties, var daudz ko sasniegt”, uzsvēra pilsētvides aktīvists.
Viņš tic, ka ir iespējams izveidot tādu pilsētas vidi, kurā visi jūtas labi.
“Tas nav stāsts par kaut kādām konkrētām grupām, bet pamatvajadzībām – drošība, patīkama pilsētvide ir vajadzīga ikvienam. Neviens negrib dzīvot pilsētā, kas ir bīstama.
Man liekas, ka balanss ir atrodams vienmēr, vienkārši tas ir ceļš caur skaidrošanu, rādīšanu ar piemēriem,” sacīja Ozols, piebilstot, ka tad, kad pārmaiņas tiek ieviestas, cilvēki labāk saprot, kāpēc tās nepieciešamas.
Pārdaugava kā ērtas pilsētvides paraugs
Oto Ozols audzis Āgenskalnā, un viņš šo apkaimi sauc par mazu pilsētu pilsētā: “Tas ir pašpietiekams organisms, uz kuru tiecas daudzas pilsētas – 15 minūšu pilsētas modelis, ka no tavas mājvietas 15 minūšu attālumā pieejami visi pakalpojumi – pasts, veikals, bērnudārzs, darba vieta. Tādā ziņā Pārdaugava ir izcils modelis.”
Tāpat Rīgas centru var uzskatīt par pašpietiekamu apkaimi, taču vēl iespējams uzlabot un padarīt ērtāku pārvietošanos un pakalpojumu pieejamību.
Oto Ozolam Rīgā visvairāk patīk kontrasti un iespēja ikdienā izbaudīt dažādību: “Pārdaugavā esot, ir sajūta, ka te ir viszaļāk, te viss ir mazākā mērogā, un pārbrauc pāri tiltam uz centru, tur ir lielākas mājas, tāda metropoles sajūta.”
Āgenskalna attīstībā iesaistās iedzīvotāji
Projektā “Radi Rīgu” Āgenskalna apkaimes aktīvistu grupa izveidoja piedāvājumu krustojuma transformācijai par laukumu. “Tur ir daudz ielu un tās sanāk kopā, savukārt ielai abās pusēs ir daudz un dažādi pakalpojumi – veikali, pasts, tirgus, banka. Cilvēki tur pārvietojas, arī krustām šķērsām iet pāri ielām. Viņi neiet līdz vienīgajam luksoforam, kas tur ir,” ar problēmu iepazīstināja Ozols.
Lai krustojumu padarītu ērtāku un drošāku, radās ideja to pārveidot par laukumu, kur transportlīdzekļi pārvietotos ar samazinātu braukšanas ātrumu un cilvēki, mijiedarbojoties ar tiem, varētu droši šķērsot krustojumu daudzās vietās. Šīs idejas realizēšana prasītu lielas pilsētas investīcijas, jo būtu jāpārbūvē viss laukums.
Šobrīd ar Āgenskalna apkaimes biedrības līdzdalību projektu konkursā iesniegta ideja par laukuma, kas atrodas tirgus priekšā un kur šobrīd ir taksometru stāvvieta, labiekārtošanu. “Pārveidot par labiekārtotu vidi, kas neprasītu krustojuma pārbūvi, bet tas būtu pirmais solis, kā mēs varam apdzīvot to vietu, kā mēs varam atrast vietu kādam kokam, kādam puķu podam, krūmiem vai soliņiem,” ideju pastāstīja vides aktīvists.
