Priednieks atzīst, ka šoferiem nereti šķiet, ka braukšanas ātrums ir sīkums. Taču patiesībā apmācību poligonā redzams – pat trīs vai četri kilometri var būt noteicoši tam, vai autovadītājs tiks galā ar situāciju.
Viņš arī norāda, ka Latvijas autovadītāju iemaņas atbilstoši rīkoties kritiskās situācijās uz ceļa neesot īsti labas. Tāpēc, ieliekot jaunajiem šoferiem braukšanas pamatzināšanas, daudz esot jāmāca arī par drošu braukšanu.
Valsts policijas rīkoto reidu, kurā diennakts garumā uz ceļiem apstiprināti tiek kontrolēts braukšanas ātrums, atbalsta arī Latvijas Automoto biedrības autokluba prezidents Juris Zvirbulis. Tas liekot papildus pievērst uzmanību problēmai, ka nesamērīgs ātrums nogalina proporcionāli visvairāk cilvēkus uz ceļa, īpaši situācijai uz ceļa un laika apstākļiem neatbilstošs ātrums.
Savukārt taujāts par nepieciešamību pēc bargākiem sodiem ceļa satiksmes noteikumu pārkāpējiem, Zvirbulis norāda - soda apmērs nav noteicošais faktors, bet galvenais, ka no tā nevar izvairīties. Viņaprāt, pašlaik sodi ir atbilstoši Latvijas ekonomiskai situācijai.
Ziņots, ka ceturtdien, 21.aprīlī, plkst. 6 no rīta visā Latvijā un Eiropā sācies diennakti ilgs ātruma kontroles maratons - policija pastiprinātā režīmā strādā katrā Latvijas reģionā.
Pirmo reizi ātruma kontroles maratons notika 2015.gadā, kad policija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem noformēja par 100 protokoliem vairāk nekā ierasts. Secināts, ka pērn vidējais ātrums bija samazinājies par diviem līdz trijiem kilometriem stundā.
