Janvāra beigās Igaunijā avarēja autobuss Rīga - Sanktpēterburga. Kāds pasažieris pēc avārijas stāstīja, ka ticis sveikā un bez traumām tikai tāpēc, ka bija piesprādzējies. Taču autobusos drošības jostas lieto retais, turklāt bieži vien to nemaz nav, tā stāsta Rīgas starptautiskajā autoostā satiktie cilvēki.
"Es neesmu dzirdējusi, ka ir vajadzība autobusos sprādzēties. Es neesmu pat redzējusi, ka ir," saka uzrunātā pasažiere. "Daudzos, man šķiet, nemaz nav," piebilst cita. "Nē. A kurš sprādzējas? Es tiešām nesprādzējos. Jo tur nemaz nav jostas, ar ko sprādzēties. Es esmu braucis ar tiem lielajiem "Ecolines", tur ir, bet tagad man jābrauc uz Bausku, tur nekādas jostas nav," piebilst vēl kāds pasažieris.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu visos autobusos un mikroautobusos, kuri ražoti kopš 2006.gada, sēdvietām ir jābūt aprīkotām ar drošības jostām. Taču, ja transports ir vecāks, tas nav obligāti. Izņēmums attiecas arī uz pilsētas sabiedrisko transportu un īsajiem sabiedriskā transporta maršrutiem. Ceļu satiksmes drošības dienesta (CSDD) pārstāvis Jānis Liepiņš stāsta, ka jāsprādzējas ir arī autobusos, bet tas, vai cilvēki to dara, ir pašu atbildība.
“Tieši tāpat kā vieglajās automašīnās tā ir katra paša atbildība. CSDD no savas puses uzsver, ka visos transportlīdzekļos, kas ir aprīkoti ar drošības jostām, viņos apsēžoties un izmantojot, būtu jostas arī jālieto,” uzsver Liepiņš.
To, ka vairākos autobusos nav drošības jostas, piemēram, pilsētas sabiedriskajā transportā, Liepiņš skaidro ar to, ka sabiedriskais transports neattīsta tik lielu braukšanas ātrumu. Tāpat, piemēram, ar autobusu braucot tikai vienu pieturu, piesprādzēties nemaz nebūtu laika. Liepiņš arī skaidro to, kāpēc citos autobusos, kas brauc arī ārpus pilsētas, nav drošības jostu:
“Šobrīd nevar piereģistrēt mašīnu, ja Eiropas normas viņai neatbilst "Euro 06". Bet mēs nevaram šīs normas pielīdzināt mašīnām, kuras ir 15 vai 20 gadus vecas, jo tajā laikā, kad ražoja, nebija vienotas prasības gan Eiropā, gan pasaulē, kādiem ir jābūt transportlīdzekļiem. Tajā laikā vēl nebija veikti eksperimenti un pierādīts, ka ar drošības jostām ir jābūt aprīkotiem arī autobusiem.” Proti, vecie autobusi arī bez drošības jostām joprojām kursē, jo tie ir reģistrēti, balstoties uz vecajām Eiropas normām.
Taču Drošas braukšanas skolas (DBS) pārstāvis Artūrs Priednieks uzskata, ka drošības jostām būtu jābūt visos autobusos un cilvēkiem tās arī jālieto, jo negadījumā nav nekādas atšķirības - vieglais auto vai autobuss.
“Incidentā vai avārijā, kur mašīna strauji apstājas - vienalga, vai tas ir autobuss, smagā mašīna vai vieglā automašīna - ja cilvēks nav piesprādzējies vai krava nostiprināta, tai būs tendence pārvietoties uz priekšu ar visām no tā izrietošajām sekām. Tā kā no drošības viedokļa ir svarīgi, lai cilvēks ir piesprādzējies — vienalga, kur viņš brauc,” stāsta Artūrs Priednieks.
Rīgas autoostā satiktie autobusu vadītāji nevēlējās runāt par šo tēmu, taču kāds šoferis, kurš brauc starpvalstu autobusa maršrutā, atklāja, ka pirms katra reisa lūdz pasažierus piesprādzēties. Taču pasažieri to dara reti, un šoferis uzskata, ka tā ir viņu atbildība, jo pats sprādzējoties vienmēr.
Tikmēr Artūrs Priednieks norāda uz to, ka fizika attiecas uz visiem. Tāpēc būtu jāsprādzējas ne tikai šoferiem, bet arī pasažieriem. It īpaši, ja brauc garākā maršrutā starppilsētu autobusos. “Jo pieredze rāda, ka avārijas notiek. Un, ja notiek, tie, kas ir piesprādzējušies, tomēr ir vairāk pasargāti nekā tie, kuri nav,” uzskata Priednieks.
Tā kā likums nosaka to, ka jāsprādzējas arī autobusos, bet par to, ka nelieto drošības jostas netiek piemērots sods, kā, piemēram, vieglajos auto, cilvēki bieži vien par jostām aizmirst. Taču tomēr ir ieteicams piesprādzēties arī braucot autobusā, jo nelaimes gadījumā drošības josta var glābt arī dzīvību.
