Tieši tāpat kā bestsellera statusu ieguvusī Jāņa Joņeva grāmata „Jelgava 94” sākas ar šāvienu, ar kuru punktu savai dzīvei pielika amerikāņu grupas „Nirvana” līderis Kurts Kobeins, daudziem Latvijas deviņdesmito gadu jauniešiem grupas „Nirvana” panākumi bija kā starta šāviens skrējienam ar moto „Arī skrandaiņi mūzikā var radīt ko paliekošu”.
Tādi mūziķi tolaik bija teju jebkurā sevi cienošā Latvijas pilsētā, jo sava andergraunda scēna bija gan Cēsīs un Smiltenē, gan Kuldīgā un Jelgavā, kas iemūžināta jau minētajā Jāņa Joņeva grāmatā.
Jelgavnieki bija arī grupa „Herlis”, kuras toreiz daudziem nesaprotamais nosaukums ir aizgūts no angļu valodas vārda „bez matiem”. Grupa tikko bija ieguvusi jaunu solistu, Cēsu roka skatuves rūdīto Lauksaimniecības universitātes studentu Ilvaru Jansonu, un puiši bija apņēmības pilni izrauties no andergraunda un savas demokasetes sūtīja uz visām iespējamajām vietām – arī „Mikrofona ierakstiem”. Pēc tam kādu dienu Ilvars esot ieklīdis pie Guntara Rača apvaicāties par darba iespējām, tomēr darbu nav dabūjis, bet viņam piedāvāta viena diena ierakstu studijā vienas dziesmas ierakstam.
Ja šodien ierakstu studija nav nekas īpašs, tad deviņdesmitajos studiju nebija daudz, tās bija dārgas un ar garām rindām, un te notiek vēl viens brīnums – „Herlis” ierakstītā dziesma „Divas kājas” kļūst par radiohitu!
Tomēr „Herlis” nav tas, ko angliski mēdz dēvēt par „one hit wonder”, vienas dziesmas brīnumu, jo viņu 1998.gadā izdotajā debijas albumā „Īrisa zieds” ir dziesma „Zilās debesis” un skaņdarbs „Vakar, šodien, rīt”, viņiem pieder arī radio rotācijas un koncerti.
Tomēr, kā šodien uzskata solists Ilvars Jansons, grupai „Herlis” esot pietrūkusi viena būtiska lieta – spējas būt pašiem. Slava viņiem esot uzkritusi kā sniegs uz galvas, un jaunie puiši strādā negaidītajai slavai, nevis muzicē sev – tā pēc izdevēja ieteikuma it kā neveiksmīgais nosaukums „Herlis” tiek nomainīts pret „Citrusu”, jaunajā albumā „Dzeltenā” tiek sekots pasaules rokmūzikas tendencēm – un beigās grupa izjūk.
Ilvars kādu laiku strādā „Radio Rīga” ēterā kopā ar Baibu Sipenieci un muzicē grupā "VIP", bet pēc tam pievēršas skaņu režijai, ar ko nodarbojas joprojām – tā viņa veikums ir dzirdams arī „Zelta mikrofona” laureātu grupas „Sigma” albumā „Sazaroto taku dārzs”.
Bet tagad no šodienas pārceļamies uz deviņpadsmit gadus senu pagātni un lai skan grupas „Herlis” dziesma „Divas kājas”!
