Ķurbe norādīja – tā ir taisnība, ka trauku mazgājamā mašīna patērē daudz mazāk ūdens, nekā tiek patērēts tad, ja trauki tiek mazgāti ar rokām. Arī iešana vannā, nevis mazgāšanās dušā, ir dārgāks prieks.
"Tagadējie ekspertu ieteikumi ir, ka vanna ir aksesuārs mājās, kas patērē visvairāk ūdens.
Pat vismazākajā vannā ir no 200 līdz 250 litri ūdens, kas ir jāpiepilda, jāuzsilda, lai nomazgātos vai jauki relaksētos. Galīgi to aizmirst nevajadzētu, bet tā ir vairāk atpūtas vieta," norādīja Ķurbe.
Savukārt dušā vidēji minūtē patērējam no 15 līdz 20 litriem. Ja mazgāšanās laiks ir vairāk nekā 10 minūtes, patēriņš jau tuvojas vannai nepieciešamajam ūdens daudzumam.
Ķurbe uzsvēra, ka, pateicoties tehnoloģijām, mūsdienās ūdens patēriņu var samazināt līdz pat 70 procentiem. Viena no šādām tehnoloģijām ir piejaukt ūdenim klāt gaisu, piemēram, uz litru ūdens – trīs litrus gaisa.
"Iedomājieties, ja mums nevis vienkārši tek strūkla, bet mēs to sadalām daudzos pilienos un vēl atjaucam ar gaisu, mēs tā iegūstam milzīgu apjomu.
Cilvēki tautā to iesauca par "tropisko dušu". Tajā mēs varam kvalitatīvi nomazgāties vairs ne jau ar 18–20 litriem, bet varam jau ļoti komfortabli un labi ar deviņiem litriem minūtē," skaidroja santehnikas eksperts.
Pirms dažiem gadiem radīta jaunāka tehnoloģija, kas ir vēl sarežģītāka, – tā ūdeni sadala ļoti tievās strūklās un vēl pilienos, šajā gadījumā gaisu neizmantojot. Santehnikas veikalos piedāvājumā ir arī ekonomiskie dušu un krānu uzgaļi, taču tie taupa ūdeni uz komforta rēķina.
"Jūs nevarat vienkārši ierobežot ūdeni. Ja jūs vienkārši to ierobežosiet, jums tas arī maz tecēs, tas ir kā aizgriezt krānu, un komforta nebūs nekāda," norādīja Ķurbe, skaidrojot, ka šie uzgaļi ierasti tiek izmantoti kopā ar jau minētajām gaisa piejaukšanas tehnoloģijām.
Savukārt Peipiņš vērtēja, ka dzīvokļu īpašnieki šobrīd daudz aktīvāk domā, kā taupīt ūdeni. Ja iepriekš pārvaldnieks nevarēja pierunāt cilvēkus uzstādīt jaunus skaitītājus ar attālinātu nolasīšanu, tagad iniciatīva nāk no dzīvokļu īpašniekiem. Vienlaikus rodas problēma – firmas ir pārslogotas.
"Man pašreiz ir viena dzīvojamā māja, kuras iedzīvotāji ir izrādījuši iniciatīvu, vēršas pie firmas, kas uzstāda skaitītājus, bet viņi saka – gaidiet rindā, mums ir ļoti daudz pasūtījumu," viņš atzina.
Peipiņš atgādināja, ka, uzstādot viedos skaitītājus, tas jādara visos dzīvokļos un arī pie kopējā mājas pievada, tad rezultāti ir vislabākie. Vēl arī jāņem vērā, kā šos skaitītājus uzstāda, – tas jādara tieši tā, kā norādīts to specifikācijā. Neprecizitātes rādījumos būs pat tad, ja skaitītājs uzstādīts, piemēram, horizontāli, nevis vertikāli.
Viņš arī vērtēja, ka valstij to vajadzētu uzlikt par pienākumu, lai katrā dzīvoklī būtu viedais ūdens skaitītājs, jo tie būtiski samazina ar ūdeni saistītos tēriņus un atrisina dažādas problēmas, tostarp palīdz laikus pamanīt ūdens zaudējumus dažādu tehnisku iemeslu, piemēram, bojātu cauruļvadu dēļ.
