Saplēsti podi un veci televizori pie konteineriem – cilvēki aizvien neprot šķirot atkritumus

Pēc mazliet vairāk nekā 10 gadiem atkritumu poligonos varēs noglabāt tikai desmito daļu no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tas nozīmē, ka atkritumi būs jāšķiro vēl vairāk un rūpīgāk. Tomēr novērojot, kas dažreiz notiek, piemēram, pie daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineriem, jāsecina, ka daļai sabiedrībai trūkst izpratnes un atbildības. Un, lai arī atkritumu apsaimniekotāji un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka situācija uzlabojas, sabiedrība par atkritumu šķirošanu jāturpina izglītot.

ĪSUMĀ: 

Joprojām trūkst sapratnes par pareizu atkritumu šķirošanu
00:00 / 15:11
Lejuplādēt

Daudzdzīvokļu māju masīvā Jelgavā pie atkritumu konteineriem teju vai izgāztuve

Vasaru daudzi izmanto ne vien ceļojumiem, bet arī veic dažādus remontdarbus savos mājokļos. Tas, ka cilvēki špaktelējuši un krāsojuši, mainījuši grīdas segumu un santehniku, vislabāk redzams atkritumu laukumos pie daudzdzīvokļu mājam.

Kopā ar pilnsabiedrības "JKP", kas no 2021. gada jūlija turpmākos septiņus gadus Jelgavā nodrošinās nešķiroto sadzīves atkritumu, lielgabarīta atkritumu un dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanu, ražošanas direktoru Andreju Eihvaldu ReTV dodas uz vienu no Jelgavas pilsētas daudzdzīvokļu māju atkritumu laukumiem RAF dzīvojamā masīvā.

"Konkrēti par šī laukuma apsaimniekošanu atbild četras mājas, bet, tā kā mēs redzam, ka pieeja šim laukumam nav ierobežota, te var atbraukt jebkurš un izmest jebko," pastāstīja Andrejs Eihvalds.

Laukumā stāv konteineri sadzīves atkritumiem, tiem līdzās konteineri stiklam, plastmasai un papīram, un no priekšpuses šķiet, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Pavisam cita aina gan paveras aiz konteineriem. Lielā kaudzē samestas visdažādākās lietas, kurām tur nevajadzētu atrasties.

"Es jums varu iedot cimdus, un mēs varam paskatīties, kas šeit notiek. Te ir flīzes, būvgružu atkritumi. Varētu domāt, ka tie atkritumi ir konkrēti no kāda dzīvokļa. [Tā kā] te ir šīferis un ruberoīds – kaut kādi jumtu atkritumi, varam saprast, ka tie nevar būt no šīm mājām, jo tāda seguma nav," tā Andrejs Eihvalds.

Starp daudzajiem drazu maisiem arī vēsturiska televizora kineskops, vairāki tualetes podi, izlietnes. Pie konteineriem drīkst nolikt lielgabarīta atkritumus, kas tiks izvesti pēc atsevišķa grafika, skaidroja Eihvalds.

Skats pie viena no atkritumu konteineru laukumiem RAF dzīvojamajā masīvā Jelgavā

"Piemēram, vecas mēbeles, arī elektrotehniku. Ledusskapi paņems, arī tos plauktus, bet viss pārējais paliks laukumā. Mūsu darbinieki, kad izvedīs atkritumus, veiks fotofiksāžu, tad mums būs tā kopaina. Tālāk bildes sūtam namu apsaimniekotājam. Apsaimniekotājs pārrunā ar māju vecākajiem, lai viņi pasūta atsevišķu izvešanu, jo tas ir papildu maksas pakalpojums," skaidro  Andrejs Eihvalds. No laukuma netikšot savāktas arī izlietnes un tualetes podi. "Tie arī skaitās būvgruži, tie neskaitās pie lielgabarīta atkritumiem."

Iedzīvotāju izpratne par atkritumu šķirošanu atšķirīga

Pie atkritumu laukuma satiktie iedzīvotāji teic, ka atkritumus šķirojot. Visbiežāk tas ir papīrs un stikls, bet to, kā pareizi atbrīvoties no santehnikas, gan zina tikai retais.

"Jā, es zinu visu."

ReTV: – "Zināt, kur, piemēram, likt tualetes podu, ja mainīsiet?"

Iedzīvotājs: – "Jā, blakus nolikšu."

"Es zinu, ka to katrā ziņā nedrīkst šeit atstāt. Viņš ir kaut kur jāved. Es domāju, ka.... Nu, katrā ziņā es vismaz painteresētos, ja man vajadzētu. Man jauns dzīvoklis, tāpēc man tas nav aktuāli."

Sieviete, kura sevi sauc par Sandru, stāstīja, ka pret atkritumu šķirošanu izturoties ar pietāti, jo tikai nesen atgriezusies Latvijā no Somijas, kur valdot pavisam cita kārtība.

"Somijā tā nedrīkst darīt. Es zināju, ka ir jāšķiro, bet man vienkārši nebija laika. Vienu rītu es aizgulējos, jāskrien uz darbu. Domāju, ai, iemetīšu, bet tur [uz iepakojuma] bija latviešu teksts, un tad es tā "dabūju pa galvu". Tad es arī sapratu, ka ir jādara tas, kas ir jādara. Tagad es esmu pieradusi to darīt, jo es to piecus gadus darīju."

Mūsu likumi paredz, ka nepareizi izmestos atkritumus savāks un uz pareizajām vietām nogādās atkritumu apsaimniekotājs par atsevišķu samaksu, bet izdevumi tiks proporcionāli sadalīti uz visiem deklarētajiem iedzīvotājiem. Novērtējot mūsu apskatīto atkritumu laukumu, ražošanas direktors Eihvalds lēš, ka atkritumu aizvešanas izmaksas varētu būt ap 200 eiro. Esot gan arī legāli veidi, kā atbrīvoties no būvgružiem pat tad, ja remonts nav liels un nemaz neesot, ar ko piepildīt lielo konteineru celtniecības atkritumiem.

Skats pie viena no atkritumu konteineru laukumiem RAF dzīvojamajā masīvā Jelgavā

"Mēs no savas puses piedāvājam marķētus maisus, kurus var iepriekš apmaksāt, un, ja cilvēks veic remontu, viņš šos maisus iznes. Mūsu cilvēki, kad izved atkritumus, kad ir lielgabarīta reisi, redz šos maisus, paņem un izved," skaidroja Eihvalds.

Daudzus atkritumus var nodot arī dalītās savākšanas punktos. Kādus atkritumus un kur tie punkti atrodas, var noskaidrot interneta vietnē ''Šķiro viegli'', kur atrodama karte ar šķirošanas punktiem visā Latvijā, kā arī iespējams noskaidrot, ko var nodot atkritumu šķirošanas punktos.

Atkritumu apglabāšana poligonos ar katru gadu kļūst aizvien dārgāka, un straujiem soļiem tuvojas laiks, kad poligonos varēs apglabāt tikai 10 procentus no visiem radītajiem atkritumiem.

Pašreiz Jelgavā proporcija esot pretēja. No visiem saražotajiem atkritumiem 10 procenti esot šķirotie atkritumi. Pēc pilnsabiedrības "JKP" datiem, šķirojamo atkritumu konteineru neesot apmēram pieciem procentiem daudzdzīvokļu namu. Galvenokārt deviņstāvu ēkām, kurām vēsturiski ir atkritumu stāvvadi un nav konteineru laukuma. Bet pašā pilsētā kopumā darbojas trīs šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, kuros iedzīvotāji bez maksas var nodot papīru, PET pudeles, plēves iepakojumu, stikla taru un logu stiklu, metālu, luminiscentās lampas un dārzu atkritumus.

Šķirojot atkritumus, var samazināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu

Lai mazinātu gadījumus, kad pie daudzdzīvokļu māju konteineriem, iespējams, atvesti atkritumi no citurienes, iedzīvotājiem Jelgavā ir iespēja saņemt pašvaldības līdzfinansējumu pagalmu uzlabošanai. Tas dod iespēju arī izveidot iežogotus konteineru laukumus, tādējādi liedzot pieeju nepiederošiem, kas nereti līdz ar sašķiroto stiklu, plastmasu vai kartonu pie konteineriem atstāj arī būvgružus vai pat tādus bīstamos atkritumus kā šīferi vai autoriepas. Iedzīvotāji, kuri gribētu slēgtu atkritumu novietni, kurā var izvietot arī dalītās vākšanas konteinerus, var saņemt pat līdz 80 procentiem līdzfinansējuma, stāstīja Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods no Nacionālās apvienības.

"Diemžēl līdz šim tikai viena daudzdzīvokļu māja pilsētā šādu iespēju izmantoja.

Tagad katra māja var pasūtīt krāsainos konteinerus, kā es [tos] saucu, kur par to izvešanu atsevišķi nav jāmaksā. Un ir dažas mājas – daudz nav –, kuras ir izveidojušas slēgtos atkritumu konteinerus, līdz ar to tur sveši neiet.

Pašreizējā sistēma ir tāda, ka māja ir atkritumu radītājs, un iedzīvotājiem pašiem caur tarifu jāskatās, ko var sašķirot, ko nevar un cik korekti sašķiros. Šobrīd ir vesela virkne māju, kas to ir sapratušas, un viņiem arī rēķins ir samazinājies," skaidroja Strods.

Skats pie viena no atkritumu konteineru laukumiem RAF dzīvojamajā masīvā Jelgavā

Par atkritumu organizācijas jautājumiem atbildīgais kopā ar operatoru reizi ceturksnī izbrauc kontrolpārbaudē, apsekojot, kā pilsētā sokas ar atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldība arī ik pa laikam par šķirošanu atgādina un skaidro savā informatīvajā izdevumā un mājaslapā. Skaidrojošais darbs jāveic arī operatoram, kas arī ir viena no prasībām iepirkuma konkursā.

Jānodrošina infrastruktūra un jāturpina sabiedrības izglītošana

Ar atkritumu šķirošanu esam diezgan tālu tikuši, apgalvoja vides apsaimniekošanas uzņēmumā "Eco Baltia vide". Uzņēmums nodrošina sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, kā arī dažādus sezonālos pakalpojumus. Ik pa diviem gadiem uzņēmums veic arī aptauju, lai saprastu, kā cilvēki šķiro, kādi ir ieradumi, kāpēc nešķiro, un pēdējā aptaujā, kas bija pirms diviem gadiem, jau divas trešdaļas cilvēku teikuši, ka šķiro atkritumus. Ja var ticēt viņu atbildēm un ja salīdzina, kādas sniegtas pirms desmit gadiem, tad tolaik šķiroja tikai viena trešdaļa no iedzīvotājiem, sacīja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

"Tā attīstība, es teiktu, ir laba, mēs tomēr mācāmies, bet jāsaka gan, ka arī pa šiem gadiem sāk uzrasties arvien vairāk materiālu veikalos, ko cilvēks var nopirkt, un tad rodas domas, vai šis vispār ir šķirojams un kur šo likt? Un otra lieta, tur, kur ir dalītie konteineri: kādreiz bija tikai vieglais iepakojums un stikls, bet šobrīd jau parādās arī šķirošana elektronikai un baterijām, parādās konteiners "bioloģijai", uzrodas konteineri arī tekstilam, un tad šobrīd ir jāsāk arī papildus mācīties jauni šķirošanas veidi," skaidroja Aizbalts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) arī atzina, ne viss gan ir tik raiti un gludi, bet tomēr iedzīvotāji ātri mācās šķirot atkritumus. Paskatoties rietumvalstu pieredzi, novērots, ka tur cilvēki to mācījušies darīt desmitu gadu garumā. Bet, protams, ir daudz jautājumu, kas vēl būtu jārisina, un, kā stāstīja ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, pirmais ir infrastruktūra un, ja runā, piemēram, par daudzdzīvokļu mājām, tur problēmas ir bieži.

"Pirmkārt, ar atkritumu apsaimniekotāju līgumu par atkritumu izvešanu slēdz daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs, un šajā līgumā arī tiek paredzēts, kāda veida un kāda tilpuma konteiners tiek mājai piedāvāts – mazs, liels, varbūt vairāki konteineri – un cik bieži tiek izvests.

Tas, ar ko māju apsaimniekotāji grēko diezgan bieži, ka viņi noslēdz uz minimālo izvešanas biežumu un minimālo konteineru apjomu," saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tad arī rodas situācijas, kad cilvēki atkritumus sāk novietot pie konteineriem, bet atkritumu apsaimniekotājam, kurš brauc pēc atkritumiem, ir līgums tikai par šī konteinera iztukšošanu, bet tas, kas stāv blakus, turpat arī paliek, ja vien apsaimniekotājs nav par to atsevišķi vienojies.

Skats pie viena no atkritumu konteineru laukumiem RAF dzīvojamajā masīvā Jelgavā

"Māju apsaimniekotājam, kad viņi apgūst mājas apsaimniekošanu, būtu jābūt arī tādam mācību kursam iekļautam par atkritumu apsaimniekošanu, lai viņi ne tikai, kā saka, "bremzē", kas reizēm notiek daudzdzīvokļu mājās, [sakot], ka mums jau nevajag daudzos konteinerus, bet ka viņi skaidrotu arī iedzīvotājiem, kas, kur un kāpēc būtu labāk. Latvijā ir arī pozitīvie piemēri, kur šis jautājums ir ļoti labi atrisināts un kur iedzīvotājs zina, kurā konteinerā kas ir jāliek, kas notiks tad,

ja viņš šķiroto atkritumu konteinerā iebērs veselu maisu ar nešķirotajiem atkritumiem, ka tādā gadījumā viņam šo konteineru izvedīs kopā ar nešķirotajiem atkritumiem un viņam būs jāsamaksā par to," skaidroja Rudīte Vesere.

Nevienlīdzība atkritumu šķirošanā Latvijā ir visai liela

Vides apsaimniekošanas uzņēmums "Eco Baltia vide" darbojas vairākās pašvaldībās un, kā vēl piebilda tā valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, var novērot atšķirības atkritumu šķirošanas iespējās un sabiedrības zināšanās. Ir pašvaldības, kas sākušas šķirot pirms dažiem gadiem, ir tādas, kas to dara jau ilgāku laiku. Atkritumu šķirošanas jautājumā nevienlīdzība Latvijā ir visai liela, uzskata Aizbalts.

"Bet jāsaka arī, ka šo nevienlīdzību diemžēl uztur arī mūsu likumi, jo, pieņemsim, "bioloģijas" dalītā vākšana Rīgā un Pierīgā šobrīd ir, bet visur citur nav.

Tad pēc tam, pēc pieciem gadiem vaicāsim, kāpēc rīdzinieki zina, kā to darīt, bet, pieņemsim, baušķenieki vai rēzeknieši nezina.

Bet baušķeniekiem un rēzekniešiem tie būs pirmie divi gadi, un rīdzinieki jau būs apmuļļājušies, piecus gadus to darot," sprieda Jānis Aizbalts.

Atkritumu poligonos varēs noglabāt tikai desmito daļu no sadzīves atkritumiem

2035. gads ir laiks, kad atkritumu poligonos varēs noglabāt tikai 10 procentus no sadzīves atkritumiem. Šobrīd tiek noglabāta gandrīz puse, un, kā norāda VARAM, tas ir gana liels izaicinājums, tomēr pēdējos gados situācija mainās uz pozitīvo pusi. Līdz 2035. gadam jāsasniedz arī atkritumu pārstrādes mērķi – no visiem sadzīves atkritumiem jāpārstrādā vismaz 65 procenti, stāstīja ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Skats pie viena no atkritumu konteineru laukumiem RAF dzīvojamajā masīvā Jelgavā

"Paliek vēl šī starpība, kas ir šie 25 procenti. Tātad tur ir tikai divas iespējas, kā to var tālāk apsaimniekot, – vai nu vēl vairāk pārstrādāt, vai savukārt to, ko nevar pārstrādāt, var pārvērst enerģijā. Šeit jāskatās kaut vai uz tādu aspektu, piemēram,

bioloģiskie atkritumi, kas ir vissmagākie un kas aizņem gandrīz 40 procentus no visa tā, ko mēs izmetam mājās," uzsvēra Vesere.

Lai mērķus sasniegtu, iedzīvotājiem būs jāšķiro vēl vairāk. Kā jau teikts iepriekš, Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā no pagājušā gada jau ir bioloģisko atkritumu savākšanas sistēma un līdz nākamā gada beigām arī pārējās pašvaldībās tāda jāizveido. Iedzīvotājiem būs jāšķiro arī tekstils. Pamazām šādas iespējas Latvijā jau parādās. Savukārt līdz 2025. gadam jāizveido arī dalītas savākšanas sistēma bīstamajiem sadzīves atkritumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti