Pamperi un prezervatīvi – tās ir tikai dažas no lietām, ko cilvēki neapdomīgi mēdz izmest tualetes podā. “Rīgas namu pārvaldniekā” stāsta, ka nosprostotās kanalizācijas caurulēs nereti tiek atrasti visneparastākie priekšmeti.
“Pieredze rāda, ka ne vienmēr dzīvokļu īpašnieki izturas saudzīgi pret kanalizācijas stāvvadiem. Tas, ko mēs esam atraduši, ir sākot no sadzīves atkritumiem – sapuvuši āboli, kartupeļu mizas, marinēti gurķi –, un beidzot ar veselu eglīti,” atklāj “Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāve Santa Vaļuma.
Tas, kas neiesprūst kanalizācijas caurulēs, pēc tam nokļūst kopējā Rīgas kanalizācijas sistēmā. Visi notekūdeņi – vai tie nāktu no Juglas, Pļavniekiem vai Ziepniekkalna – vēlāk nokļūst vienā vietā Bolderājas bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva”. Tur sākotnēji visa kanalizācija nonāk pieņemšanas kamerā, pēc tam tā plūst uz redeļu telpu, kurā tiek savākti dažnedažādi atkritumi.
“Tie ir auduma gabali, sadzīves atkritumi, tās ir sieviešu zeķubikses, prezervatīvi, papīri,” stāsta SIA “Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks.
Visi šie atkritumi tiek savākti un tālāk nogādāti “Getliņu” izgāztuvē. Par atkritumu utilizāciju maksā visi Rīgas iedzīvotāji, jo šī summa ir iekļauta ''Rīgas ūdens'' piestādītajā tarifā.
“Redeles ir ar trīs milimetru spraugu. Viss, kas ir lielāks, tiek aizturēts, viss, kas ir mazāks, aiziet tālāk,” stāsta bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” ražošanas inženieris Valdis Binde. Notekūdeņu attīrīšana notiek vairākos etapos. Pēc redelēm tie tiek attīrīti no smiltīm, kas kanalizācijas sistēmā nonāk no, piemēram, kartupeļu mazgāšanas izlietnē un no pilsētas ielām. Pāri palikušais šķidrums pēc tam nonāk baseinos ar dūņām, kas ir dzīvi mikroorganismi. Tieši tur notiek ūdens attīrīšanas process.
Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad Rīgas iedzīvotāj uz ielām esošajās kanalizācijas lūkās iegāž dažādas ķīmiskas vielas – vienkārši piebrauc autocisterna un izgāž ķīmiju. “Visu attīrīšanas procesu pamatā veic dzīvi mikroorganismi.
Ja tiek iegāzta kāda inde, tie iet bojā, un tas ir liels apdraudējums notekūdeņu attīrīšanas kvalitātei,” norāda “Rīgas ūdens” pārstāvis.
Ja ar ķīmisko sastāvu viss ir kārtībā, tad dūņas attīra ienākošos kanalizācijas ūdeņus, ūdens tiek atdalīts no mikroorganismiem un pēc tam tas tiek izvadīts jūrā 2,4 kilometru attālumā no krasta.
Kanalizācija tiek attīrīta līdz tādai tīrības pakāpei, kas atbilst Eiropas normām un nodrošina, ka Baltijas jūras vides stāvoklis netiek pasliktināts.
