Kas ir "piedzīvojumu terapija"?
"Piedzīvojumu terapija ietver dabas terapiju, meža terapiju, dažādas prakses, kas saistās ar pieredzi dabā. Piedzīvojumu terapijas jēdziens visplašāk apvieno dažādu jomu un nozaru pārstāvjus," skaidroja “Adventure Therapy Latvia” līdzdibinātājs, aktīvā tūrisma centra “Eži” dibinātājs un vadītājs Rolands Melbārdis. Šajā terapijā iesaistās ne tikai piedzīvojumu organizētāji, arī ergoterapeiti un psihoterapeiti.
Rolands Melbārdis, skaidrojot to, kas ir piedzīvojumu terapija, stāstīja, ka tas ir "jebkas, kas ir vairāk kā piedzīvojums".
"Tā ir piedzīvojumu prakse vai pieredze dabā ar terapeitisku nolūku; lai kāds būtu nolūks, – profilaktisks, ārstējošs vai izaugsmi veicinošs, tā klasificējas kā piedzīvojumu terapija," skaidroja Rolands Melbārdis.
"Ja cilvēki ir mācījušies apzināties, kas ar viņiem notiek, piedzīvojums dabā var būt kā terapeitisks efekts. Dažreiz cilvēki dabā mēdz piedzīvot dažādas atklāsmes," norādīja Melbārdis.
Dabas terapija var kompensēt saskari ar digitālo vidi
Psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs atklāja savu pieredzi, iepazīstot piedzīvojumu terapiju. Viņš novērojis, ka jauniešiem sarunas veiksmīgāk veidojas ārpus telpām un aktīvi darbojoties.
Atsaucoties uz Lielbritānijas pieredzi, kur skolēniem ir nedēļa jāpavada šādā terapijā, Nils Sakss Konstantinovs atzina: "Tas varētu būt noderīgi Latvijā, jo atrašanās dabā mazina bērnu psihoemocionālās problēmas, ar kurām pandēmijas kontekstā saskaramies arvien vairāk. Tāpat dabas terapija var kompensēt parāk lielo saskari ar digitālo vidi."
"Visam ir sava vieta un balanss. Šis ir labs veids, kā balansu ieviest bērnu dzīvēs, kas ir tuvāk reālajai dzīvei."
"Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā jebkura veida psiholoģiskā palīdzība ir salīdzinoši jauna. Mums nav tik lielas pieredzes domāt par savu un savu bērnu psiholoģisko veselību šādā veidā," norādīja psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs.
Piedzīvojumu terapija Latvijā ir iniciatīva, kas aicina pulcēties kopā dažādu jomu un sfēru praktiķus ar mērķi radīt pilnvērtīgas sadarbības un programmas, kas var palīdzēt dažādu problēmu risināšanā.
Kāda loma ir ergoterapeitiem?
Piedzīvojumu terapijas prakse ir jauna. Arvien vairāk Latvijā šādu piedāvājumu izmanto gan ergoterapeiti, gan psihiatri, piemēram, strādājot ar pacientiem, kuriem ir depresija vai izdegšanas sindroms. Pasaulē ergoterapeiti izmanto piedzīvojumu terapiju, strādājot ar cilvēkiem, kuriem ir posttraumatiskā stresa sindromi.
Ergoterapijas pacientiem terapijas prakse ir mēnesi no vietas vienu stundu dienā. “Adventure Therapy Latvia” līdzdibinātāja, Latvijas Ergoterapeitu asociācijas viceprezidente, sociālā darba studente, piedzīvojumu entuziaste Unda Avota stāstīja, ka bieži vien tiek izmantota "uz piedzīvojumiem balstīta konsultēšana", grupās veidojot dažādas piedzīvojumu aktivitātes, uz tā pamata strādājot un mēģinot saprast, kādas sajūtas cilvēkam rodas. Avota skaidroja, ka piedzīvojumu terapiju iesaka apmeklēt grupā, taču šobrīd ergoterapijā šādas prakses būs vairāk individuālas.
"Ja rehabilitācijas vieta atrodas jūras krastā, tad cilvēkiem piedzīvojums ir doties uz jūru, kur viņi nav bijuši reizēm pat vairāk nekā 20 gadus, un veikt dažādas aktivitātes," stāstīja Avota. Viņa skaidroja, ka katram spējas un iespējas ir ļoti dažādas:
"Ja mēs iedomājamies vidējo latvieti, tad viņam pastaiga pa mežu vai jūru liekas pat ikdienišķa, bet Latvijā ir arī ļoti daudz cilvēku, kuriem tā nav. Mums ir arī tādi cilvēki, kuri nav bijuši ārpus sava mazā ciemata desmit, divdesmit gadus, vai arī to neļauj viņu funkcionālais stāvoklis. Tādiem cilvēkiem tas ir milzīgs piedzīvojums."
"Piedzīvojuma terapiju unikālos gadījumos var piedzīvot ar ergoterapeitu, kas par to zinās un pratīs to visu izmantot," norādīja Avota.
Kāpēc notiek izdegšana?
Piedzīvojumu terapiju ir nepieciešams veidot regulāri, ar iespēju atkārtot, lai atziņas, prasmes un uzvedības modeļi nostiprinātos, piemēram, ja ir trīs dienu intensīva terapija, ieteikums pēc mēneša satikties vēlreiz, pārunājot un darbojoties ar tām pašām lietām. Piedzīvojumu terapijas pamatā ir pieredzes izglītība. Avota skaidroja, ka caur to cilvēks iemācās daudz jaunu uzvedības modeļu un attieksmi:
"Izdegšanu bieži vien veido ārējie faktori – zems atalgojums, vide, atbalsta trūkums vai pārāk lielas darba stundas. To ļoti ietekmē arī mūsu personīgie faktori, piemēram, nespēja nospraust robežas, sevis izdedzināšana līdz galam, vai nespēja paust savas emocijas un pateikt kaut kam "nē"."
"Piedzīvojumu terapija'' reālajā dzīvē
Ja runājam par par terapijas procesu, būtski uzsvērt, ka atrodoties dabā, lietas, kuras atspoguļojas uzvedībā, ir grūti noslēpt. Avota stāstīja, ka "tikai tad, kad caur uzvedību mēs to ieraugām, tad cilvēks to nevar noslēpt, un mēs varam to atspoguļot, konfrontēt un izmantot citas metodes, to pārunājot," piebilstot, ka terapijas kabinetā ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai to atklātu.
"Daba un piedzīvojumi ir visa tā vide, kur ieraudzīt, atpazīt un atzīt, kur tas vēl tā notiek. Tālāk, iespējams, ir darbs kabinetā," norādīja Melbārdis.
Viņš piebilda, ka "izšķirošais faktors ir tiem, kuri vada šo programmu, – ieraudzīt, apzināties un atpazīt šīs situācijas un dot iespēju pamēģināt rīkoties citādāk".
