Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" saņēma vēstuli no Valtera, kurš uztraucās par kaķu labturību: "Nespēju būt vienaldzīgs, redzot dzīvnieku ciešanas un cilvēku vienaldzību. Netālu no pieturvietas ir dzīvoklis, kura logi iziet uz ielas pusi, un var redzēt, kādos šausmīgos apstākļos dzīvo mazi kaķēni. Viņi ir netīri, izkāmējuši, blusu nomākti un ar smagu alerģiju. Man pat izdevās satikt dzīvokļa īpašnieci, sākumā viņa noliedza, ka tie ir viņas kaķi, pēc tam sāka apsaukāties necenzētiem vārdiem un ieslēdzās dzīvoklī."
Kad raidījuma filmēšanas grupa ieradās skatītāja norādītajā adresē, bija redzams, ka logi, kuros pamanīti kaķēni, ir aizklāti. Par to, ka dzīvoklī atrodas dzīvnieki, liecināja vien aromāts trepju telpā. Durvis tā arī netika atvērtas.
Dzīvnieku patversmē "Ulubele" par situāciju Pērnavas ielā ir labi zināms, jo Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informējis par iespējamu dzīvnieku izņemšanu šajā adresē.
Šeit jau ir sagatavojušies pieņemt mājdzīvniekus, ja tiem būs nepieciešama kāda palīdzība.
"Mēs esam gatavi, jo mums ir noslēgts līgums – "Ulubelei" ar Nodrošinājuma valsts aģentūru, kas ir tieši par šādiem gadījumiem, ja pret dzīvniekiem izturas slikti vai cietsirdīgi. Tad atbildīgie dienesti lemj par izņemšanu un dzīvniekus pārvieto uz drošu vietu, kur par viņiem rūpējas, kur viņus ārstē," apliecināja dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone.
Vairāk informācijas no PVD "Ulubele" neesot saņēmusi. Tikmēr Pārtikas un veterinārajā dienestā "4. studijai" paskaidroja, ka inspektors adresi, kurā celta trauksme par kaķēnu stāvokli, ir apmeklējis, tomēr durvis neviens vaļā neesot vēris. Inspektors apstiprinājis, ka no dzīvokļa jūtamas ne tikai dzīvnieku urīna un fekāliju, bet arī cilvēku netīrības radītās smakas. Ierēdņiem zināms vien kaķu saimnieces vārds. Viņai atstāts lūgums ar dienestu sazināties, tomēr tas nebija izdarīts.
PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītājs Gundars Simanovičs skaidroja: "Daudzi uzskata, ka – vienojas ar inspektoru un tad jau viss ir satīrīts, viss ir kārtībā, bet diemžēl to ļoti labi var redzēt aizbraucot, kā saka – vai tas ir uz to brīdi sakopts. Tos apstākļus ļoti labi var redzēt un izvērtēt."
Lai tomēr dzīvnieku labturības apstākļus izvērtētu, inspektoriem ir jāiekļūst dzīvoklī. Ja cilvēks nereaģē uz inspektoru atstāto pirmo vēstuli, tiek sūtīta otra, bet nu jau kā brīdinājums, nosakot konkrētu laiku, kad jātiekas ar dienesta pārstāvjiem.
"Ja šis cilvēks nereaģēs, tad, protams, rakstīsim lūgumu tiesai par durvju piespiedu atvēršanu,"
norādīja Simanovičs.
Dzīvnieku glābšana no nolaidīgiem saimniekiem var aizņemt līdz pat trīs mēnešiem. Simanovičs skaidroja, ka dienestam nav tiesību iekļūt dzīvoklī bez tiesneša vai prokurora sankcijas, līdz ar to birokrātisko ceļu iziešana paņemot diezgan daudz laika.
"Ne vienmēr mēs arī saņemam no tiesas apstiprinājumu, jo jābūt ļoti pamatotam iemeslam, kāpēc. Tas, ka kādam varbūt liekas, ka tas kaķītis tajā brīdī, tur tajā logā nav tik veselīgs... Tikpat labi varbūt tas cilvēks ārstē šo te dzīvnieku," pauda Simanovičs.
Vai dzīvnieki, kurus tur badā un kurus moka slimības, spēj tik ilgi gaidīt savu glābēju? Lai arī dzīvnieku aizstāvji ir gatavībā izmitināt nelaimē nonākušos dzīvniekus, ir skaidrs, ka patlaban likumā nav paredzēta operatīva palīdzība nomocītiem mājas mīluļiem.
"Šīs lietas izskata tikai un vienīgi Pārtikas un veterinārais dienests, un mums šķiet, ka tas nav pareizi, jo krasi ir samazinājies vispār izņemto dzīvnieku skaits, reaģēšana," teica Džonsone.
"Ulubules" vadītāja atzina, ka tam ir arī objektīvs iemesls, jo PVD nestrādā brīvdienās un pēc darba laika.
Džonsone uzsvēra: "Ļoti bieži ir situācijas, ka inspektori nemaz netiek iekšā tajā pārkāpuma vietā, jo viņi to nevar izdarīt bez policijas. Un tur, kur inspektors var tikai pieklauvēt vai piezvanīt pie durvīm un atstāt zīmīti, mūsuprāt, tas nav pietiekami. Tur vajadzētu tādos gadījumos reaģēt ātri un operatīvi."
