Pārtikas revidents

Vai, apēdot saldējumu, varēsim atvēsināties?

Pārtikas revidents. Nākotnes pārtika

Kāpuru maizi Latvijas ražotāji pagaidām nesteidz cept

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai arī kopš maija Eiropas Savienībā drīkst tirgot no dzelteno miltu kāpuriem gatavotus produktus, Latvijas miltu izstrādājumu ražotāji pagaidām nesteidz cept kukaiņu maizi, noskaidroja LTV raidījums “Pārtikas revidents”.

“Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pauda, ka šobrīd uzņēmumam nav plānu pastas vai miltu produktiem pievienot maltu kāpuru pulveri: ““Dobeles dzirnavnieks” savu produktu ražošanā izmanto tikai augu izcelsmes izejvielas, atsevišķiem gatavajiem miltu maisījumiem pievienojot piena un olu pulveri. Arī dzīvnieku barības ražošanā dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas netiek izmantotas. Neesam saskārušies arī ar klientu interesi par šāda veida produktiem.”

Arī “Latvijas maiznieka” nākotnes plānos neietilpst šādu produktu ražošana. “Šobrīd netiek plānots ieviest šādus nišas produktus, jo “Latvijas maiznieks” seko līdzi Latvijas patērētāja vēlmēm, kas ir ar vērtībām bagāta, cepta pēc tradīcijām klasiskā rudzu, graudu maize un baltmaize,” skaidro uzņēmuma mārketinga projektu vadītāja Undīne Svelpe.

Savukārt uzņēmums “Fazer”, sekojot pircēju vēlmēm, piedāvā dažādus inovatīvus produktus. Nesen uzņēmums saviem patērētājiem Somijā piedāvāja maizi, kurai pievienoti circeņu milti. Taču Latvijā šādu produktu “Fazer Latvija” pagaidām ieviest neplāno: “Lai arī produkts bija ilgtspējīgs, kvalitatīvs un izpelnījās lielu sabiedrības uzmanību kā Somijā, tā visā pasaulē, kā arī ieguva dažādus starptautiskus apbalvojumus, dotajā brīdī tas vairs netiek tirgots lielveikalu tīklos Somijā. Iemesls ir pavisam vienkāršs – circeņu izmantošana pārtikas produktu pagatavošanā nav vēsturiski izplatīta Eiropā, un cilvēkiem ir spēcīgi ieradumi  un tradīcijas attiecībā uz maizes garšu, tekstūru un sastāvdaļām.”

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētniece Ilga Gedrovica, kura pēdējos trīs gadus pastiprināti pētījusi dažādu kukaiņu un kāpuru lietošanu pārtikā, gan uzskata, ka šādi produkti mūsu šķīvjus papildinās diezgan tuvā nākotnē.

Pētniece skaidroja, ka pārtikā lietojamos circeņus, kāpurus un sliekas neiegūst dabā, bet gan īpaši izveidotās audzētavās.

Gedrovica arī atklāja, ka nelielas kukaiņu un kāpuru daļas cilvēki neapzināti ar ikdienas uzturu uzņem jau šobrīd, piemēram, dzerot kafiju, lietojot garšvielas, ogas, dārzeņus, miltu produktus un pat šokolādi, katrs no mums gada laikā apēd vismaz puskilogramu kukaiņu. Arī E120 jeb pārtikas krāsvielu karmīnskābi iegūst no speciālas sugas laputīm. Tās apstrādājot, iegūst sarkanu pulveri, kuru izmanto pārtikas ražošanā, piemēram, pievieno jogurtam, ievārījumam, saldumiem un pat lūpukrāsai.

Taču apzināta kukaiņu un kāpuru lietošana uzturā ir jaunums gan Eiropā, gan arī Latvijā. Pētniece skaidroja, ka pastiprināta uzmanība tiem ir pievērsta tāpēc, ka to uzskata ne tikai par ilgtspējīgu, bet arī vērtīgu pārtiku: “Kukaiņi un kāpuri tiek pozicionēti kā uzturvielām ļoti bagāti produkti. Kukaiņi un kāpuri satur bagātīgi daudz olbaltumvielu. Tas nozīmē divas līdz trīs reizes vairāk nekā mūsu ierastajos olbaltumvielu avotos. Turklāt klāt nāk arī dažādas citas uzturvielas – tādas kā šķiedrvielas, vērtīgie tauki un dažādas minerālvielas. Tas ir ļoti svarīgi, lai pagatavotu uzturvielām bagātus pārtikas produktus, un šī ir lieliska izejviela, lai dažādus produktus ražotu tieši no kukaiņiem vai kāpuriem.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti