4. studija

Kāpēc par meža ciršanas atļauju, kas vēl pērn maksāja 4 eiro, šogad jāmaksā 70?

4. studija

Kā adreses, pases un bankas datu publiska izplatīšana var būt likumīga un pareiza?

Vai vēstule no Anglijas līdz Latvijai kļuvusi smagāka un - vai par to jāmaksā muitas nodoklis?

Kādos gadījumos pasta sūtījumi ir jāatmuito? Skaidro speciālisti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Ja sūtījums pienāk no valsts, kura nav Eiropas Savienībā, kā, piemēram, Lielbritānija, jāmaksā muita. Kādos gadījumos jāmaksā un kādos ir iespēja saņemt paciņu bez muitošanas, to skaidro raidījuma "4. studija" sižetā, aicinot būt uzmanīgiem, jo darbojas arī veikli krāpnieki.

Juris vairākus gadus nostrādājis Anglijā, tad atgriezies Latvijā, tomēr saikne palikusi, un tā ir Anglijas banka, kurā Juris veicis ikdienas norēķinus.

Juris ir izbrīnīts par muitas maksas piemērošanu dokumentam: "Es tur strādāju vairākus gadus atpakaļ, tad biju reģistrējies kā nodokļu maksātājs, un man bija ļoti ērti to bankas karti uztaisīt, aizgāju uz banku, un pēc kādas nedēļas man atsūtīja to karti. Tagad tā karte bija beigusies, tai beidzies termiņš."

Tā kā pats ir atgriezies Latvijā, bankas karte aizsūtīta uz kādreizējo dzīvesvietu Anglijā, un Jura meita no turienes arī sūtījusi tēvam uz Latviju viņa bankas karti. Juris ir izbrīnīts par muitas maksas piemērošanu dokumentam: "Sākās tā problēma tad, kad es konstatēju, ka tajā vēstulē ir viens svars uzrādīts, un man atsūtīts tas uzaicinājums ar citu svaru, tātad tā vēstule ir palikusies smagāka."

Dīvainā veidā sūtījums, ceļojot no Anglijas uz Latviju, kļuvis par 5 gramiem smagāks!

Uzņēmuma "Svaru pasaule" projektu menedžere Anastasija Krūmiņa skaidro: "Pie mums ir dažādi svari, bet tie svari, uz kuriem mēs svērsim, ir sertificēti laboratorijas svari un parastie svari, un mēs salīdzināsim, kur būs īstais svars un kāda būs atšķirība. Šeit, piemēram, būs 0,05 precizitāte, daudz precīzāk nekā parastie svari."

Uzzinām, ka svari iedalās trīs klasēs un tie jāverificē ik gadu, lai tirgotāji būtu pārliecināti, ka svars atbilst preces patiesajai vērtībai.

"Latvijas Pastā" atzīst, ka svars paciņām mēdz atšķirties, tomēr svari ik gadu tiek verificēti, kā to pieprasa likums. "Tā tas noteikti var būt, jo visi ierakstītie reģistrētie sūtījumi, kas nāk no ārvalstīm, "Latvijas pastā" tiek pārsvērti. Tas saistīts ar starptautiskiem norēķiniem par pakalpojumiem, ko vienas valsts pasts sniedz citam pastam, un, protams, ikviens var kļūdīties, gan nosverot, gan arī, teiksim, norādot sūtījuma svaru pavaddokumentos.

Iespējams, tur darbinieks ir vienkārši uzšvīkājis, attiecīgi datos tālāk norādījis šo, es nezinu, ciparu atveidojumu, kā viņam likās, kā tas ir, bet realitātē tie ir 36 grami," skaidroja VAS "Latvijas Pasts" ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

Tomēr der likt aiz auss, ka, saņemot jebkāda veida paciņu no valsts, kura nav Eiropas Savienībā, ir iespēja pārbaudīt oficiālajās mājaslapās – vai par sūtījumu ir jāmaksā muita vai tomēr nav jāmaksā.

"Visērtākais veids ir noskaidrot pašam, un šinī gadījumā Valsts ieņēmumu dienestā ir publiski pieejams kalkulators, kurā mēs brīnišķīgi varam redzēt nodokļus, kuri attiecīgos brīžos ir jāmaksā. Šinī gadījumā ir publiski izveidots nodokļu aprēķinu kalkulators pasta sūtījumiem, un, izvēloties no kataloga savu preci, kas ir jāatmuito, un ievadot preces vērtību un piegādi, tās izmaksas kalkulatorā parādīsies, vai jāmaksā tikai PVN vai muitas nodoklis," skaidroja VID Muitas pārvaldes Muitas konsultāciju nodaļas vadītājs Ivars Vucens.

Iespējams, kļūda notikusi komunikācijā, jo par dokumentu sūtīšanu, kāda ir bankas karte, Jurim nebūtu jāmaksā muita.  "Šie dati bieži vien tiek noformēti nekorekti, un arī šajā gadījumā, ja UK pasts būtu norādījis, ka sūta šim saņēmējam dokumentus, tad šis sūtījums nebūtu ne muitojams, arī nebūtu jāmaksā nodoklis," pauda Vārpa.

"Par dokumentiem, ko mēs saucam kā "korespondence", uz korespondenci vispār muitošanas procedūra neattiecas; šinī gadījumā "Latvijas Pastam" kā pasta operatoram nevajadzēja šo sūtījumu vispār nosūtīt uz muitošanu, redzot, ka tā ir korespondence, visas pārējās darbības ar šo sūtījumu būtu kā korespondence. Acīmredzot ir notikusi kāda kļūme, un korespondences sūtījums ir nokļuvis tur, kur ir pārējie sūtījumi. Korespondences sūtījumi nav muitojami sūtījumi," pauda Vucens.

"Latvijas Pasts" sola atcelt muitas maksu, tikai Jurim pašam jāvēršas klientu apkalpošanas nodaļā. Tikmēr muitnieki brīdina par gadījumiem, ko izmanto veikli krāpnieki. Vucens: "Kliente kādu laiku iepriekš bija e-pastā saņēmusi aicinājumu aizpildīt pieteikumu, lai iegūtu UK bankas kredītkarti. Jums ir kredītkarte, uz kuras jums ir, attiecīgi, tur bija vairāk par miljonu eiro, un tā atrodas Latvijā, lidostas muitā, un, lai šo kredītkarti saņemtu, jums muitai ir jāsamaksā kaut kādi 3200 eiro – apņemamies to nodrošināt, pārskaitiet to, lūdzu, uz pievienotajā linkā norādīto konta numuru. Tā ir krāpšana vistiešākā veidā, un nekāda sakara ar muitu un vispār ar neko. Kā viņa pati tikai pēc tam saprata, ka šos datus ievadījusi ne tikai šīs bankas mājaslapā, bet kādā vizuāli līdzīgā vietā, kur norādījusi gan personas kodu, gan savu dzīvesvietas adresi. Tie krāpniecības veidi un formulas, es saprotu, kļūst aizvien radošāki un pietuvinātāki tai realitātei, kādā mēs dzīvojam."

Šajā gadījumā Juris gan ir drošībā, jo bankas karti pārsūtījusi paša meita, tomēr ikvienam, saņemot vai sūtot paciņas, der pārliecināties drošās mājaslapās par muitas maksas piemērošanu vai arī vērsties pie sūtījumu izsniedzējiem, lai noskaidrotu, ka netiek pārmaksāts vai ka neesat nonācis krāpnieku nagos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti