"Latvija ir viena no valstīm, kurā sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei, publiskajam sektoram, politiķiem ir ļoti zema, salīdzinot ar citām valstīm. Tāpēc valsts pārvalde domā par mehānismiem, kā iedzīvotājus iedrošināt iesaistīties un ilgtermiņā šo uzticēšanās krīzi pārvarēt," skaidroja Legzdiņa-Joja.
Janvārī uzsāktās lekcijas ir viens no soļiem, kā to veicināt. Lekcijām, kas būs 19. janvārī, vēl var pieteikties. Nodarbības ir domātas, lai izglītotu par iespējām, kā ikvienam, iesaistoties formālos un neformālos veidos, kļūt aktīvākam, sākot no ikdienas līdz nacionāliem jautājumiem.
"Arī ikdienas iesaistīšanās, viedokļa paušana, darbošanās vecāku padomēs izglītības iestādēs, biedrībās, interešu grupās, kopienās, viedajās kopienās – tas dod pienesumu kopējai sabiedrībai," uzsvēra Legzdiņa-Joja.
"Cilvēki, kas ir aktīvi, viņi spēj palīdzēt citiem ar savu brīvprātīgo vai reizēm apmaksāto ieguldījumu kopienas attīstībā. Aktīvo cilvēku ieguldījums ir vērtīgs," viņa vērtēja.
Legzdiņa-Joja norādīja, ka šobrīd, ņemot vērā kopējo iedzīvotāju skaitu, salīdzinoši ļoti neliela daļa cilvēku iesaistās nevalstiskajās organizācijās un aktīvistu dažādās biedrībās ir vēl mazāk.
"Par to, ka mūsu kapacitāte ne tuvu vēl nav izsmelta, liecina arī lielā interese. Uz katru nodarbību ir gandrīz 150 reģistrācijas. Vakar mēs aizvadījām jau divas nodarbības, viena bija veltīta labklājībai, otra tieslietām, un tuvu 100 pieslēgumiem arī bija katrā reizē. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji tiešām ir ieinteresēti," vērtēja "Pareizo kursu" pasniedzēja, lektore un komunikācijas speciāliste Jana Bunkus.
"Tas virziens, kurss ir izvēlēts pareizs, un es ceru, ka katra nodarbība un praktiskie piemēri dos stimulu iedzīvotājiem, kuri, iespējams, šaubās, baidās vai nesaprot, kā to var izdarīt. Dos tādu stimulu, ka pat es viens pats varu kaut ko sākt, varu kaut ko izdarīt, varu būt noderīgs, lietderīgs.
Pats svarīgākais šajās nodarbībās ir radīt sajūtu, ka mūsu Latvija, tā ir valsts, zeme, kurā gaida tavu viedokli," viņa secināja.
Arī vecāku organizācijas "mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa kā lektore jau aizvadījusi pirmo nodarbību, pēc kuras secinājusi – šādas lekcijas noteikti vajag organizēt vairāk.
"Ja cilvēks līdzdarbojas un iesaistās dažādos lēmumos, tajā skaitā valsts pārvaldē iet ar dažādiem ierosinājumiem, es teiktu, ka viņš jūtas laimīgāks, jo viņš jūtas piederīgs savai mājai, savam ciematam vai pašvaldībai un galu galā arī valstij.
Un tas cilvēkam ir ļoti svarīgi, ka viņš jūtas piederīgs, ka viņš var kaut ko ietekmēt, ka viņš ir svarīgs," viņa vērtēja.
"Nodarbību mērķis ir arī parādīt, ka valdība, Saeima, valsts pārvalde, ka tas nav kaut kur tur Rīgā, stikla kalnā, kas ir nesasniedzams, ka tā ir tepat, viena klikšķa attālumā, vai tas ir portāls vai mājaslapa," piebilda Bunkus. Vienlaikus viņa piekrita, ka pārmaiņu panākšana valsts līmenī prasa laiku. Arī ļoti aktīvi iesaistoties kādā organizācijā vai biedrībā un cīnoties par savu mērķi, jārēķinās, ka tā sasniegšanai būs vajadzīgs laiks.
"Es domāju, ka valsts pārvalde šobrīd jau ir iemācījusies sadzirdēt sabiedrības ziņas, signālus par lietām, kas nav kārtībā, bet ir jāsaprot, ka, līdzīgi kā normatīvo aktu izstrāde, šie procesi nav tik vienkārši. Sistēmas uzlabošana ir process procesa galā. Un reizēm cilvēka dotās ziņas uzreiz netiek īstenotas," atzina Bunkus.
"Tas ir tāds neatlaidības stāsts – lai kaut ko panāktu, nedrīkst apstāties.
Cilvēkam ir jābūt atbildībai pasekot līdzi saviem priekšlikumiem un uzturēt tos. Nedrīkstētu būt tā, ka izsaka viedokli un tad par to aizmirst," viņa vērtēja.
Negatīvus komentārus vai pārmetumus izteikt ir viegli, taču tas, ko vajadzētu, ir konstruktīvi, palīdzoši ieteikumi un pamatots viedoklis. Viedoklim, kas pamatots ar faktiem un skaitļiem, ir "cits svars".
"Tur, kur mēs kā sabiedrība noteikti augam, mēs augam šajos negatīvajos komentāros, jo tie, protams, ir tā lielākā masa, ko valsts pārvalde saņem. Cilvēkam ir jāsaprot, ka tas, ko viņš pauž publiskajā telpā, ka tam, es negribētu teikt tādā represīvā veidā, ka tam var būt sekas, bet tā ir mūsu atbildība – paust tādus komentārus, kas ir nevis neapmierinātības pilni, rejoši, bet gan palīdzētu šo sistēmu uzlabot, lai arī kāda būtu tā situācija, kas ir jāmaina," skaidroja Bunkus.
