Jauni un bagāti

#11 Kāpēc akcijas iet uz augšu un leju?

Jauni un bagāti

#14 Ievads par ieguldījumu fondiem

#12 Vai pensija būs?

Finanšu analītiķis: Vecumdienām jākrāj, jo pensija labākajā gadījumā būs puse no algas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās, ka labākajā gadījumā nākotnē pensija būs puse no pēdējās darba algas, tāpēc uzkrājumi jāveido pašiem, Latvijas Radio 5 rubrikā “Jauni un bagāti” norādīja finanšu analītiķis Valters Vestmanis.

Latvijā ir ļoti populāri skatīties uz pensiju sistēmu ar lielu skepsi, bet vēl populārāk ir neveidot uzkrājumus vecumdienām, kā to dara Rietumeiropas valstīs, vērtēja Vestmanis. 

Viņš norādīja, ka sabiedrībā pastāv uzskats, ka Rietumos ir ļoti lielas pensijas, taču analītiķis skaidroja, ka uz pensijām jāskatās nevis absolūtos skaitļos, bet gan uz statistiskiem rādītājiem, kas parāda, cik liela ir pensija salīdzinājumā pret pēdējo darba algu. 

“Eiropas vidējais rādītājs ir ap 65%, Latvijā ir kaut kur ap 50%. Tas nozīmē, ka Latvijas pensiju sistēma labākajā scenārijā līdz 50% no tavas pēdējās darba algas varētu nodrošināt. Tas ir optimistisks, pozitīvs scenārijs,” Vestmanis norādīja. 

“Tas nozīmē, ja visu dzīvi strādājāt un pēdējā alga ap 2000 ir bijusi, no pensijas jūs varētu sagaidīt 1000,” viņš paskaidroja. 

Tas savukārt nozīmē – lai, dzīvojot kā pensionāram, varētu atļauties tikpat, cik strādājot, jāveido iekrājumi, turklāt tas jādara laicīgi. Viņš skaidroja, ka ir divu veidu pensiju sistēmas – viena ir obligātā, kurā, saņemot algu, daļa no tās caur sociālajām iemaksām automātiski nonāk pensijas uzkrājumā. 

“Otra ir brīvprātīgā, kur tu krāj pats vai par tevi maksā darba devējs. Latvijā tas ir tā saucamais trešais pensiju līmenis, kur tu pats atliec kaut ko malā,” skaidroja Vestmanis. 

Viņš norādīja, ka Latvijā cilvēki šo iespēju pārsvarā neizmanto, kamēr Rietumeiropas valstīs tas ir pašsaprotami. 

“Uz pensiju ir jāskatās nevis kā uz kaut ko, kas nodrošinās labas vecumdienas, bet ka tas ir pabalsts un tev vajag krāt pašam, ja tu gribi tādas vecumdienas, kādas gribas. Latvijā diemžēl paši nekrājam, cilvēki uz priekšu neskatās,” vērtēja Vestmanis. 

“Šīs ir lietas, ko vajag saprast, – ja gribi labas vecumdienas, tev par tām jāsāk domāt laicīgi,” viņš piebilda un ieteica tiem, kuri vēlas vairāk saprast par to, kā strādā pensiju sistēma un kā veidot uzkrājumus, meklēt informāciju mājaslapā manapensija.lv

“Pensijā, diemžēl vai par laimi, vidējais latvietis dzīvos ilgi, vismaz 17–18 gadus. Tad jārēķinās, ka vajadzēs kaut kādu naudu, no kā dzīvot. Jārēķinās, ka labākajā gadījumā pensija būs puse no pēdējās darba algas, un jādomā līdzi pašiem. Jo ātrāk pats sāksi skatīties līdzi un krāt, jo labāk,” uzsvēra finanšu analītiķis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti