Skaidrītes kundzei ir trīs bērni, taču visi dzīvo un strādā ārzemēs. Pēc nonākšanas slimnīcā kļuva skaidrs, ka kundze vairs nevarēs atgriezties mājās dzīvot viena pati. Tādēļ Alūksnes novada Sociālais dienests ievietoja kundzi pansionātā.
Skaidrītes kundzes pensija ir ap 400 eiro. Uzturēšanās pansionātā maksā ap 700 eiro mēnesī. Saskaņā ar Alūksnes novada saistošajiem noteikumiem, starpība jāsedz viņas bērniem.
"Lēmumā ir rakstīts, ka pēc iedzīvotāju reģistra datiem, manai mammai ir trīs apgādnieki, līdz ar to summa pāri par 300 eiro, tiek dalīta uz trīs – katram 114 eiro mēnesī," situāciju skaidroja Skaidrītes dēls Modris.
Sastādīto līgumu Modris parakstījis, bet pēc divām nedēļām no Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes saņēmis citu līgumu.
"Tā kā viens no apgādniekiem – mana māsa – neiziet uz kontaktiem ar Alūksnes Sociālo dienestu: neatbild uz telefona zvaniem, nav atrodama kaut kādās datu bāzēs, tad nav iespējams noslēgt līgumu," pastāstīja Modris. "Tāpēc šī starpība tiek sadalīta divās daļās."
Modris nekavējoties ieradies Alūksnē, lai ieviestu skaidrību un saliktu punktus uz "i".
"Vēlreiz uzsverot to, ka mammai ir trīs apgādnieki. Visi dzīvi, visi pie veselības. Un es savu daļu, ko esmu parakstījis, piekrītu apmaksāt, bet par apgādnieku, kurš atsakās vai neiziet uz kontaktu, neesmu gatavs maksāt," viedokli pauda dēls.
"Tas ir tikai principa jautājums, jo, ja es būtu mammai viens. Maksātu visus 350 un, ja vajadzētu – maksātu visus 700, ja [mammai] nebūtu pensijas."
Turklāt, komunicējot ar Sociālo lietu pārvaldi, Modrim radies iespaids, ka māsa tiek meklēta ļoti pavirši, tāpēc pieņemts lēmums iet vieglāko ceļu. "Man ir aizdomas, ka viņi principā nemeklēja. Jo arī vēstulēs, ko viņi man sūtīja, tiek minēts māsas uzvārds, ko viņa nelieto jau 40 gadus. Uzvārds, ar ko viņa piedzima – meitas uzvārds. Pēc tam viņa ir precējusies jau divas reizes. Tas mazliet izskatās, teiktu tā skarbāk – pēc izspiešanas – ņemsim no tā, no kā var paņemt."
Pārvaldes juriste gan apgalvo, ka darbinieki izmantojuši visas viņiem pieejamās iespējas. Vienu reizi pat Skaidrītes meita ir sazvanīta, tomēr vēlāk uz telefona zvaniem vairs nav atbildējusi.
Turklāt pašvaldība nav izmeklēšanas iestāde un darbinieku pilnvaras ir ierobežotas.
"Mēs vērsāmies ar iesniegumu Alūksnes novada Dzimtsarakstu nodaļā, lūdzot sniegt informāciju par šīs kundzes meitu," skaidroja Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes juriste Svetlana Soldatova. "Kad viņa ir dzimusi. Viņas vārdu, uzvārdu, kāds ir datu bāzē. Dzimtsarakstu nodaļa mums attiecās sniegt šādu informāciju, atsaucoties uz normatīvajiem aktiem. Izrakstus no Civilstāvokļa aktiem viņi var sniegt tikai tiesai, notāriem un līdzīgām instancēm."
Tomēr pēc vēlreizējas sarakstes ar Modri ir sastādīts trešais līgums, kur atkal maksa par mammas dzīvošanu pansionātā ir sadalīta trīs daļās. Līgums nosūtīts arī Modra māsai uz iespējamo viņas adresi ASV.
"Mēs sagatavojām līgumu uz šo ārzemju adresi. Cerot, ka šī persona tur dzīvo un viņa, saņemot šo līgumu, ar mums sazināsies. Šobrīd atbildes no viņas mums joprojām nav," pastāstīja juriste. "Protams, zinot tagad aptuveni to adresi, varētu vērsties vēstniecībā varbūt. Bet, kā es teicu, iestādei nav tik plaši izmeklēšanas darbi jāuzsāk. Mēs esam gana daudz izdarījuši."
Labklājības ministrijā (LM) skaidro, ka šāda sarežģīta un visai sensitīva situācija nav unikāla.
Latvijas Civillikums, kurā teikts, ka par vecākiem jārūpējas viņu apgādniekiem, proti – bērniem –, bet strīdus gadījumā visu izšķir tiesa, pieņemts 1937. gadā un ir spēkā joprojām.
Tas noteic, ka bērnu pienākums ir uzturēt vecākus, bet, ja rodas strīdi, tos izšķir tiesa. Ministru kabineta (MK) noteikumi nosaka pakalpojuma samaksas kārtību.
"MK noteikumi paredz diezgan brīvas izvēles iespējas attiecībā uz pašvaldībām – pašvaldība var pieņemt lēmumu, ka viņi šos piederīgos vispār neaiztiek, var pati samaksāt par to iztrūkstošo pakalpojumu daļu," klāstīja LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Līdzīgs samaksas veids kā Alūksnes novadā ir daudzās pašvaldībās. Arī konkrētajā gadījumā – ja Skaidrītes meita turpinās savu pienākumu pret mammu nepildīt, pašvaldība viņas daļu samaksās, bet paralēli gatavos prasību par parāda piedziņu tiesā. Apzinoties, ka nepieciešamība pēc pansionātiem nākotnē arvien pieaugs, Labklājības ministrija sola rīkoties.
"Kopumā mēs domājam un pat esam jau uzsākuši darbības, lai kaut kādā zināmā nākotnē varētu šo sistēmu mainīt. Lai nebūtu tā, ka kāds būtu ķīlnieks tā visa rezultātā," uzsvēra Labklājības ministrijas pārstāvis.
Labā ziņa šajā stāstā ir tā, ka Skaidrītes kundze pansionātā jūtas labi un pamazām iedzīvojas.
