Tie, kuri autovadītāja eksāmenu kārtojuši pirms 20 vai 40 gadiem, būs pārsteigti, kā mūsdienās eksāmens ir mainījies. “Galvenais mērķis un sabiedrības pieprasījums ir tāds, lai būtu pēc iespējas labāk sagatavoti un drošāki jaunie autovadītāji, kas iegūst vadītāja apliecību un sāk patstāvīgu dalību ceļu satiksmē,” saka CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.
Braukšanas eksāmeni vairs nenotiek ar instruktora automašīnu, bet ar speciāli aprīkotiem transportlīdzekļiem. Šādā veidā arī tiek izskausti strīdi par eksāmena vērtējumu un negodprātīgu rīcību.
“Kopš 2005. gada kvalitātes kontroles nolūkos mūsu eksaminācijas automašīnas ir aprīkotas ar audio un video ierakstu sistēmām. Ir atpakaļskata kamera, kura fiksē, kas notiek mašīnas aizmugurē. Salonā attiecīgi pretendentu un eksaminācijas inspektoru filmē kamera. Ar pietiekami platu leņķi, lai redzētu abu iesaistīto pušu darbības. Augšpusē pie spoguļa ir kamera, kas filmē to, kas notiek automašīnai priekšā,” skaidro CSDD pārstāvis Māris Lūsis.
Pašlaik braukšanas eksāmena laiks palielināts līdz 40 minūtēm reālā ceļu satiksmē un dažādās satiksmes situācijās. Vairs nav noteiktu eksāmena maršrutu, kurus varētu iemācīties no galvas. Ieviests arī patstāvīgās braukšanas posms, kura laikā eksāmena pieņēmējs nedod norādes, kur autovadītājam jābrauc. Vadītājs pats izvēlas savu ceļu.
“Kardināli mainījusies arī eksāmena vērtēšanas sistēma. Ja kādreiz eksāmenā tika vērtētās kļūdas, tika skaitīti punkti un, sasniedzot noteiktu punktu daudzumu, šis eksāmena rezultāts bija negatīvs, tad tagad mēs pieturamies pie kompetences vērtēšanas. Vērtējam eksāmenu kopumā,
pievēršam uzmanību arī tādām svarīgām iemaņām kā sociālās prasmes, bīstamības prognozēšana,” norāda Teteris.
No šā gada septembra daļa no figūrām, kas bija eksāmena laikā jāizbrauc īpaši tam ierīkotā laukumā, pārceltas uz reālu satiksmi. Piemēram, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā ierobežotā ceļa posmā vai braukšanas uzsākšana augšupceļā.
Eksāmena mašīnas kļūst arvien modernākas, ļaujot sagatavot vadītājus būt gataviem pārvietoties ar mūsdienīgiem transportlīdzekļiem. “Ja laukumā bija noteikts – nedrīkst izmantot darba bremzi, obligāti jābūt stāvbremzei, tad integrētajā figūrā es pats izvēlos, kā man ir ērtāk. Varu izmantot gan stāvbremzi, gan “autohold” funkciju. Vienkārši uzsākot kustību, stāvbremze pati atlaižas. Tas arī skaitās, ņemot vērā, ka šai mašīnai šī funkcija ir,” stāsta CSDD Rīgas nodaļas priekšnieka vietnieks Alberts Krūmiņš.
Iespējams, jau nākamgad auto novietošana stāvēšanai ceļa malā arī notiks reālā ceļu satiksmē, nevis figūru laukumā.
Viens no nākotnes lielākajiem izaicinājumiem būs sagatavot autovadītājus būt gataviem piedalīties satiksmē kopā ar pašbraucošajiem automobiļiem.
