“Mērķi, kāpēc krāt, var būt ļoti dažādi, bet lielos vilcienos ir divi – viens ir krāt konkrētam izdevumam, otrs ir krāt ilgtermiņam, labākai dzīvei vai kaut kādai brīvībai,” stāstīja Vestmanis.
Viņš norādīja, ka tipiskākie iemesli krāšanai parasti ir kāds konkrēts, sasniedzams mērķis. Piemēram, aizbraukt foršā ceļojumā, nopirkt mašīnu, uzbūvēt māju. Krāt kādam konkrētam pirkumam nav nekas sarežģīts – sakrāj, iztērē un krāj atkal. Lielāku piespiešanos prasa krāt finansiālai brīvībai.
“Es brīvību dalu [iedalu] trīs stadijās. Pirmais būtu brīvība nedzīvot stresā jeb tas ir drošības spilvens, kas būtu trīs līdz sešu mēnešu tēriņi, ko katram vajadzētu. Otrs būtu brīvība izvēlēties darbu vai virzienu dzīvē, kas būtu divu līdz piecu gadu iekrājumi. Trešais būtu brīvība dzīvot dzīvi pēc saviem noteikumiem, dzīvot no pasīvajiem ienākumiem,” viņš atklāja savu krāšanas mērķu iedalījumu.
Sakrāt tik daudz, lai nākotnē nebūtu vajadzības strādāt un varētu dzīvot no pasīvajiem ienākumiem, ir milzīgs mērķis, kas prasa 20–30 gadus un izdodas salīdzinoši mazākam cilvēku skaitam, bet sakrāt ta sauktajam drošības spilvenam vajadzētu ikvienam.
“Katram vajadzētu vismaz kaut kādus trīs līdz sešu mēnešu izdevumus turēt iekrājumos. Tie ir izdevumi nebaltai dienai,” norādīja Vestmanis.
Šeit, kad es saku – trīs līdz sešu mēnešu izdevumi – , es nedomāju trīs līdz sešu mēnešu algas,” viņš precizēja, “bet tieši tik, cik tu faktiski iztērē uz pašām nepieciešamākajām lietām, kas ir māja, transports un ēdiens. Piemēram, ja tev pazūd ienākumi, tās ir tās galvenās lietas, ko tev vajag, lai tu varētu noturēties virs ūdens.”
Drošības spilvens katram var nozīmēt ko citu, skaidroja finanšu eksperts: “Man tas personīgi nozīmē nebaidīties no priekšnieka,
tu vari teikt, ko tu domā, tu iekrāj nebaltai dienai, remontiem, neparedzētām lietām.”
Viņš aicināja iztēloties situāciju, kurā tu pazaudē darbu un saņem tikai bezdarbnieka pabalstu: “Ja ir pāris mēneši iekrāti, piemēram, tu pazaudē darbu, tev ir pabalsts, tu jau vari normāli kādus sešus mēnešus līdz gadam dzīvot, un tajā laikā vari pilnīgi mierīgi atrast jaunu darbu – tādu, kas patīk, nav jāpagrābj pirmais, kas ir.”
Tāpat Vestmanis uzsvēra, ka ļoti svarīgi, lai šie pāris mēnešu uzkrājumi nebūtu ieguldīti, ka tie vienkārši atrastos krājkontā vai bankas kontā, jo krīzes gadījumā ieguldījumu vērtība var kristies un, ja tas sakrīt ar krīzi vai darba zaudēšanu tavā dzīvē, tie vairs nespēs palīdzēt.
