Ir būtiski laikus domāt par to, kā finansiāli sagatavoties turpmākajiem dzīves posmiem, bet šobrīd mūsu sabiedrībā gan ilgtermiņa plānošana, gan ieguldīšana, gan pensijas uzkrājumu veikšana ir pats vājākais punkts, pauda Brikše.
"Mēs gribam aicināt veikt tos mājasdarbus, kas katram jāizdara, lai vecumdienās tiktu pie bagātības. Labākais laiks sakārtot savus uzkrājumus ilgtermiņam ir no pirmās algas. Tas tik tiešām dažiem nozīmē darīt to 15 gadu vecumā, kad tiek saņemta pirmā alga, jo no pirmās oficiālās algas saņemšanas tiek nomaksāti pirmie nodokļi – seši procenti no naudas "uz papīra" tiek ieskaitīti otrajā pensiju līmenī, un šī nauda turpina strādāt visus 40 gadus, kamēr tiek saņemta pensija," norādīja Brikše.
Katram ir iespēja izvēlēties ienesīgāko, pelnošāko, piemērotāko un saviem kritērijiem atbilstošāko scenāriju tam, kas ar to iemaksāto naudu notiek, un domāt vēl arī par papildu veidiem, kā uzkrāt.
"Ir būtiski izvēlēties pareizu un atbilstošu ieguldījumu plānu. Vispirms ir jāsāk ar riskantākām lietām. Kamēr ir jauns, tikmēr var atļauties riskēt, jo katra no šīm lielākām vai mazākām ekonomiskajām svārstībām un krīzēm tam spēlē par labu. Tas ir apmēram tāpat, kā iegādāties ar atlaidi," norādīja Lomanovska.
Ik pa laikam pienāk brīži, kad ekonomiskā attīstība sabremzējas, ir kāda krīze un lejupslīde, un šajos brīžos salīdzinoši jaunie darba tirgus dalībnieki par tiem pašiem sešiem procentiem iegādājas salīdzinoši vairāk ieguldījuma plānu daļas. Katra krīze beidzas, tad ieguldījums nes peļņu.
"Līdz ar to tas galvenais īkšķīša likums tai mērķauditorijai, kas ir salīdzinoši nesen darba tirgū ienākuši, ir tiešām izvēlēties aktīvākus ieguldījumu plānus. Ilgtermiņā akciju tirgi vienmēr ir bijuši pelnoši un attaisnojuši sevi," skaidroja Lomanovska.
Vissliktākais scenārijs ir nedarīt neko – ja māc bažas par aktīvajiem ieguldījumu plāniem, var izvēlēties citus ilgtermiņa ieguldījumu veidus.
"Ir dažādi veidi, kā ilgtermiņa uzkrājumus veidot. Vienam tas ir nekustamais īpašums, citam kāds mākslas priekšmets, vēl kādam tas ir finanšu tirgus. Ja cilvēks ir ļoti satraucies par svārstībām finanšu tirgos, iespējams, viņam vajag vēl papildus kaut kādu scenāriju. Bet tas, ko mēs bieži dzirdam un kas man visvairāk nepatīk šajās diskusijās par pensiju un nākotni, ir "man jau pensijas nebūs, nav vērts, kāda jēga". Cilvēki nedara neko un cer, ka kaut kas notiks. Tā ir stratēģija, ko nevajag izvēlēties," uzsvēra Brikše.
Tā vietā vajag vienreiz izdomāt stratēģiju vai plānu, kas ir savai situācijai visatbilstošākais, rada mierīgu sirdi par nākotni, un tad to arī īstenot.
"Ja mēs runājam par ilgu termiņu, kad līdz pensijai ir 30, 40 darba gadi, tad tur ir tomēr jāpadomā par to, kādus investīciju rīkus izvēlamies," norādīja Lomanovska.
Vienmēr ir iespēja salīdzināt piedāvājumus un izvēlēties savai situācijai izdevīgāko. Salīdzināšanu var veikt, piemēram, manapensija.lv. Papildu informāciju un zināšanas par ieguldīšanu un pensiju plāniem var iegūt arī naudasskola.lv.
