Ar mērķi aizsargāt piekrastes ainavas un biotopus, novērst krastu erozijas procesu un saglabāt meža aizsargfunkciju, ir noteikta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, kurā pret piekrasti nepieciešams izturēties ar īpašu rūpību. Krasta kāpu aizsargjosla pilsētās un ciemos ir vismaz 150 metru plata, bet ārpus apdzīvotām vietām – vismaz 300 metru plata zona no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.
Krasta kāpu aizsargjosla var būt apzīmēta ar īpašām zīmēm, tomēr jāņem vērā, ka ne visur tās ir izvietotas.
VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs Ruslans Pečulis norādīja, ka biežākie atpūtnieku pārkāpumi piejūras teritorijās ir kāpu aizsargjoslu izbraukāšana ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Šāda rīcība izposta kāpu zemsedzi, kas noved pie vēlākas kāpu erozijas. Vasaras sezonā VVD inspektori kopā ar vietējo pašvaldību policijas darbiniekiem veiks uzraudzības reidus ar mērķi izskaust šāda veida pārkāpumus.
Pečulis norādīja, ka VVD inspektoriem, tāpat kā pašvaldības policijai, ir tiesības sodīt transportlīdzekļu tiesisko īpašnieku par iebraukšanu, apstāšanos un stāvēšanu krasta kāpu aizsargjoslā arī bez autovadītāja klātbūtnes.
Par pārvietošanos kāpu zonā
Ar automašīnām, motocikliem, kvadricikliem un citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem kāpu zonā atļauts pārvietoties tikai pa autoceļiem. Vienīgais izņēmums, kad šis aizliegums nav spēkā, ir gadījumi, kad nepieciešams piekļūt dzīvojamām ēkām vai speciāli izbūvētām tūrisma un atpūtas vietām.
Takas un mežā iebrauktas automašīnu sliedes nav uzskatāmas par autoceļu.
Kāpu zonā braucamrīku atļauts novietot tikai šādam mērķim paredzētās autostāvvietās, kas apzīmētas ar attiecīgām zīmēm.
Par ugunskuriem
Būtiska atpūtas sastāvdaļa mēdz būt ēdiena gatavošana un uguns kurināšana, bet jāatceras, ka ārpus īpaši šim mērķim paredzētām vietām krastu kāpu aizsargjoslas teritorijā kurināt ugunskuru ir aizliegts.
Ja ugunskurs tiek kurināts kādā no atļautajām vietām – pludmalē ugunskurs jāierok smiltīs un tam apkārt jāizveido smilšu valnītis.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode aicināja piekrastē atrastos kokus neizmantot kā kurināmo, jo tie dzīvniekiem un putniem noder kā slēpņi un materiāls ligzdošanas laikā.
Tāpat kā citviet, arī šajā zonā aiz sevis jāatceras savākt visus atkritumus.
Par nakšņošanu pie jūras
Teltis kāpu zonā atļauts izvietot tikai šim nolūkam iekārtotās atpūtas vietās un kempingos. Izņēmums ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tur ne pludmalē, ne pārējā kāpu zonā telti izvietot nedrīkst.
Atpūtai pie jūras droši var izmantot šūpuļtīklu.
Naudas sods par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslās noteikto prasību un ierobežojumu pārkāpšanu fiziskai personai tiek noteikts no 30 līdz 1400 eiro apmērā, juridiskajai personai no 140 līdz 2900 eiro apmērā, savukārt amatpersonai no 70 līdz 1400 eiro apmērā.
