Nobela prēmija ekonomikā
Šogad Nobela prēmija ekonomikā piešķirta amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai par pētījumiem, kas palīdzējuši izprast sieviešu lomu darba tirgū. Kā uzsvērusi akadēmija, tad Hārvarda universitātes profesores Goldinas pētījumi "atklāj pārmaiņu cēloņus, kā arī galvenos joprojām pastāvošās dzimumu nevienlīdzības cēloņus".
Akadēmijas paziņojumā norādīts, ka Goldinas darbs "sniedzis pirmo visaptverošo pārskatu par sieviešu ienākumiem un līdzdalību darba tirgū gadsimtu gaitā".
"Es domāju, ka vairums ekonomistu ar abām rokām balsotu par un teiktu, ka, jā, sieviešu iesaiste [darba tirgū] ir svarīga no ekonomiskā potenciāla. Viens no elementiem ir tas, ka mēs zaudējam resursu – mums ir resurss, jo darbaspēks jeb cilvēki ir resurss, bet tas netiek efektīvi izmantots. Tas nozīmē, ka darba tirgū puse no darba tirgus resursa pilnvērtīgi nav iekļāvusies ekonomiskajos procesos. Mums principā ir neiegūts iekšzemes kopprodukts (IKP), mums ir neiegūta efektivitāte," skaidroja Danusēvičs.
Pilnībā iekļaujot sievietes darba tirgū, pāris desmitgažu laikā būtu iespējams panākt augstāku IKP, augstāku darba produktivitāti un vairāk saražot.
"Sieviešu pilnīga integrācija darba tirgū ļautu paaugstināt arī vīriešu nodarbinātību jeb kopējo nodarbinātību, jo jebkādai papildu ekonomiskai aktivitātei parasti ir multiplikatora efekts, kad nāk līdzi vēl papildu labumi. Jo vairāk sievietes iesaistītos darba tirgū, jo vairāk viņas to darītu tajās jomās un nozarēs, kurās viņas pašlaik nav aktīvas, jo vairāk tas veicinātu uzņēmējdarbību un kopējo nodarbinātību, no kā iegūtu visa sabiedrība," norādīja Danusēvičs.
Vienlaikus Kiščenko uzsvēra, ka jautājums par sievietēm darba tirgū nekad nav tikai ekonomisks, tas vienmēr ir bijis jautājums arī par daudz un dažādiem citiem mūsu dzīves aspektiem, piemēram, par dzimtes lomām vai par gaidām, kāpēc vēl joprojām sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši.
"Es gribētu vērst skatu uz otru pusi, ka vīrieši un vīriešu iesaiste privātajā sektorā, mājas dzīvē, rūpju darbā, mājsaimniecības darbu sadalē, – tas arī ir neizmantots resurss. Respektīvi, mums vajadzētu šos fokusus diversificēt un skatīties, kas ir tie resursi un kādās jomās tie nav pietiekami daudz un labi izmantoti," norādīja Kiščenko.
Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas paziņojumā par Nobela prēmijas piešķiršanu Goldinai uzsvērts, ka šobrīd pasaulē tikai aptuveni 50% sieviešu piedalās darba tirgū, salīdzinājumā ar 80% vīriešu, turklāt sievietes pelna mazāk un retāk sasniedz karjeras kāpņu augšgalu.
"Rodas problēma, ka, iespējams, darba tirgū eksistē darbiniece sieviete, kura spēj konkrētu darba uzdevumu veikt labāk par citu darbinieku, kurš pašlaik strādā, bet šai sievietei kaut kādu barjeru vai dzīves izvēļu rezultātā nav iespējams būt šajā darba tirgū.
Sanāk, ka mums reāli ir zemāka efektivitāte. Ja mēs panākam to, ka sieviešu līdzdarbība darba tirgū ir sabalansēta ar vīriešiem, tad mums ir lielāka cerība, ka mēs panākam arī šo līdzsvaru starp darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, ka tirgus labāk spēs pats sevi regulēt un talantīgie cilvēki tiks augstāk," skaidroja Danusēvičs.
Viņaprāt, tas ir viens no galvenajiem vērā ņemamajiem elementiem, kāpēc sievietes pilnībā iekļaut darba tirgū ir tik svarīgi, – nav iespējams atrast labākos un piemērotākos darbiniekus konkrētam amatam, ja puse no tiem nav pieejami.
Goldina savos pētījumos sieviešu trūkumu darba tirgū skaidro ar sieviešu lomu mājas dzīvē, sieviešu profesijas izvēlēm, izglītību un ģimenes veidošanu. Šie faktori tiek minēti kā galvenais klupšanas akmens, kas izraisa atšķirības gan nodarbinātībā, gan atalgojumā.
Situācija Latvijā
"Ja skatāmies, kas ir Latvijā ar ienākumu atšķirībām, tās ir lielas. Ja nemaldos, kaut kādi 20–25%. Bet mums ir arī ļoti liela noslāņošanās pa profesijām, pat pa nozarēm. Sievietes noslāņojas izglītībā un veselības aprūpē, vīrieši IT un citās jomās. Tas reizēm izskaidro to atšķirību, jo atšķiras darba algas dažādās nozarēs," atzina Danusēvičs.
Tieši sievietes ir tās, kas bieži nosedz maz apmaksāto sociālo sfēru, jo izvēlas strādāt, piemēram, izglītības un sociālās aprūpes nozarēs. Vienlaikus vēl viens svarīgs faktors, kas kavē sieviešu iesaisti darba tirgū, ir ģimenes veidošana, kas būtiski ietekmē sievietes vietu uz karjeras kāpnēm.
"Mums varbūt bieži vien nav tādas tiešas un klajas diskriminācijas, bet šīs idejas un priekšstati, kam kurā brīdī kas ir jāizdara, kādas ir šīs gaidas, kuram jāuzņemas rūpju darbs mājās par bērniem, tas fundamentāli ir tik ļoti ieaudzis mūsu ikdienā, mūsu idejās un priekšstatos, ka mēs pat nepamanām, kā tas mūs diskriminē nākamajos dzīves posmos un situācijās.
Šis ir viens būtisks aspekts, kāpēc sievietes bieži izvēlas fleksiblu darbu, darbu, kuru var apvienot ar mājas un ģimenes dzīvi, kurā ir mazākas stundas, – sievietes mēģina sēdēt uz abiem ķeblīšiem – gan profesionālajā jomā līdzdarboties, gan būt mājās ar bērniem," skaidroja Kiščenko.
Tas ir iemesls, kāpēc vīrieši, salīdzinot ar sievietēm, biežāk atsaucas darba devēju aicinājumiem strādāt vairāk virsstundas. Tāpat arī darba devēji biežāk piedāvā vīriešiem atbildīgākus amatus, jo tā ir mazāks risks, ka darbinieks pēkšņi var paņemt darba pārtraukumu.
"Arī Latvijas dati rāda, ka sievietes līdz 30 gadu vecumam, viņu ienākumu plaisa attiecībā pret vīriešiem ir aptuveni zem 10 procentiem, kamēr sievietēm, kad viņas ir virs 30 gadiem un tālāk, šī plaisa būtiski pieaug līdz pat šiem 20+ procentiem, kas parāda mirkli, ka tad, kad sieviete sāk audzināt bērnus, tad šī plaisa parādās. Latvijas dati šo pašu ainu apstiprina," norādīja Danusēvičs.
