Zinot, ka ir vienīgais likumiskais mantinieks, dēls ar mantojuma formalitāšu kārtošanu nav steidzies un pie notāra devies tikai gadu pēc tēva nāves. Taču izrādījies, ka pirms Māra pasteidzies jau kāds cits – sešus gadus pirms savas aiziešanas Māra tēvs trīsistabu dzīvokli privāti sastādītā testamentā novēlējis svešam cilvēkam. Testamentu apliecinājušas divas personas, kas ne Mārim, ne ģimenei nav pazīstamas.
Testaments uz puslapas, paraksts aizdomīgā vietā
"Lai cik dīvaini nebūtu, testaments tika sastādīts uz pusītes A4 formāta lapas, kas absolūti nav pieņemami, ja raksta tādus nopietnus dokumentus. Kāpēc būtu jāraksta uz pusītes?" neizpratni pauda Māris.
Turklāt testamentu nav pašrocīgi rakstījis Māra tēvs, bet, kā rakstīts uz apšaubāmā izskata papīra, testators uzticējis to sastādīt tai personai, kurai viņš novēl savu trīsistabu dzīvokli – mantiniekam Arvīdam.
Savukārt tēva Ilmāra Spandega paraksts uz lapas atrodas visai dīvainā pozīcijā – rodas iespaids, ka testamenta noslēdzošā daļa aprakstīta tam apkārt.
"Mans tēvs nomira 2019. gadā. Viņš līdz pēdējai savas dzīves dienai pašrocīgi pats rakstīja, katru dienu dokumentus parakstīja," uzsvēra Māris. "Tātad viņam nebija nekādas nepieciešamības, ja runa ir par privāto testamentu, kādu lūgt viņa vietā kaut ko rakstīt."
Toties gan tiesu, gan policiju – jo sākumā bija ierosināta krimināllieta, kas pēc tam slēgta, – šāds pēkšņi uzradies, 2013. gadā sastādīts testaments ir pilnībā pārliecinājis. Turklāt no 2014. gada maija šāds privāts testaments, kurš nav rakstīts ar paša testatora roku, vairs nav spēkā esošs. Tomēr Civillikuma izmaiņas neattiecas uz jau sastādītajiem testamentiem.
Tēva mantinieku dēls saticis vienu reizi
Laimīgo tēva mantinieku Māris ir sastapis vienu reizi, viesojoties pie tēta. Kā izrādās – savulaik aptuveni mēnesi Māra tēvs ir izpalīdzējis Arvīdam, atļaujot pie sevis dzīvot.
"Kad tēvs bija dzīvs, es viņu vienu reizi, atbraucot pie tēva, satiku dzīvoklī. Tēvam pajautāju, kas tas ir par cilvēku? Tēvs teica – neņem galvā, pēc tam pastāstīšu," atklāja Māris. "Kā es noprotu, Arvīds kaut kādā veidā uz kāda cita dokumenta bija atradis mana tēva parakstu, un tad vienkārši vai nu kopējot, vai kā citādi tas bija, sataisīja tādu fiktīvu lapiņu."
Arvīds esot beidzis Policijas akadēmijas Juridisko fakultāti, un, kā sprieda Māris, varējis likt lietā savas zināšanas par likumu nepilnībām.
Māra rīcībā ir gan paša Arvīda, gan divu liecinieku foto. Viens no lieciniekiem ir Krievijas pilsonis, kuram vienā no tiesas sēdēm Mārim bija jānodrošina tulks, lai cilvēks saprastu, par ko ir runa. Dīvaini, ka tiesā neradās jautājums, kādā veidā šī latviski nerunājošā persona ir spējusi apliecināt latviešu valodā sastādītu testamentu. Pats Arvīds ne uz vienu no vairākām tiesas sēdēm nav ieradies un šobrīd izvairās no jebkādas komunikācijas. Viņš nav manīts pat savā pastāvīgajā dzīvesvietā, kas ir netālu no mantotā dzīvokļa.
"Šim superčalim šai pašā mājā tieši stāvu zemāk, zem mana tēva dzīvokļa, ir novēlēts vēl viens dzīvoklis," zināja stāstīt Māris. "Tieši pēc tādas pašas shēmas. Kur cilvēki sešus gadus tiesājās, un pagājušajā gadā pirms Jaunā gada viņiem beidzot bija pēdējā instance; kasācijas tiesa viņiem atteica, un viņi pameta šo dzīvokli."
Ekspertīzēs viedoklis par parakstu atšķīries
Tiesu procesā nevienu uzmanīgu nav darījis arī fakts, ka Arvīdam, kā apgalvo Māris, ir krimināla pagātne un viņš pabijis ieslodzījumā. Tiesā Māris apstrīdējis tēva parakstu uz testamenta, lai atzītu testamentu par viltotu. Tiesa nozīmējusi paraksta ekspertīzi.
Ekspertīžu centrs esot atzinis, ka nav iespējams viennozīmīgi pateikt, vai uz testamenta ir Māra tēva paraksts.
Savukārt Arvīds privātā kārtā ir pasūtījis citu paraksta ekspertīzi, kas atzinusi, ka testamentā redzamais paraksts 100% ir Ilmāra Spandega paraksts.
"Tiesa pieņem lēmumu, balstoties ne uz pašu norīkoto tiesu ekspertīžu secinājumu, bet uz privātā kārtā izvēlētu tiesu ekspertīžu secinājumu," pauda Māris, piebilstot, ka katram domājošam cilvēkam ir saprotams, kas noticis, bet ne policijai un tiesai.
Jau divās instancēs viņš tiesu ir zaudējis. Šobrīd tiek gatavota kasācijas sūdzība.
Advokāts: iespējas noskaidrot taisnību nav izsmeltas
Raidījums "4. studija" lūdza komentēt situāciju zvērinātam advokātam Jevgēņijam Šumeiko. Iepazīstoties ar tiesas spriedumiem, viņaprāt, visas iespējas, lai noskaidrotu taisnību, netika izsmeltas. Advokāts pieļāva, ka, iespējams, šāds testaments ir sastādīts nevis 2013. gadā, kad tas vēl skaitījās likumīgs, bet gan vēlāk, ar atpakaļejošu datumu.
"Valsts tiesu ekspertīžu birojs jau no 2021. gada oktobra piedāvā arī dokumenta vecuma ekspertīzi. Tas šajā situācijā varētu būt nozīmīgi un zināmā mērā, iespējams, izšķiroši," skaidroja Šumeiko.
"Šī jaunā Valsts tiesu ekspertīžu biroja ekspertīze piedāvā iespēju noteikt, cik vecs ir attiecīgais dokuments."
Advokāts uzsvēra, ka ne velti Civillikums pirms deviņiem gadiem ir grozīts, jo privātie testamenti, kas nav rakstīti ar testatora roku, aizvien biežāk izmantoti, lai izkrāptu mantojumus. Pēc likuma grozījumiem testamentam bija jābūt rakstītam ar testatora roku, taču bez divu liecinieku klātbūtnes. Tomēr krāpnieki turpinājuši uzdarboties.
Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Leimane informēja: "Ņemot vērā, ka personas turpināja izmantot šo regulējumu negodprātīgi, lai, mantojot pēc viltotiem privātiem testamentiem, izkrāptu mantojumus (īpašumus), Tieslietu ministrija 2019. gadā izstrādāja grozījumus Spēkā stāšanās likumā, kas paredzēja, ka no 2021. gada 1. janvāra pēc šādiem privātiem testamentiem vairs nebūs iespējams mantot vispār (izņemot, ja testators pats šādu testamentu pirms nāves personiski nodevis notāram glabāšanā)."
Kamēr Civillieta nav beigusies ar likumiskā spēkā stājušos spriedumu, izredzes savu taisnību pierādīt ir vienmēr.
"Tas ir arī atkarīgs no konkrētajiem lietas apstākļiem, kuri man nav zināmi, bet jācer, ka arī šajā gadījumā Senāts pienācīgi izvērtēs attiecīgo gadījumu, jo bažām tur tiešām ir pamats jau pēc noklusējuma," atzina advokāts.
