Lai gan biežāk narcisms kā personības iezīme tiek piedēvēta sievietēm, piemēram, runājot par bērna un mātes attiecībām, arī vīrieši bieži vien ir narcistiski. Turklāt nav tā, ka starp dzimumiem narcisisma īpašības kaut kā būtiski atšķirtos, izņemot to, ka vīrieši savas emocijas mēģina biežāk slēpt un neizpaust.
"Piemēram, apvainošanās un naida turēšana ir ļoti raksturīga narcistiskam cilvēkam, un, jo cilvēks ir nobriedušāks, pieaugušāks, jo vairāk spēj izturēt vainas sajūtu, spēj neapvainoties, spēj pieņemt citu viedokli. Jo cilvēks ir ievainojamāks un viņam obligāti vajag, lai viņa viedokli pieņem, jo viņš ir narcistiskāks – no ārpuses viņš varbūt tēlo cieto, stipro, vareno, bet iekšpusē viņš ir ļoti, ļoti ievainojams," atzina Veselovskis.
Daudzās pāru attiecībās tā, iespējams, ir ikdienišķa situācija, kad vīrietis tā vietā, lai runātu par savām jūtām vai aizvainojumu, izvēlas sarunu pamest, piemēram, aizejot no telpas.
"Vīrieši vairāk maskē jebko. Tā kā viņi vairāk maskē jebko, viņi arī nomirst astoņus, 10 gadus agrāk, jo viss ir sažņaugts, viss ir noslēpts.
Ārēji viss ir kārtībā, bet kolīdz apvainojies, tā jāaiziet prom. Iedomājamies, kas cilvēkam iekšā notiek, ja viņš nevar izturēt atrasties istabā un nespēj runāt? Tātad tur ir kaut kāds sprādziens, katastrofa, korķi izsisti," vērtēja Veselovskis.
Vēl viens no kritērijiem, kā atpazīt narcistisku personību – atrodoties tiem blakus, apkārtējiem rodas sajūta, ka kaut kas ar mani nav kārtībā, es neesmu pietiekami labs vai laba.
"Ir ļoti svarīgi, ka vienmēr sliktais slēpjas. Šie narcistiskie cilvēki, jo viņi ir vairāk narcistiski, jo tas viņu sliktums kaitē vairāk un ir slepenāks. Mēs to neredzam. Narcistisks tēvs saka dēlam – kāpēc tu nesmaidi? Tev vajadzētu smaidīt. Vai otrādi – kāpēc tu tik daudz smaidi? Un dēls sajūtas slikts, tiek ielikta slikta sajūta," skaidroja Veselovskis.
"Bieži vien cilvēki pat nesaprot, ka tur ir kaut kas slikts, un, piemēram, meita uztver šo vareno, stipro tēvu kā kaut ko labu, ka viņš ir varonis, visu spēj un visu var, bet es esmu kaut kāda ne tāda.
Tad viņa satiek vīru, arī, protams, narcistisku, un tad viņš viņai saka – ne tu zupu vārīt māki, vai sākumā tev bija laba figūra, bet kas ir tagad? Un tā tālāk. Tātad šis viens ir it kā super cilvēks, otrs ir tāds nevarīgais," Veselovskis turpināja.
Diemžēl tieši tēvu un bērnu attiecībās narcisisms izpaužas visspēcīgāk. Ir pat visai nelāgs izteiciens – bērns ir "narcistiskais pagarinājums". Dzīvē tas nozīmē, ka tēvs caur bērniem piepilda savus sapņus tā vietā, lai ieklausītos, ko grib paši bērni.
"Kamēr mātes narcisisms var izpausties kā tāda manipulācija – citiem tur, redz, bērni visu dara, bet tu nedari, man tevis dēļ ir spiediens, galva sāp. Tikmēr tēvs, ja viņš grib sportistu, viņš palīdz un cīnās, lai, piemēram, būtu basketbolists. Tad bērns realizē viņa ideju, un visiem liekas, ka ir baigi kruta, ir kruts tētis, un bērns spēlē basketbolu, bet tad 40 gados cilvēks atnāk uz terapiju un pastāsta, ka vispār nezina, ko viņš grib, kādas ir viņa iekšējās vēlmes. Viņš māk spēlēt basketbolu, nopelnīt naudu, bet viņš ir atjēdzies, ka pa īstam tā neko negrib vai nesaprot, ko grib," piemēru minēja Veselovskis.
Ārsts-psihoterapeits atklāja, ka bieži to novērojis tieši sportistu un mūziķu ģimenēs, kurās konkrētais nodarbošanās veids nākamajām paaudzēm tiek maigi uzspiests.
"Tas būs tāds narcistiskā tēva tips, kuram vajag to zelta bērnu, un te ir tie sportisti, un te ir tie mūziķi.
Tiešām tā lielā sportošana un lielā muzicēšana var gan ļoti daudz dot un attīstīt, gan riktīgi satraumēt, ja tā bērna dziļā būtība ir pret, ja bērns grib kaut ko citu, bet tomēr muzicē vai sporto. Ja viņš grib kaut ko citu, tad tas īstais "es" paliek apspiests un nospiests, toties tēvam ir zelta bērns," skaidroja Veselovskis.
Narcistisku cilvēku raksturo arī apkārtējo izmantošana savu mērķu sasniegšanai, empātijas trūkums, tiesājoša attieksme, kauna un bezvērtības sajūtas radīšana apkārtējos. Šīs īpašības mazākā vai lielākā mērā var mājot daudzos, bet ir cilvēki, kuros narcisisms izpaužas jau kā ļaunums. Šiem cilvēkiem nav vainas sajūtas, viņi uzskata sevi par perfektiem, maldina citus par savas rīcības patiesajiem motīviem un sekām, kā arī tēlo mīlestību, lai manipulētu, bet patiesu mīlestību nejūt.
