Smadzenēm pārmaiņas nepatīk
Jauna gada sākums bieži vien ir brīdis, kad cilvēki nolemj kaut ko savā dzīvē mainīt, taču, ja apņemties kaut ko ir visai viegli, pildīt sev doto solījumu bieži vien ir ārkārtīgi grūti.
"Patiesībā ir tā, ka cilvēkiem nemaz pārmaiņas nepatīk, precīzāk sakot, mūsu smadzenes nemaz tik ļoti nav sajūsmā par to, ka mēs varētu kaut ko mainīt. Mūsu smadzenes, vērtējot, kā mums iet un klājas, saka – klau, šis mums tagad strādā, dzīvosim labi, tā kā ir," atzina Orupe.
Lai arī kādas pārmaiņas mēs savā dzīvē neieviestu, mazas vai lielas, jebkurām pārmaiņām līdzi nāk gan ieguvumi, gan zaudējumi, ar kuriem jātiek galā. Piemēram, regulāri sākot apmeklēt sporta zāli, jārēķinās, ka būs mazāk laika atpūtai pēc darba.
"Ir drusku jāsaņemas. Tas prasīs gribasspēku, tas prasīs piepūli, tas prasīs pārvarēt pretestību, kad viena smadzeņu daļa teiks – klau, bet dīvānā taču ir tik jauki un silti," norādīja Orupe.
Ja mēs sākam šos "par" un "pret" jautājumus apsvērt, smadzenes atradīs arvien vairāk argumentu, kāpēc nedarīt, – varbūt sporta zāle jāsāk apmeklēt ar pirmdienu, varbūt labāk sākt ar nākamo nedēļu, varbūt sākumā jānopērk jauns sporta tērps.
"Lēmumu, kas saistīti ar pārmaiņām, ko gribam īstenot, parasti ir daudz. Tas nav tikai jautājums par to, ka es iešu sportot. Tur ir vesela virkne lietu un lēmumu, kas jāpieņem, un šķēršļu, kuri jāpārvar," atzina Orupe.
Tas neattiecas tikai uz sportošanu vai veselīgu ēšanu, bet uz jebko, kas prasa no mums mainīties un piepūlēties, kas prasa mainīt savu domāšanu, rutīnu, ikdienu.
Mērķi jāizvirza precīzi
"Problēma ar pārmaiņām ir tāda, ka cena, kas ir jāsamaksā par pārmaiņām, ir jāsamaksā uzreiz. Lai to veselīgo ēdienu pagatavotu, man tā piepūle ir jāveic uzreiz, taču tās pārmaiņas, kuru vārdā es vēlos to visu veikt, nebūs uzreiz.
Lielākoties mēs pirmajos janvāros un pirmdienās izvēlamies pārmaiņas, kuras prasīs ilgtermiņa ieguldījumu, bet mums jau patīk tūlītēja bauda vai labums, ko iegūstam," skaidroja Orupe.
Kamēr parādās pirmie rezultāti, ko tik ļoti gaidām, mūsu smadzenēm ir daudz laika un daudz iespēju mūs no uzstādītās apņemšanās atrunāt un teikt – klau, bet mums taču arī līdz šim gāja diezgan labi.
Tāpat viena no kļūdām, kas traucē sasniegt rezultātus vai ieviest pārmaiņas, ir izvirzītie mērķi, kas mēdz būt ārkārtīgi neprecīzi. Lai mērķi varētu sasniegt, tam jābūt specifiskam, izmērāmam, sasniedzamam, reālistiskam un balstītam konkrētā laikā.
"Ir milzīga atšķirība, vai es definēju, piemēram, ka gribu nomest svaru, vai ka gribu zaudēt divus kilogramus divu mēnešu laikā. Mērķis uzreiz kļūst daudz taustāmāks tikko tas ir precīzs un nomērāms. Kā saka pētnieki – mērķis, kas nav izmērāms, ir tikai sapnis. Ja mērķim nav termiņa, tas nav konkrēts un vēl nav arī pierakstīts, tad tā ir tikai tāda pasapņošana," pauda Orupe.
Ar gribasspēku vien nepietiks
Izvirzot mērķus, jāatceras arī sakāmvārds – zilonis jāēd pa maziem gabaliņiem. Lielo mērķu sasniegšanā mēs nebūsim īpaši veiksmīgi, ja tos mēģināsim paveikt tūlīt, uzreiz un tikai ar gribasspēka palīdzību vien.
"Tas ir tiešs ceļš uz neveiksmi. No psiholoģiskā viedokļa tādas pietiekami lielas pārmaiņas, kuras prasa dzīvesveida maiņu un pietiekami daudzu uzvedību maiņu vienlaikus, daudz vērtīgāk būs panākt nevis ar gribasspēku, jo tas gribasspēks beigsies, tā nepietiks gada garumā, bet ir jāveido ieradumi, kas vairs neprasa gribasspēku.
Viss, ko mēs balstīsim uz gribasspēku, ilgtermiņā cietīs neveiksmi, tāpēc ir jāņem palīgā ieradumi," ieteica Orupe.
Lielais izvirzītais mērķis ir jāsadala ieradumos jeb uzvedībās – pēc iespējas vienkāršākās un izpildāmākās.
"Mums tas ir jāsadala tik mazos gabaliņos, tik mazās uzvedībās, ka smadzenēm nav pret to pretestības. Piemēram, ja es lieku piepumpēties 20 reizes, tas rada pretestību. Ja es lieku piepumpēties vienu reizi, tas šķiet tik viegli un ērti izdarāms. Tas ir tas galvenais sākums – sākt ar kaut ko, kas ir tik mazs, ka to var izdarīt jebkurā, kaut vai pašā trakākajā pārguruma pakāpē," norādīja Orupe.
Šiem mazajiem mērķiem ir jābūt tādiem, lai tos paveikt spētu pilnīgi katru dienu – tikai tad tie kļūs par ieradumiem. Ar laiku pie tās vienas piepumpēšanās reizes vai vienas pastaigas, vai vienas veselīgas maltītes, vai vienas izlasītas grāmatas lappuses var pielikt klāt vēl vienu, tad ar laiku vēl vienu un tā joprojām. Ar laiku tas nesīs rezultātus, un tad jau tie kalpos par motivāciju turpināt.
"Tas, kur mēs kļūdāmies kā cilvēki, ir tas, ka mēs novērtējam pārāk augstu to, ko varam izdarīt mēneša laikā, un pārāk zemu mēs novērtējam to, ko mēs varam izdarīt gada laikā," uzsvēra Orupe.
"Vai tas ir normāli?"
