Šobrīd bankai kontos jauns scenārijs
Augsta inflācija mūsu naudas uzkrājumus gluži neiznīcina, bet padedzina tās vērtību gan. Vai ar to var cīnīties? Eksperti saka, ka nauda jātur finanšu instrumentos. Viegli pateikt, bet vai tikpat viegli ir izdarīt?
Iezīmējot aktuālo situāciju finanšu tirgū, Peisenieks atzina, ka viss ir, kā ierasts – īstermiņā tirgus piedzīvo svārstības, bet ilgtermiņā turpina iet uz augšu.
"Vēl šobrīd aktuālais ir tas, ka ir augstas procentu likmes. Tie, kuriem ir hipotēkas vai kredīti ar mainīgām likmēm, to jūt, bet ir arī monētas otra puse – krājējiem ir pieejami instrumenti, kas pirms laika nesa gandrīz nulle ienesīgumu, bet šobrīd ir, nekad nevar teikt 100% droši, bet nekā drošāka kā, piemēram, valsts krājobligācijas nav, un tur šobrīd ir pieejams četru procentu ienesīgums pirms nodokļiem," viņš skaidroja.
Protams, ieguldot krājobligācijās, jārēķinās, ka nauda jānoliek malā vismaz uz gadu, lai tā nestu peļņu. Tikmēr bankas piedāvā arī citas iespējas, kā naudu ieguldīt.
"Ja pirms gada mēs būtu runājuši par to, kā nauda stāv banku kontos, tas būtu viens scenārijs, šobrīd tas ir cits. Ir bankas, kas arī uz nakti norēķinu kontiem piedāvā kaut kādas procentu likmes. Protams, ne lielas, un šobrīd tās noteikti neiet roku rokā ar kredītprocentu likmēm, bet kaut kādas iespējas ir arī šādā formātā," norādīja Brikše.
Latvijas Bankas mājaslapā ir iespējams salīdzināt dažādu banku piedāvātās noguldījumu procentu likmes un kā tās atšķiras no krājobligācijām.
Blaževičs norādīja, ka šobrīd ir pieejami ārkārtīgi daudz noguldījumu veidu – krājobligācijas, nekustamais īpašums, akcijas, alternatīvie piedāvājumi, taču Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, savu naudu joprojām kaut kur iegulda ārkārtīgi maz cilvēku.
Sākt ar summu, ko nav žēl zaudēt
"Cilvēkiem vienkārši ir jāsāk. Jāuzņemas kaut vai neliels risks un jāsāk ar nelielām summām. Ja jums ir 30 tūkstoši, nesākat uzreiz ar 30 tūkstošiem. Sākat ar 100 eiro, paskatieties, tad ieguldiet 500 eiro, varbūt 1000 eiro. Uzņemieties kaut kādu risku," viņš aicināja.
Brikše piebilda: "Kā mēs sakām, pirmais darījums ir tik liels, cik nav žēl zaudēt. Kaut vai 10 eiro, lai saprastu, kā strādā platforma, kuru esat izvēlējušies. Lai saprastu, cik jums par tiem 10 eiro komisija būs jāsamaksā. Es teiktu tā, ka ir ļoti grūti saprast, kā strādā šie finanšu instrumenti, līdz nav veikts pirmais darījums. Mums ir faktiski neiespējami to izskaidrot. Es pati pirms daudziem gadiem to iemācījos, vienkārši veicot pirmo nelielo darījumu par mazu naudas summu. Uztveriet to kā mācību maksu."
Vienlaikus, ja 100 eiro, ko cilvēks vēlas ieguldīt, ir vienīgā brīvā nauda, kas pieejama, jāsāk tomēr ar citiem soļiem. Labāk ar tiem ātrāk nomaksāt ar augstām likmēm paņemto kredītu vai naudu atlikt malā, lai izveidotu savu drošības spilvenu neparedzētiem gadījumiem. Lai tad, ja salūst ledusskapis vai pēkšņi jāremontē mašīna, nebūtu nauda jāaizņemas ar augstām procentu likmēm.
"Vispirms ir jānomaksā dārgie kredīti. Ja ir kredīti, kuriem ir 10, 15, 20 procentu likmes, īpaši patēriņa kredīti, tad tādu ienesīgumu mēs garantēti nekur nevaram dabūt. Ātrāk šo nodzēšot, mēs garantēti par šo summu maksāsim mazāku apmēru. Tad, kad tas ir izdarīts, tad katram vajadzētu vēl uzbūvēt drošības spilvenu trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apmērā. To var darīt arī ar krājobligācijām vai krājkontā," skaidroja Peisenieks.
Tad, kad izpildīti šie soļi, var sākt domāt par investēšanu, kas nesīs peļņu, atrodot sev piemērotāko ieguldījumu veidu.
"Jāsaprot, cik tu pats gatavs esi tajā mesties iekšā un interesēties. Ir finanšu instrumenti, kas nepieprasa to, ka tu katru rītu celies ar "Financial Times" rokās, pēti un veic analīzi. Var veikt gana pasīvus ieguldījumus, šobrīd [bankas] piedāvā pat veikt automātisko maksājumu reizi mēnesī tevis izvēlētam, piemēram, fondam. Ilgtermiņā, 10–20 gadu griezumā, regulāras mazākas iemaksas atnesīs daudz vairāk naudas nekā viens liels, milzīgs darījums vienā dienā un uzreiz," skaidroja Brikše.
Ja ir vēlme ieguldīt lielākas naudas summas ar lielāku iespējamo peļņu un attiecīgi arī risku, vērtīgi vispirms ir ieguldīt arī savā izglītībā, lai saprastu, kā labāk investēt, kā izvērtēt akcijas un obligācijas. Internetā ir pieejamas dažādas apmācību programmas, kuras var izmantot. Protams, jāizvērtē arī tās.
"Jebkurš, kurš sola kaut ko garantētu, – tur uzreiz ir jābēg prom," atzina Peisenieks.
"Vai sola ātru un lielu peļņu un sāk saukt zināmus cilvēkus, kas ļoti ātri jau ir nopelnījuši, un sāk izmantot tādus "paskatieties, viņš gada laikā kļuva par miljonāru" saukļus. Ātras un vieglas peļņas iesācējam finanšu tirgos nebūs. Kad sola šo kombināciju – bēgam prom," papildināja Brikše.
