Dienas ziņas

Notikusi lifta avārija, cietušo nav

Dienas ziņas

Trūkst visu grupu asiņu, īpaši 0- un A+

Veldzi meklē arī dzīvnieki

Karstumā jāgādā arī par savu dzīvnieku veselību. Speciālistu ieteikumi

Karstajā laikā diskomfortu jūt arī mājdzīvnieki, tāpēc būtiski gādāt par to labsajūtu, apgādāt ar dzeramo ūdeni, nodrošināt vietu, kur var pamērcēt ķepas, un ļaut tiem būt mierā, jo arī kaķi un suņi tveicīgajās dienās izjūt stresu, LSM.lv skaidroja nodibinājumā "Dzīvnieku policija".

Suņus pastaigās vajadzētu vest agros rītos un vakaros, kad ir mazāk karsts, bet dienas pastaigu paredzēt īsu, neiet lielus attālumus.

Atvēsināšanai dzīvokļos var izmantot ventilatorus vai aptiekās nopērkamos atvēsinošos paklājiņus. Savukārt privātmāju un lauku kaķiem, kuri dodas turp, kur pašiem tīk, jānodrošina pieejams dzeramais ūdens.

"Dzīvnieku policijā" skaidroja, ka būtiski karstajā laikā savus mājdzīvniekus likt mierā, jo tie jau tāpat izjūt stresu.

Tveice noteikti nav nekas patīkams nedz liellopiem, nedz mājdzīvniekiem skaidroja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Lauksaimniekiem iesaka vēdināt telpas, ja ir iespēja, dzīvniekus apliet ar vēsu ūdeni. Vēsu dušu novērtēs arī mājdzīvnieki.

Karstajās dienās viņiem garduma vietā var piedāvāt arī parastu ledus gabaliņu. "Ja viņš ēd, kāpēc ne. Noteikti vajadzētu caur savu prizmu izvērtēt jebkura dzīvnieka pašsajūtu šajā laikā. Ja mums ir karsti, tad noteikti šim dzīvniekam būs karsti," sacīja PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājas vietnieks Mārtiņš Seržants.

Kļūda būtu mājdzīvnieku vest pastaigā dienas karstākajā brīdī. Ja sakarsušais asfalts dedzina cilvēka pēdu, tas dedzinās arī dzīvnieka ķepu. "Apdedzināt kā jebkuru audu, mēs varam. Atkarīgs no karstuma. Vai tas karstums ir tāds, ka var rasties čūlas, vai tāds, kas ir nepatīkams," norādīja Seržants.

Un arī dzīvnieki var nepamanīt, ka saulē atrodas pārāk ilgi. "Pat, ja tas kaķis staigā pa pagalmu un apguļas saulē, tad varbūt viņš jāpieskata un jāvelk ēnā. Jo arī viņš var ne līdz galam izvērtēt šos riskus," teica PVD pārstāvis.

Speciālists arī atgādināja, ka karstajās dienās kaķus, suņus un, protams, arī bērnus mašīnā atstāt nedrīkst.

Grūti arī govīm

Karstums ietekmē visus, sviedri tek un veldzi meklē arī govis. Zemnieku saimniecībā "Putriņas" saimnieks dara ko var, lai dzīvniekus atvēsinātu, bet tāpat ir bail, ka drīz dzīvniekiem varētu parādīties veselības problēmas. No ūdens dzertnēm dzīvnieki atiet reti un uz īsu brīdi.

Temperatūrai ārā sasniedzot +31 grādu un iekšā novietnē pie govīm +27,5. Saimnieks ir atvēris abas puses vaļā pilnībā, lai veidotos caurvējš, bet ārā nekāda vēja nav. Tāpēc arī govīm ir ļoti, ļoti karsti.

Lielais karstums saimniecībā radījis arī tehnikas niķošanos. Lielajā tveicē atsakās strādāt slaukšanas roboti.

"Putriņu" pārvaldnieks Jānis Veidliņš norādīja: "Šobrīd ir tas, ka ir karsts, un ārā pat vēja nav. Līdz ar to iekšā arī veidojas kā pirtī. Pārsvarā viņas dzīvojas pie dzertnēm, dzer vēsu ūdeni, kas nāk no dziļurbuma, tad viņš neuzsilst, vismaz ir vēss."

2020. gada 1. jūlija "Kā labāk dzīvot" raidījuma ieraksts

Veterinārārstes Anitas Kalniņas-Beinertes ieteikumi un atgādinājumi, kā parūpēties par mājdzīvniekiem karstajā laikā:

  • Karstā laikā pārkaršana skar ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus, sevišķi suņus.
  • Katru vasaru ir dzīvnieki, kas pārkarst mašīnās, it sevišķi suņi, kuriem ir ierobežotas sevis atvēsināšanas spējas. Suņiem sviedru dziedzeri ir uz pēdu spilventiņiem, un tā suns svīst, un atvēsināšanās notiek ar saasinātu elpošanu jeb elšanu. Ja temperatūrā mašīnas salonā ir ap +40 un vairāk grādu, tad atvēsināšanās vairs nav iespējama, kas var novest pie nopietniem pārkāršanas riskiem.
  • Kaķim elšana ar vaļēju muti ir pazīme, kuras dēļ jāvēršas pie veterinārārsta. Arī kaķi nevajadzētu atstāt mašīnā karstā laikā. Lai arī atver logus, ar to nav pietiekami.
  • Telpās, kur uzturas dzīvnieki, ir svarīga vēdināšana, bet lielākais kaķu “ienaidnieks” ir vēdinašanas režīmā atvērti jeb puspavērti logi. Kaķis var iesprūst puspavērtos logos. Ja tā ir noticis, būtiski, cik ātri viņu atbrīvo. Kaķi parasti iesprūst ar ķermeņa vidusdaļu un jo viņš vairāk kustas un cenšas izkļūt ārā, jo vairāk slīd iekšā loga atverē un nosprosto sev nervus, iekšējos orgānus.
  • Pirms doties ar suni pastaigā karstā laikā pilsētā, vispirms vēlams uz asfalta nolikt plaukstu 5–7 sekundes. Ja plauksta deg, degs arī sunim ķepas un viņš nevarēs normāli pastaigāt. Labāk izvēlēties pastaigas agrākās rīta stundās vai vēlāk vakarā un, protams, ēnainākās vietās.
  • Pastaigās ieteicams ņemt līdzi ūdeni. Arī mājās suņiem, kuri dzīvo voljēros, ir jābūt pieejamam ūdenim. Šķidrums jāuzņem ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem.
  • Voljērā ir jābūt vietai, kur patverties no tiešiem saules stariem.
  • Ja suns ir pārkarsis, nevajag viņu strauji iegremdēt ūdenī vai laistīt ar aukstu dušu. Tas arī var radīt stresu dzīvniekam. Atvēsināt vajag ar aukstām kompresēm ap kaklu, galvas un cirkšņu rajonā.
  • Karstā laikā var garo un biezo spalvu apcirpt gan suņiem, gan arī kaķiem.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt