Kolnasāta

Vuordineica- POŽOGS

Kolnasāta

Gruomotplaukts - par latgaliskom steigom Agnesis Zarānis dorbūs

Uorsts Jāzeps Korsaks – kolnu cylvāki ir atsauceiguoki i labesteiguoki

Narkologs Jāzeps Korsaks par Latgolys skaistumu i pūstu i sovom sasnēgtajom viersyunem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Stereotipi, šmakovka i alkohola lītuošonys paradumu apkaruošona Latgolā ir uorsta narkologa Jāzepa Korsaka kasdīna, bet uorpus tuo jis ir ari politikis, medinīks i aizrauteigs ceļuotuojs i kolnūs kuopiejs, kurs vys vēļ tīcās sasnēgt jaunys viersyunis tīšā i puornastā nūzeimē. Tikū kai pīvarāts ari augšuokais punkts Eiropys Savīneibā Alpu kolnu augšuokuo viersyune – Monblans.

Kampaņveideiga informacejis padūšana napaleidz

Jāzeps Korsaks ir praktizejūšs narkologs jau nu 1983. goda. Bet ari šudiņ par īprīcynūšu ainu nasauc Latgolys situaceju ar alkohola lītuošonu. Tys nav viņ stereotips. "Es vysod soku tai, ka ar alkoholu probļemu nav. Aizej iz veikalu, tī izvēle ir cīši lela. Ka nav veikala vari aizīt pi sābra. Bet, ka runuot nūpītnai, laikam jau problema ir,” kai soka pats uorsts – struodojūt tik ilgi itamā sferā radzāts i pīradzāts daudzi. "Divejus godus vuicejūs kliniskajā ordinatorejā Moskovā, piec tam Harkovā, ari Leningradā.  Ir ar kū saleidzynuot. Ir ari paceļuots pa bejušū Padūmu savīneibu. Ceļuots ari pa Eiropu. Radzūt cylvāku attīksmi, alkohola lītuošonys parodumus, juoatzeist, ka laikam jau Latgolā ir tendeņce iz pastyprynuotu alkohola lītuošonu. Pamatā ite lītoj stypruokūs alkoholiskūs dzierīņus.”

Taipat jis izsver, ka naviņ Latgola, bet ari vysā Latvejā ir juostruodoj pi jaunīšu izgleituošonys itymūs vaicuojumūs. Kampaņveideiga informacejis padūšana ite napaleidz. Jim juozyna, kaidu kaitiejumu alkohols var nūdareit jūs organismam i veseleibai. "Vaļsts pamoz pīvierš uzmaneibu jaunuotnis izgleituošonai, kaidys sekys alkohola lītuošona atstuoj iz cylvāka organismu. Pavasarūs i rudiņūs, rudinī tys ir septembris, oktobris, narkologiskajuos nūdaļuos īsastuoj vysai daudzi pusaudžu, bārnu alkohola reibumā, intoksikacejā. Ūtrais taids periods ir vosora, kod pusaudžim ir mozuoka vēlme vuiceitīs, i tod īt vēlme patusēt ar vīnaudžim. Tys ir otkon alkohols.

Pusaudžu daudzums, kurais teik mediciniskajuos īstuodēs, izsauc puordūmys i līcynoj par tū, ka eisti kuorteiba vyss nav ar sabalansēteibu.”

Kai smaržoj tys pīns, gūvei baruotai ar skujom

Voi pastuov koč kaids pīļaunamais alkohola daudzums, kas organismam nanūdora nikaida ļaunuma? "Es pīmiņu Padūmu laikus, kod kotrys sev vālamū pasnēdze par eistineibu. Tys beja seņ, es vēļ beju mozinks. Kolhozūs beja izteikta naraža. Nabeja sapļauts sīns, batvinu nav, skuobbareibys nav. Nikuo nav. Tymā laika beja taida Rēzeknis rajonā populara avīze "Znamja Truda”, kurā tyka reklamāts, ka ir cīši labi baruot gūvs ar samoltom nīdrem i, kaba tuos byutu stypruokys, vāgūt vēļ skujis dalikt kluotu. Pīmiņu, ka gon slauciejis sacieja, gon ari es pats tū izjutu, kai smaržoj tys pīns, gūvei, kura baruota ar skujom. Nabeja, kuo ēst i gūvs raudzeja ēst vysu, kū deve. Taipat ari te, valkūt paralelis, es soku, ka sevkurs alkohols, eipaši jau jaunam, nanūbrīdušam organismam, īsadorboj iz nervu šyunom, endokrinū sistemu i atstuoj nūteiktu īspaidu. I itys īspaids nav nu lobuokūs. Runojūt par pīaugušu cylvāku, vēļ varātum diskutēt, kai tys jū īspaidoj i cik tys ir lobs ci švaks. Kai saceja vīns muns draugs, psihiatrs, alkohols ir lobs, kaba nūjimtu stresa, lobs antidepresants, mīga leidzeklis. Tikai ir vīns lels BET, pi juo uotri pīrūn. Aug dozys i ir izteikti blokusefekti iz organismu.”

Kai izsver Jāzeps, ka ūtrā dīna piec īdzeršonys lobuokuos zuolis ir alkohols, tod tei jau nūteikti ir atkareiba, i byutu juosuoc sasatraukt. Atkareiba ir slimeiba.

"Pamatā ite ir poša cylvāka attīksme, vēlme koč kū dareit i izpratne par sovu stuovūkli.

Sevkurs uorsts, narkologs ci psihiatrs var nūzeimēt atbylstūšu medikamentozū terapeju, kaba uzlobuotu vyspuorejū veseleibys stuovūkli, saceisim, oknu, sirds, nīru funkcejis. Nūzeimēt ari attīceigys zuolis, kas stabilizēs nervu sistemu, nūjims trauksmi, namīru, depreseju, mīga trauciejumus. Sovpus cylvāka psihologiskū nūskaņu, vēlmi lītuot ci nalītuot alkoholu, tys ir smogs dorbs ar psihologim, psihoterapeitim. Gryši tai cylvākam itū vysu izreiz izstuosteit, tū byutu juodora taišni jaunīšu i pusaudžu vydā. Juoruoda, juostuosta jim. Agruok beja lekcejis, kod ruodejom jim kinys, stuostejom, kuodreiz ari kaids pacients pīkryta pastuosteit  sovu dzeivis ritiejumu.”

2021.gads ceļā uz Monblānu pievarēti 2550 metri virs jūras līmeņa
2021.gads ceļā uz Monblānu pievarēti 2550 metri virs jūras līmeņa

Uzdavums nav izkuopt kolnā, bet nūkuopt ari lejā

Jau puora godus vīna nu uorsta Jāzepa Korsaka aizaraušonu ir kuopšona kolnūs. Pa itū laiku sasnēgtys jau vairuokys viersyunis. "Vēlme izkuopt kaida kolnā, īvārojamuokā par Muokūņkolnu ci Lelū Līpu kolnu beja jau seņ. Vystik dorbs naļuove, ka struoduoju Rēzeknis slimineicā, nabeja īspiejams izbreivēt laiku. Muns bruolāns Juoņs Stramkalis jau seņ aicynuoja leidza i stuosteja par tom izjiutom, kū jis daboj, ceļojūt pa kolnim. Jam ir saleidzynūši lela pīredze. Es vysod saceju, nui, nui, es lobpruot, kai tikū byus vareiba… Kod pamaineju dorbu i nūlēmu pīvierst vaira uzmaneibys pats sev i realizēt vīnu, ūtru sapynu – īspieja roduos. Mums beja komanda, pīci cylvāki, mes devemīs iz Elbrusu. Pyrma tam beja taids sasagataveišonys periods. Juoņs maņ stuosteja, kū i kai jis pats dora, kai trenejās, kam juopīvierš uzmaneiba, skatejamīs vysaidys kinys. Īsacejumi, kurus dzierdieju nu tūs, kas jau pyrma tam ir kuopuši konūs, cīši nūderēja.”

Jāzeps izsver, ka golvonais, kuopūt kaidā kolnā, ir byut uzmaneigam i izavaireit nu puordrūšeibys. "Pamatā nav uzdavums izkuopt kolnā, bet nūkuopt ari lejā i byut dzeivam, vasalam. Tod var dūmuot par kuopšonu cytā. Vysu itū salīkūt kūpā, maņ izadeva izkuopt Elbrusā.

Kuopšona iz prīšku atpakaļ aizjēma četrpadsmit stuņžu. Nūkuopūt nu kolna, īkreitūt teltī, es saceju, ka nikod vaira nakuopšu… Ūtrā dīnā jau dūmuoju – nu kas par taidu glupu dūmu beja īguojuse pruotā.

Gryuteibys ir gryuteibys, i tys beja taids eislaiceigs vuojuma periods. Piec tam beja Kazbeks. Beja nūsalasejuse loba komanda.”

Nu pīcu cylvāku leidz viersyunei tyka treis

Pādejais kolns Jāzepa kontā ir Monblans, kas ir Alpu kolnu augšuokuo viersyune i ari augšuokais punkts Eiropys Savīneibā. Tymā jis izkuope itūgod. Jāzeps pīzeist, ka ite gon ir svareiga gon fiziskuo, gon psihologiskuo sagatavuoteiba. "Vystik ari smogumi juonas sev leidza, kai brunurupučam: teļts, iedīņs, guļammaiss i vyss puorejais. Sovs svors sasalosa. Fiziskais ir vajadzeigs, bet vajadzeiga ari apsajimšona i ari psihologiskuo sagatavuoteiba. Kuopūt tymā pošā Elbrusā, nu pīcu cylvāku myusu grupā leidz viersyunei tyka treis. Beja ari jaunuoki,  spieceiguoki, kurim, dīvamžāļ, naizadeva. Beja ari puiss, kurais jau kaidus pīcus godus kuop, tūstorp ari organizej kuopšonys vysaidūs kolnūs. Jis jau pyrma tam Elbrusā beja izkuops, bet, kuopūt kūpā ar mums, jis tyka tik leidz pīcom tyukstūšom metru i saceja – na muna dīna.”

Ir svareigi īsaklauseit sova organismā i nadareit puori spākim. Ite vyss ir cīši nūpītnai. "Tymā aklimatizacejis periodā, treju, četru dīnu laikā ir juoizstruodoj kuopšonys temps, juonūnormalizej elpuošona. Ir juosakoncentrej iz kuopšonu. Maņ beja apmāram tai –

divdesmit sūļu paspieru, juoatsaelpoj, juoatdaboj balanss i ta var īt iz prīšku. Beja ari momenti, kur varēju paspert tikai desmit sūļu i beja juoatsaelpoj, juoatsagiust.”

2021.gads Monblāna virsotnē, 4810m augstumā virs jūras līmeņa
2021.gads Monblāna virsotnē, 4810m augstumā virs jūras līmeņa

Plans cytam godam – Kilimandžaro

Jāzeps pīmiņ kuopšonu Monblanā. "Kuopšona beja juouzsuok naktī, jo tod mozuok kreit akmini. Ir taids kuluars, kur izteikti kreit akmini, tī ir kaidi 80–100 metri. Itys pūsmys juopuorskrīn cīši uotri. Tod īt sīna septeni symti metru. Ka es jau kuopu zemē, es saceju: ka byutu bejs juokuop dīnā, dīz voi es pa tom divejom ar pusi stuņdem izkuoptu. Vysu laiku juosaruop pa akminim, tī ir nūstīptys trosis, juosatur pi trošu. Teiri fiziski problematiski. Mums startejūt, beja nūruna, ka desmit stuņžu laikā natiksim leidz viersyunei, atsagrīžam atpakaļ. Jo mums otkon juonūkuop pa tū septeņu symtu garū sīnu i juoatsagrīž dzeivim.”

Jāzeps stuosta, ka ite ir cīši labi vyss organizāts. Kai tikū kaids grupys instruktors ci kolnu darbinīks īrauga kaidu sādūšu cylvāku, jis nūteikti pi teve daīs kluotu i pavaicuos, ci nav vajadzeiga kaida paleidzeiba.

"Tys jim laikam taids raksteits ci naraksteits lykums, ka uzraudzeit i paleidzēt sevkuram cylvākam.”

Kai jaunu mierki, viersyuni sasnēgšonai Jāzeps nūsauc Kilimandžaro. Tys gon plans cytam godam. Vystik itymā i ari cytūs godūs tepat Latgolā jis nūteikti īsoka apmeklēt vītejūs kolnus, pakolnus i vysaidus skotu tūrņus.  "Ka runoj par Latgolu, es dūmoju, ka tys ir vīns nu šmukuokūs nūvodu. Tuo skaistums ir azarūs, pakolnūs, grovuos, mežūs i ari iteinis cylvākūs, kuri, leluokūtīs ir cīši atsauceigi, izpaleidzeigi i draudzeigi. Tys ir tys, kas pīsaista cylvākus. Vysi nazkod saceja, ka rudinī juobrauc iz Siguldu, cīši labi i šmuki izaver. Tikpat labi, uzkuopūt myusu pošu Muokūņkolnā, Lelajā Līpu kolnā, eipaši jau tūrnī, juopajem tik leidz binūklis, var cīši šmuki vysu apleik redzēt. Skaidrā laikā nu Leluo Līpu kolna radz Ludzys bazneicu, radz Boltkrīvejis rūbežu, tūs tūrņus, Ezernīkus, Rāznys azaru. Cīši skaistai i breineigai. Kotrā vītā var atrast sovu skaistumu!”

2019. gada augustā Gruzijas augstākajā kalnā Kazbeks (no personīgā arhīva)
2019. gada augustā Gruzijas augstākajā kalnā Kazbeks (no personīgā arhīva)

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti