Miks strādā ar govīm un citiem lauksaimniecības dzīvniekiem, bet Madara rūpējas par suņiem un kaķiem. Pēc studijām pārceļoties uz Pļaviņām, abi uzsāka darbu kā pašnodarbinātie un brauca mājas vizītēs.
"Veterinārmedicīna tomēr ir tāda nozare, kur it kā to speciālistu trūkst, it īpaši lauku rajonos, un es domāju, ka tādā ziņā mums bija vieglāk, jo te bija zināms deficīts pēc veterinārārsta – gan pēc lauksaimniecības dzīvnieku, gan mīļdzīvnieku," stāstīja Miks.
Sākotnēji klientus ieguvuši, pasta kastītēs metot reklāmas lapiņas, bet klientu loks paplašinājies līdz ar valsts obligāto prasību suņiem pēc mikročipa. "Te tomēr ir lauku reģions, ne visi izmanto internetu, un tās lapiņas pastkastītē ļoti labi nostrādāja," vērtēja Madara.
"Nebija kaut kāda biznesa plāna, ka tagad strādāsim gadu tā, tad gadu tā, viss kaut kā dabiski virzījās uz priekšu," viņa atzina.
Ar laiku jaunā ģimene, kurā aug arī trīs bērni, izveidoja veterināro aptieku, tagad arī veterināro klīniku ar operāciju zāli. Telpās strādā arī sertificēta suņu friziere. Iekārtojot klīniku, Madara uzrakstījusi divus "LEADER" projektus, un 2020. gadā ģimene kļuva par "Gada uzņēmējiem Zemgalē".
"Pirmais [projekts] bija par klīnikas iekārtojumu, pamatā visas nepieciešamās lietas praksei, kas deva lielu atspērienu, lai vispār atvērtu klīniku un strādātu. Tad bija otrais projekts, kas nodrošina, ka Miks var braukt izsaukumos uz mājām ar aprīkotu automašīnu," stāstīja Madara un atklāja, ka šobrīd iesniegts arī trešais projekts, kas ļaus vēl vairāk papildināt esošā aprīkojuma klāstu.
Brīvajā laikā abi veterinārārsti rūpējas arī par dobermani Faktoru, kas tiek vests uz izstādēm, diviem kaķiem un 12 gaļas liellopiem. Miks atzina, ka, arī atnākot mājās pēc darba, sarunas ierasti ir par jautājumiem, kas saistīti ar veterinārmedicīnu: "Veterinārmedicīna ir dzīvesveids, bez tā neiztikt, tas nav tā, ka atnāc mājās un viss, darbu atstāj darbā."
