Pirms diviem gadiem augustā Grēta Tūnberga nostājās pie Zviedrijas parlamenta ar baltu kartona plakātu rokās, uz kura lieliem, melniem burtiem bija rakstīts “Skolas klimata streiks”. Tolaik vēl bija grūti noticēt, ka vienkārša zviedru pusaudze satracinās visu pasauli, sašķeļot cilvēkus atbalstītājos un pretiniekos.
Atgriezusies no ceļojuma ar jahtu, no klimata konferences Ņujorkā, Madridē, protestiem, kampaņām daudzās pasaules valstīs, kļuvusi par žurnāla “Times” gada cilvēku un Nobela miera prēmijas kandidāti, Grēta Tunberga ir atpakaļ Zviedrijā, savās mājās. Grētu Tūnbergu preses slejās tagad ieraudzīt ir grūti, un viņa centusies slēpties no žurnālistiem arī savos pēdējos valstu apmeklējumos.
Taču iespēju uzrunāt medijus izmantojis viņas tēvs Svante Tūnbergs, kurš visu pēdējo gadu ir bijis kopā ar savu pusauga meitu globālajās kampaņās. Intervijā raidorganizācijai BBC viņš atzinies, ka sākotnēji nav bijis priecīgs par Grētas aktivitātēm.
“Vispirms viņa izveidoja bukletus, es nezinu, ar kādiem 35 faktiem, ziņojumiem un visu ko citu. Viņa tos izvietoja uz zemes, galdiem, visur, kur vien tos varētu ieraudzīt žurnālisti, un viņa vienmēr atbildēja uz mediju jautājumiem. Tas bija ļoti neparasti, jo tolaik viņa ne ar vienu citu nerunāja, izņemot mani, manu sievu, savu māsu un vienu no saviem skolotājiem,” sacīja Svante Tūnbergs.
Viņš arī atklāja, ka, pirms meita uzsāka šīs kampaņas, viņa sirgusi ar nopietnu depresiju, un tad viss mainījies. Un šī iemesla dēļ viņš nenožēlo pasaules slavu, kam nenoliedzami ir arī ēnas puse.
“Es redzu, ka Grēta, šo visu darot, ir ļoti laimīga. Viņa pirms tam nebija spējīga ar kādu runāt, viņa varēja ēst tikai savās mājās. Trešajā dienā, kad viņa bija uzsākusi protestu pie parlamenta, es nācu garām un iedevu viņai sautētu vegānisko ēdienu, un viņa to pieņēma. Tas bija milzu atvieglojums mums – vecākiem.
Grēta pēkšņi bija mainījusies, viņa spēja darīt lietas, ko nebija varējusi agrāk.
Tagad viņa ir slavena, bet man viņa ir vienkārši mans bērns, kurš tagad spēj smieties un dejot,” pauda Tūnbergs.
Īsi pirms savas dzimšanas dienas Grēta vēl nokļuva mediju uzmanības lokā pēc tam, kad “Skype” sarunājās ar pasaulē pazīstamo angļu dabas zinātnieku un televīzijas pārraižu veidotāju Deividu Atenboro, apmainoties ar domām par to, ko dod vides kampaņas un kas šodien notiek pasaulē. “Man bija kādi astoņi, deviņi gadi, kad man pēkšņi atvērās acis, un man liekas, ka galvenais iemesls bija filmas un dokumentālie stāsti par dabu. Paldies jums par tiem!” sacīja vides aktīviste.
“Es esmu ļoti pagodināts to dzirdēt, jo daudziem cilvēkiem tā nebija. Politiķi parasti ir noraizējušies tikai par rītdienu un varbūt tikai nākamo dienu pēc tam,” atbildēja Atenboro.
Bet laikā, kad šķietami rimusies pasaules interese par kareivīgo zviedru vides aizstāvi, pati būtība, proti, dabas un klimata krīzes, nav mainījušās, gluži pretēji – tās pieņemas spēkā. Austrāliju jau mēnešiem sagrābis ārkārtējs karstums, un tur deg meži, dzēšot vairāk nekā divdesmit cilvēku un pusmiljarda dzīvnieku dzīvību. Savukārt Norvēģija piedzīvojusi vēsturē siltāko janvāri, kad gaisa temperatūra atsevišķos rietumu reģionos sasniegusi pat 19 grādus. Raumas pašvaldības vadītāja Ivonne Volda pat nopeldējusies jūrā, sakot, ka parasti šajā laikā cilvēki dodas slēpot. Taču ne šogad.
