Oficiāli tikai šī gada vasarā veikti LEBL satversmes grozījumi, kas liedz sievietēm kļūt par mācītājām. To pamato ar Svētajiem rakstiem. Taču praksē sievietes neordinē kopš LELB vada arhibīskaps Jānis Vanags, kuru amatā viņu ievēlēja 1993. gadā.
Kopš balsojuma par sieviešu ordināciju pret sievietēm gan psiholoģiskā, gan emocionālā attieksme baznīcā esot saglabājusies tāda pati, kā bija līdz šim, uzskata Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības priekšsēdētāja, evaņģēliste Losāne.
"Manuprāt, no 3. jūnija, kad LELB satversmē tika pieņemti satversmes labojumi attiecībā uz sieviešu ordināciju, mainījies pašreiz ir tikai tas, pēc maniem novērojumiem, ka ir beigusies to 77% balsotāju, kas balsoja par šīm izmaiņām, eiforija," teica Rudīte Losāne.
Latvijā ir aptuveni desmit kalpojošas evaņģēlistes. Dažas ir pamatdarbā, dažas brīvprātīgi kalpo šajā amatā un var aizvietot mācītājus un vadīt dievkalpojumus.
Pēc izmaiņām LELB satversmē, piemēram, Rudīti Losāni mācītāji vairs neaicina aizvietot viņus dievkalpojumos.
"Līdz šim bija tā, ka tiešām es varēju izvēlēties, kur iet un kurā svētdienā kalpot. Vasaras mēnešos man bija diezgan piesātinātas svētdienas, kad es aizvietoju mācītājus viņu prombūtnes laikā," atzina evaņģēliste
Taču šajā vasarā vairs tā nebija. "Tikai piezvanīja man augustā, šķiet, vai vēlāk kāds mācītājs, kurš teica: "Rudīt, es esmu apzvanījis visus savus brāļus un viņi netiek mani aizvietot, nu tad pretrunā tiem satversmes noteikumiem, man tevi jāaicina, jo citādi dievkalpojums draudzē nenotiks". Bet es tajā laikā jau kalpoju citā baznīcā un es biju spiesta atteikt," teica Rudīte Losāne.
Pēdējo desmit gadu laikā citās valstīs sākuši ļaut sievietēm kļūt par mācītājām. Arī, piemēram, Krievijas Luterāņu baznīcā sievietes varot kļūt par mācītājām. Savukārt Polijas Luterāņu baznīcā šobrīd diskutē par sieviešu ordināciju.
"Pēdējā laikā it sevišķi ļoti aktuāla kļūst sieviešu ordinēšana garīgā amatā. Tas jau nav tāds pēkšņs notikums, jo tās sievietes, kuras tiek ordinētas šajās valstīs, šo valstu baznīcās, viņas jau ir kalpojušas 10 un pat 20 gadus kaut kādā garīgā amatā vai par evaņģēlistēm. Un tad tiek apstiprināts, jā, tiešām mēs atzīstam, jūs ar savu kalpošanu un dāvanām esat pierādījušas, ka mēs jūs varam ordinēt," teica evaņģēliste.
Nav viena pareizā ceļa attiecībā uz sieviešu ordināciju, atzīst Rudīte Losāne. Šajā jautājumā ir divas pieejas, kā interpretēt tekstu. Lai nonāktu pie sieviešu ordinācijas, Latvijai esot jānoiet tāls ceļš, viņa uzskata.
Taču Latvijas situācija ir savdabīga ar to, ka šeit luterāņu baznīcā jau bija ļauts ordinēt sievietes, bet šobrīd nolemts iet pretēju ceļu.
Rudīte Losāne stāsta, ka attieksme no baznīcas vīriešiem esot ļoti savdabīga. It sevišķi to var izjust salīdzinājumā, piemēram, ar ārpus Latvijas Luterāņu baznīcu.
"Tā mana izjūta ir tāda, ka šie Latvijā baznīcā kalpojošie vīrieši .. viņi kaut kādā veidā - tas, protams, ir mans novērojums - baidās sievietēm, kurām ir izteiktas līderes īpašības, arī no gudrām sievietēm," sprieda Rudīte Losāne.
No savas baznīcas vīriešiem evaņģēliste izjūt distancētu attieksmi, kurā nojaušamas bailes. Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības priekšsēdētāja arī norāda, ka baznīcu nevarot strikti nošķirt no sabiedrības.
"Tā ideja jau ir kāda, ka baznīca neatzīst sieviešu līderību, lai sievietes nebūtu līderes pār vīriešiem, tur jau tās bailes. Bet sabiedrībā mēs taču liela daļa sieviešu esam līderi pār vīriešiem. Un nekas slikts nav noticis, sabiedrība attīstās, mēs radām savus pēcnācējus un sabiedrība vairojas. Un, paldies Dievam, šī nākošā paaudze, kas nāk pēc mums, pēc maniem novērojumiem, vairumam šo jauniešu nav aktuāla šāda dalīšanās dzimumos, kad kādam dzimumam ir prioritāte un kāds dzimums ir sekundārs iepretim tam," domā evaņģēliste.
Rudīte Losāne uzskata, ka baznīca ir nonākusi līdz zināmai stagnācijai dialoga trūkuma dēļ. 3. jūnija balsojums esot polarizējis viedokļus Luterāņu baznīcā. Taču šis stāvoklis nevar būt ilgstošs. Viņasprāt, baznīcā būtu svarīgi tomēr uzsākt diskusiju, lai atšķirīgo viedokļu pārstāvji spētu pieņemt viens otru.
