Diagnoze «vēzis» noteikta par vēlu. Cīņa par mammas dzīvību

"Bija ārsti, kas darīja visu, lai mammai palīdzētu un glābtu pat šķietami bezcerīgā situācijā, bet citu ārstu vienaldzība šim darbam pārvilka pāri krustu un svaru kauss nosvērās uz nāves pusi," stāstīja Latvijas Televīzijas (LTV) skatītāja, kura nevēlējās publiskot savu vārdu. Viņa akcijā "Diagnoze - vēzis" uzticēja stāstu par to, kā cīnījās par savas mammas veselību un dzīvību -  par dažādo ģimenes ārstu attieksmi, gan par pieredzi Gaiļezerā un Onkoloģijas centrā.   

Resnās zarnas vēzi skatītājas mammai atklāja 2006. gadā. Lai gan pirms tam bija simptomi un sāpes, ģimenes ārste uz izmeklējumiem - nepieciešamo kolonoskopiju - nesūtīja veselu gadu. Sākoties neciešamai sāpju lēkmei, sieviete izsauca Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kuri, uzzinot diagnozi, attiecās braukt. Atkārtoti zvanot un sakot, ka mammai ir sāpes un asiņošana, mediķi atbrauca.

Projekts "Diagnoze vēzis"

Projekta "Diagnoze vēzis" mērķis ir valstiskā līmenī aktualizēt pastāvošās problēmas onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā, lai ilgtermiņā varētu panākt savlaicīgu, modernu un kvalitatīvu onkoloģijas pacientu ārstēšanu Latvijā. 

Žurnālisti līdz 17. maijam gaida pieredzes stāstus par procesiem onkoloģisko slimību ārstniecībā un diagnostikā pēdējo divu gadu laikā. Stāstus iespējams gan sūtīt e-pastā [email protected], gan pastāstīt, zvanot pa tālruni 20553333 katru dienu no plkst.9 līdz 21.

"Paldies saprotošajai ātrās palīdzības darbiniecei, kura nolēma mammu vest uz slimnīcas uzņemšanu, lai gan sapratu, ka tā varēja arī nebūt ar šo diagnozi. Nonācām Gaiļezerā caur uzņemšanu. Mammai bija izveidojies zarnu nosprostojums un bija nepieciešama steidzama operācija. Mammas dzīvību izglāba ārsts - ķirurgs Zurabs Kecbaja, ārsts ar zelta rokām, ar bezgalīgām rūpēm un atbildību par katru savu pacientu. Viss negāja tik vienkārši - vispirms operācija ar stomas izvadīšanu, lai mazinātu iespējamos riskus, pēc laika operācija ar audzēja izoperēšanu, tad operācija ar stomas atlikšanu atpakaļ, tad diemžēl atkārtots audzējs un atkal zarnu operācija," stāstīja sieviete.

Viņa uzsvēra, ka mamma cīnījās pati, ar ģimenes atbalstu un Gaiļezera Gastroenteroloģijas nodaļas, nevis Onkoloģijas slimnīcas, darbinieku palīdzību. Onkoloģijas centrā mamma saskārusies ar onkologu, kurš ir neieinteresēts, cinisks un vienaldzīgs. Pacientes meitai šķiet, ka, iespējams, onkologs bijis arī profesionāli izdedzis.

"Tika nozīmēta vecmodīga terapija, mūžīgas problēmas ar rindām un pierakstu. Mammai nepatika uz turieni braukt, jo attieksme bija nekāda vai slikta un vienaldzīga. Taču uz kādu laiku slimība bija uzveikta, mamma regulāri veica kolonoskopijas apskates, jau atkal var teikt vislabākos vārdus par Gaiļezera slimnīcas Endoskopijas nodaļas darbiniekiem. No tās puses mammu uzpasēja, un mēs visi kopā priecājāmies, ka varam būt kopā un novērtējām katru brīdi kopā," stāstīja sieviete.

Pēc tam mammai parādījušās muguras sāpes. Ģimenes ārste nozīmēja datortomogrāfijas izmeklējumu, bet neko neatrada. "Sāpes mugurā te atlaidās, te pieauga. Parādījās daži citi agrāk nebijuši simptomi, ģimenes ārste neuzskatīja par vajadzīgu veikt padziļinātu izmeklēšanu, lai noskaidrotu sāpju cēloņus," piebilda slimnieces meita.

Viņa uzskata, ka ģimenes ārste bija vienaldzīga un flegmatiska, kā arī neizrādīja iniciatīvu. Iespējams, arī viņa bija izdegusi savā darbā. Sievietei bija iespēja pieredzēt arī citādu attieksmi.

"Šīs ģimenes ārstes saslimšanas laikā nonācām citas, viņu aizvietojošas ārstes rokās, sekoja pilnīgi cita zibenīga rīcība - diagnostika, kuras rezultāts mūs visus šokēja, mammai tikai nozīmēta paliatīvā aprūpe, nekas vairs nebija glābjams, slimība piezagās no citas puses - audzējs aknās. Mammai bija atlikuši tikai divi mēneši, līdz viņa aizgāja," stāstīja slimnieces meita.

Paliatīvajā aprūpē pozitīva pieredze nav bijusi. "Tikt paliatīvajā nodaļā uz terapiju bija neiespējami, laicīga pierakstīšanās un rinda daudzu nedēļu garumā, tur vari uzturēties maksimums 10 dienas. Mammai nāca māsiņa uz māju likt sistēmas.

Atceros, ka bija tik smagi brīži, kad bija nepieciešams padoms vai atbalsts, bet no ģimenes ārstes puses tādu bija neiespējami sagaidīt, var teikt - mana mamma bija jau "norakstīta".

Norādītais psiholoģiskā atbalsta dienesta tālrunis nestrādāja. Gan mamma kā slimnieks, gan mēs, viņas tuvinieki, jutāmies bezpalīdzīgi, bija kaut kā jātiek galā pašiem. Kad palika pavisam slikti, braucām uz Paliatīvās aprūpes nodaļas maksas vietu, tur mūs paņēma uzreiz, diemžēl tur mamma arī šķīrās no šīs pasaules pēc tam, kad viņai tikai ievadīta pretsāpju deva, kas šķiet viņai viņas stāvoklī jau bija par stipru... Var teikt, slimnīcā mammai palīdzēja aiziet no šīs dzīves..." ar piedzīvoto dalījās LTV skatītāja.

Viņa uzskata, ka tieši ārstu vienaldzība bija vainojama mammas aiziešanā: "Mamma bija samierinājusies ar savu likteni un nevienu nevainoja, bet es uzskatu savādāk. Viņa bija cīnītāja un par savu dzīvību cīnījās, jo mīlēja dzīvi, zināja cik ļoti vajadzīga savai ģimenei un vīram. Te nav nozīmes, cik gadu viņai bija, var teikt daudz - 81 gadu - nodzīvots, bet mums, ģimenei, tā neliekas. Uzskatu, ka no ģimenes ārsta institūcijas puses nebija vajadzīgās uzraudzības un gana profesionalitātes, lai gan mamma ģimenes ārstu apmeklēja regulāri. Kopumā deviņu gadu laikā, kad mammai nācās sadzīvot ar savu diagnozi, bija ārsti, kas darīja visu, lai mammai palīdzētu un glābtu pat šķietami bezcerīgā situācijā, bet citu ārstu vienaldzība šim darbam pārvilka pāri krustu un svaru kauss nosvērās uz nāves pusi..."

Pagājušas vien dažas dienas, kopš LTV Ziņu dienests kopā ar sabiedrisko mediju ziņu portālu LSM.LV sācis akciju "Diagnoze - vēzis", aicinot cilvēkus pastāstīt savu stāstus par pieredzi onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā. Jau kopš pirmās minūtes, kad akcijas telefona numurs sāka darboties, tas zvana teju nepārtraukti. Un e-pasta kastīte pildās ar jaunām vēstulēm. Saņemti arī pozitīvi stāsti, bet būtiskā mazākumā... Aicinot skatītājus dalīties savā pieredzē, fokuss ir uz pēdējiem 2 - 3 gadiem, kopš ieviests tā sauktais onkoloģijas "zaļais koridors". Reizē arī senāki pieredzes stāsti ir noderīgi. 

 

7 komentāri
Anonīms lietotājs 35006
https://youtu.be/iUERdn3o8RQ Atkal pierādījums, ka nav bezcerīgu situāciju! Un noteikti noskatieties!:)
Anonīms lietotājs 35006
https://youtu.be/ogSgD5rcJL8 Iesaku noskatīties!
Anonīms lietotājs 35006
https://youtu.be/uDBZDzJxTWQ
Anonīms lietotājs 35006
https://youtu.be/O2b56QRVskw Iesaku noskatīties, ka patiesībā ir bezcerīgi cilvēki, bet ne bezcerīgu situāciju (neuztvert neko kā aizvainojumu).
Valdis Bērziņš
Izlasīju lsm.lv komentāru lielākā zābaka 17722 marasma paraugdemosntrējumu. Pilnīgs vāks. Cilvēkam nav ne kripatas sajēgas par tēmu plus pelējuma sēnīte smadzeņu vietā. "Diagnoze vienmēr tiek noteikta par vēlu" un "vēzis uzvar vienmēr" - ja jau vēzis vienmēr uzvarētu, tad diagnoze nekad nebūtu par vēlu. Par vēlu var būt tikai tad, ja produktīva ārstēšana ir nokavēta, kas nozīmē, ka vēzis nevar vienmēr uzvarēt.
Anonīms lietotājs 6871
"...ģimenes ārste uz izmeklējumiem - nepieciešamo kolonoskopiju - nesūtīja veselu gadu." Tieši mans gadījums, gan pirms vairāk kā 10 gadiem. Toreizējais ĢĀ Andris Baumanis gadiem baroja mammu tikai ar Regulax, neklausījās sūdzības par aizcietējumiem un sāpēm, apgalvoja, ka vecumā zarnu kūtrums ir parasta lieta, nekādus izmeklējumus neveica, kamēr paši vedām mammu uz slimnīcu ar sāpēm, lai izdzirdētu jautājumu: "kur jūs bijāt agrāk?", uzzinātu diagnozi un saņemtu ārstes mierinājumu: "Tas nevilksies ilgāk par 3 mēnešiem". Tā arī bija. Regulax reklāmas TV tiek rādītas nepārtraukti, Baumanis nu jau pelna punktus kā e-veselības eksperts, bet secinājums ir viens - savu tuvinieku sūdzībās jāieklausās pašiem, uz izmeklējumiem jāved, apejot ĢĀ, lai nezaudētu dārgo laiku, jo nevienu citu mūsu tuvie neinteresē.
Anonīms lietotājs 17722
Cilvēkiem ir bail no nāves un tāpēc viņi ļaujas, ka viņu māna, un māna paši sevi. Pirmkārt, diagnoze vienmēr tiek noteikta par vēlu. Vienmēr! Otra skumjā patiesība ir tā, ka mūsdienu medicīna ir tikai un vienīgi bizness: ārsti neārstē, nedziedina, bet tikai kompensē pacienta kaites, uztur maksimāli ilgi pie dzīvības, lai izpumpētu no viņa maksimāli daudz naudas. Treškārt, vēzis uzvar - vienmēr un garantēti.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti