Stāsti

Zemniekus neapmierina iecere ieviest aizsargjoslu arī pie meliorācijas novadgrāvjiem

Stāsti

Cilvēks ziņu virsrakstos: Miltoviča darbs čempionāta organizēšanā vainagojies panākumiem

Cilvēks ziņu virsrakstos: Andris Ģērmanis par skolotāju ikdienu

Cilvēks ziņu virsrakstos: Ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis - viens no streikotājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 5 mēnešiem.

Pēc 16 gadu pārtraukuma skolotāji šogad atkal streikoja. Tā bija kulminācija jau gadiem ieilgušajiem strīdiem starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par skolotāju algu reformu. Viens no streikotājiem – Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis – stāsta, ka streiks parādīja gandrīz 25 000 cilvēku spēju solidarizēties kopējam mērķim – paust attieksmi pret zemo atalgojumu nozarē.

Augusta beigās Valsts prezidents Raimonds Vējonis četriem pedagogiem pasniedza Ata Kronvalda balvu. Viens no prestižās balvas saņēmējiem bija Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis.

“Patiešām, cik es sevi atceros, vēl pat pirms iešanas skolā, ja bija kādi bērni tuvumā, es viņus jau mācīju, kaut gan es, man liekas, nezināju, ko tas nozīmē. Bet es visus sasēdināju un katram iedevu pa burtnīcai un pildspalvai. Ja nebija bērnu, tad man sēdēja rindā gan spēļu lāči, gan lelles, gan suņi un kaķi. Tā kā no pašiem sākumiem, cik es atceros, es vienmēr esmu gribējis būt skolotājs,” atceras ģeogrāfijas skolotājs.

Lai gan Andris Ģērmanis nav LIZDA biedrs, viņš piedalījās skolotāju vienas dienas brīdinājuma streikā 27.novembrī. Stundas nenotika, un Ģērmanis viens tukšajā klasē apkopoja skolēnu darbus par Dienvidameriku.

Skolotājs uzskata, ka efektīvāks būtu ilgāks streiks skolēnu eksāmenu laikā, taču vienas dienas streiks arī pievērsa sabiedrības uzmanību. “Jāizsaka ir viedoklis. Kurš cits to darīs? Bet tam streikam, es domāju, galvenais bija tas, ka mēs spējām solidarizēties - 24 500 skolotāju, kas bija gan pilsētu, gan lauku, gan lielo, gan mazo skolu skolotāji, gan bērnudārzu audzinātāji, gan augstskolu pasniedzēji,” saka Ģērmanis.

Skolotāji streikoja jaunā pedagogu atalgojuma modeļa dēļ. Andris Ģērmanis gan piebilst, ka par jaunu to vairs nevarot saukt, jo to veido jau gadiem: “Paskatoties uz tām pēdējām lietām, tad gribas teikt tā –  ja valsts ģimnāzijām šo 10% [piemaksu skolotāju algām] sola nesamazināt, ja sola, ka pašvaldībām kopējā summa netiek samazināta ar nosacījumu, ka skolēnu skaits nesamazinās, tad liekas, ka nemaz tik bezcerīgi nav.”

Tāpat kā visus iepriekšējos, arī pēdējo Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto modeļa variantu arodbiedrība kritizē. Andris Ģērmanis gan sevi nepieskaita ne ministrijas, ne arodbiedrības pusē: “Ir problēmas gan vienā, gan otrā pusē. Es domāju gan, piemēram, par to, cik daudz kontaktstundu tiks ieliktas šajā 36 stundu grozā. Gan viena, gan otra puse runā par to, ka skolotājs, strādājot vienādu darbu, saņem atšķirīgu atalgojumu, kas neatbilst patiesībai. Es domāju –  ja mēs skatāmies tikai tik vienkārši uz šo jautājumu, ka skolotājs atnāk uz stundu, novada kontaktstundu, paņem mēteli un aiziet projām, tad tā varētu teikt. Bet es domāju, ka galvenais akcents ir jāliek uz kvalitāti, kā skolotājs šo stundu novada.”

Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles darbu Ģērmanis vērtē viduvēji. Cieņu ministre ir izpelnījās, aizstāvot literatūras skolotāju Ivetu Ratinīku, kura klasē analizēja dzejoli ar rupjiem vārdiem. Mārīte Seile toreiz teica, ka arī viņa šo dzejoli klasē būtu lasījusi.

Tomēr kopumā Ģērmanis ministres darbā biežāk mana kļūdas: “Var minēt gan atcelto Dziesmu svētku gājienu, kur valsts augstākās amatpersonas gāja pa priekšu un gājiens tomēr notika. Tādu pēkšņu uzbrukumu, ka mēs tagad publicēsim visu pedagogu algas ar vārdiem un uzvārdiem. Tāpat tādu nespēju pārliecināt kolēģus par šo tikumības grozījumu bezjēdzību un kaitīgumu. Bet ir bijusi vēlme sakārtot šo algu jautājumu. Bet tā ir tikai vēlme. Vai ar to pietiek?”

Skolotājs uzskata, ka Mārītei Seilei nevajadzētu palikt izglītības ministres amatā jaunajā valdībā. No iepriekšējiem izglītības ministriem Andris Ģērmanis visaugstāk vērtē Inu Druvieti un neiebilstu, ja viņa amatā atgrieztos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti