Stiprie stāsti

Zane Magone Katvaros aicina iepazīt zirgus, trušus, kazas, aitas un vistas

Stiprie stāsti

Sandra Valaine Cenu pagastā no lina šuj galdautus, dvieļus un gultasveļu

Armands Zeltiņš Mazzalvē audzē Šarolē šķirnes gaļas liellopus

«Iespēju laukos ir daudz.» Armands Mazzalvē audzē Šarolē liellopus un iztiek bez strādniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Armands Zeltiņš Aizkraukles novada Mazzalves pagasta zemnieku saimniecībā "Bērzi" audzē 95 Šarolē šķirnes gaļas liellopus. Saimniecību ar 130 hektāriem zemes viņš pirms 10 gadiem pārņēmis no tēva un kā jaunais zemnieks ar Eiropas Savienības atbalstu uzbūvējis jaunu fermu, iegādājies jaunu traktoru, uzcēlis jaunu māju, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 

Eiropas Savienības nauda palīdz atsperties

"Mācījos par automehāniķi, jo tad šķita, ka lauksaimniecībai nākotnes nav. Tad vēl mēs nebijām Eiropas Savienībā, nebija atbalsta, darbs bija diezgan grūts, redzēju, kā vecāki bija nositušies pa darbiem un piekusuši. Bet Eiropas Savienība ir ļoti daudz iespējas devusi. Tikām pie traktora, un nākamais lielais projekts, par ko es sapņoju, bija ferma. Pagājušajā gadā bija kūtsmēslu krātuve, to arī uzbūvējām par Eiropas Savienības naudu. Tātad kopumā diezgan daudz izdarīts pa šiem 10 gadiem," stāstīja Armands. 

Pirms jaunais saimnieks pārņēma saimniecību, tajā visu mūžu saimniekoja viņa vecāki. Līdz ar to Armands kopā ar māsām Agnesi un Madaru izauga viensētā, kurā lauku darbi nebija sveši. 

"Vecāki daudz ko izmēģināja – gan dārzeņus audzēt, gan graudus, gan tos pašus lopus nobarot. Atceros, ka mums rukši arī bija vienu brīdi. Vecāki ir daudz ko pamēģinājuši, un mēs tajā visā esam līdzdarbojušies, tāpēc darbi ir zināmi un iepatikušies," stāstīja Armands. 

Armands Zeltiņš Aizkraukles novada Mazzalves pagasta zemnieku saimniecībā "Bērzi"
Armands Zeltiņš Aizkraukles novada Mazzalves pagasta zemnieku saimniecībā "Bērzi"

Savukārt māsa Madara piebilda: "Vecāki mums vienkārši ir iemācījuši strādāt. Pie jebkuriem apstākļiem – ja ir jāizdara, tad izdarām. Un arī skolā es biju ļoti apzinīga, man bija tautu dejas, modernās dejas, koris, popgrupa un arī teātris. Mēs visur gājām un, atbraucot mājās, vēl strādājām. Tajā laikā tas likās normāli, ka tu daudz kur iesaistījies un piedalījies."

Pēc tam, kad ieguva automehāniķa izglītību, Armands strādāja praksē Rīgā – Ceļu satiksmes drošības dienesta tehniskās apskates stacijā. 

"Es tur mierīgi varēju palikt un strādāt, bet man patika laukos, tāpēc es paliku te, un kopā ar vecākiem mēs to saimniecību uzbūvējām," viņš sacīja. 

Armandam palīdz visa ģimene – gan sieva Liene, kas ieguvusi pārrauga sertifikātu, gan māsa Madara, kas siltumnīcās audzējusi puķu un dārzeņu stādus, bet tagad vada Mazzalves skolas ēdnīcu un strādā pagarinātajā dienas grupā par skolotāju. Jauniešiem ir plāni, ko laukos darīt. Piemēram, Madaras draugs ar brāli gatavo koka siltumnīcas un nojumes. 

"Iepriekš bija tā kā mazāk jaunu cilvēku mūsu pagastā un novadā, bet tagad man šķiet, ka arvien vairāk sāk atgriezties, tostarp arī no ārzemēm, no Zviedrijas, no Anglijas, kur tās algas, protams, ir krietni lielākas, bet viņi atgriežas un veido paši savus kaut kādus biznesiņus," vērtēja Madara. 

Tikmēr Armands var lepoties ar 95 Šarolē šķirnes gaļas liellopiem, – tie dzīvo modernā, ar Eiropas Savienības fondu atbalstu uzbūvētā fermā, kas tapusi pirms pieciem gadiem. 

"Izmaksāja nedaudz virs 200 tūkstošiem eiro, pusi sedza Eiropas Savienība. Man kredīts jāmaksā vēl tikai divus gadus, bet manām meitenēm šobrīd ir mājas. Domāju, ka viņas ir priecīgas. Kad viņas ir ganībās, bieži vien ir tā, ka viņas panāk te līdz tuvākajam aploka stūrim, stāv, gaida, skatās uz fermu un bļauj. Tad zini, ka viņas grib mājās, viņas grib labāk zem jumta, nekā staigāt ārā," stāstīja Armands. 

Katru gadu saimniecībā piedzimst apmēram 50 teliņi, no tiem labākos buļļus saimnieki patur sev, bet pārējos pārdod citām apkārtnes saimniecībām. 

"Paveicies, ka izsoļu nams ir tuvu. Gandrīz vai varam pār lauku pārdzīt strīpiņā visus uz izsoļu namu. Atkrīt transportēšanas izmaksas, kas arī ir gana liela pozīcija, tāpēc mums ir ļoti paveicies, ka tepat ir izsoļu nams," atzina Armands. 

Savukārt liellopu gaļas cenas jaunā saimnieka skatījumā šobrīd varētu būt augstākas, jo kāpušas izmaksas gan dažādiem materiāliem, gan elektrībai, gan degvielai. 

"Gribētos, ka tā cena būtu bišķiņ labāka, bet tādā krīzē kā piena lopkopji mēs neesam," viņš atzina.

Strādnieku saimniecībā nav

"Saimniecība attīstās. Piemēram, pirms savas kāzu dienas Armands ar topošo sievu abi divi vēl akmeņus lasīja no lauka, tā ka viņi cīnās un dara. Šeit viss ir sakopts un kļūst aizvien sakoptāks. Man patīk, ka brālis cenšas saimniecību arī modernizēt, lai būtu pēc iespējas vieglāk, lai vairāk izdarītu tehnika nekā cilvēks ar savām rokām," brāļa saimniekošanu vērtēja Madara. 

Šobrīd saimniecībā strādnieku nav. Papildu darbarokas gan noderētu, bet laukos kādu atbildīgu cilvēku, kas jau kaut kur nestrādātu, grūti atrast, sprieda Armands. 

"Pie krūmu zāģēšanas, pie malkas mēs šad un tad kādu paņemam vienkārši pastrādāt, bet viņš vienu dienu tev atnāks, bet pēc tam nākamajā dienā viņa vairs nebūs. Tāpēc arī ir tās 100 govis, nevis 200, jo tad vajadzētu strādniekus, lai to visu izdarītu, pašam būtu ļoti grūti," viņš atzina. 

Paralēli saimniecības attīstīšanai Armands gan uzbūvējis jaunu māju sev un savai ģimenei, gan atjaunojis vecāku mājas. 

"Lai vecākiem arī ir skaisti. Mēs paši spriedām, ka mājā saimnieks un saimniece ir tikai viena, un viņi arī to saprot.

Šad tad jau viņi pakritizē un "iekāpj nervā", bet tas nav tik bieži. Tagad, kad esam katrs atsevišķi un katram ir sava vietiņa, ir mierīgāk," viņš secināja. 

Jaunais saimnieks atzina, ka bez vecāku ieliktā darba un zemes pašam kaut ko uzsākt no jauna šobrīd būtu bijis ārkārtīgi grūti, tāpēc viņš savai mammai un tētim ir ļoti pateicīgs. Tāpat nākotnē cer atbalstīt arī māsu Madaru, lai, iespējams, īstenotu viņas sapni par maizes un bulciņu ceptuvi. Tikmēr Armanda sieva Liene nākotnē plāno īstenot ieceri par laivu nomu un virzīties lauku tūrisma virzienā. Ideju un iespēju laukos ir daudz, pašiem tikai jāstrādā, smējās jaunieši. 

"Man patīk, ka tu no rīta piecelies, saule spīd, putni čivina, it īpaši pavasarī, un tu vari pastaigāties pa pļavām, aiziet līdz upei. Jā, vasaras laikā maz sanāk izbaudīt to visu, jo es skrienu pa darbiem, bet man patīk mans plašums, mana lielā telpa, kas man ir apkārt," secināja Armands. 

"Stiprie stāsti"

Vairāk

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti