Guntis un Ilze ir pilsētnieki. Viņš nāk no Rīgas, bet viņa no Valmieras. Tukumā savukārt savulaik dzīvoja Gunta vecmamma.
"Es Rīgā esmu piedzimis, pavadījis bērnību, uzaudzis, bet tēvs ir no Tukuma. Bērnībā tomēr tika braukāts ne gluži uz laukiem, bet uz pilsētu. Rīgā dzīvoju un joprojām dzīvojam Šampēterī-Pleskodālē, mums tur ir privātmāja. Tie bija lielāki lauki, nekā atbraucot šeit uz Tukumu pie vecāsmātes," stāstīja Guntis.
"Tad, kad mēs iepazināmies pirms 20 gadiem, pat tad tur bija pļava, kurā govs ganījās, un zemes ceļš ar lielu koku aleju. Mūsu bērni tagad ir piektā paaudze tajā Rīgas mājā," piebilda Ilze.
Guntis un Ilze iepazinās studiju laikā Rīgā. Ilze pēc izglītības ir sākumskolas skolotāja, bet Guntis studējis psiholoģiju un sociālās zinātnes.
"Informātikā mums abiem diviem bija viens iekavēts darbs, un mums lika to uztaisīt kopā," stāstīja Ilze.
"Tajā dienā, kad mums bija tas kopējais [darbs], mums skolā bija izsniegta lielā stipendija par trīs mēnešiem, un bija paredzēts jautrs vakars Vecrīgā. Es vienkārši Ilzei ar mašīnu piebraucu klāt un pajautāju, vai viņa arī negrib vakarā nākt, un viņa atnāca," stāstu turpināja Guntis.
Lauku dzīvei platības par maz, bet atvēlēt tikai pašiem šķitis nelietderīgi
Neviens no abiem gan neturpināja karjeru izvēlētajā profesijā. Ilze jau studiju laikā sāka strādāt apdrošināšanas jomā, bet Guntis pievērsās celtniecībai un ar laiku izveidoja pats savu būvniecības uzņēmumu. Viņa zināšanas lieti noderējušas "Apgrieztās mājas" būvniecībā.
"Kad notika visi lielie darbi, veidojot "Apgriezto māju", es ļoti daudz piedalījos tieši būvniecības procesā, pats gāju, pats skatījos tādas nopietnākas lietas, lai būtu lietas kursā," norādīja Guntis.
Ideja par tūrisma objektu radās pēc tam, kad abi saprata, ka 1,7 hektāru liela platība lauku dzīvei ir visai maz, bet to uzturēt kā vienkāršu atpūtas vietu tikai pašu vajadzībām šķita nelietderīgi.
"Tā ir Gunta būtība, viņam vajag cilvēkus, daudz cilvēku, viņam vajag kustību, aktivitātes," norādīja Ilze.
"Jebkuram īpašniekam, kurš nopērk sev īpašumu, sākumā viss ir forši. It sevišķi tas ir ar māju. Realitātē tie vasaras periodi bija tādi – mēs atbraucam piektdienas vakarā, un tad sestdienā Ilze ir uz traktora, es tur arī kaut kur, mēs vienkārši pļaujam, trimerējam. Vakarā mēs terasītē paskatāmies uz to smukumu, pienāk svētdiena, svētdien salasām mantas un braucam atpakaļ uz Rīgu. Mums bija idejas par rabarberiem, par krūmmellenēm, bet mēs neesam lauksaimnieki, neesam lopkopji, un teritorijas šeit ir ļoti maz," skaidroja Guntis.
Ideju smēlies kaimiņvalstī
2018. gada rudens brīvlaikā Ilze ar Gunti viesojās Tartu Igaunijā, kur ieraudzīja tūrisma apskates objektu – apgrieztu māju. Guntim bija skaidrs, ka tādu māju viņš vēlas uzbūvēt arī Latvijā. Process no idejas līdz tās realizācijai bija garš un ilga četrus gadus.
"Mēs atbraucām no Tartu, un es jau uzreiz nākošajā nedēļā biju būvvaldē, biju Ķemeru Nacionālajā parkā tāpēc, ka mēs esam ārējā Ķemeru Nacionālā parka robeža. Sākumā mums nenoticēja," atzina Guntis.
Pēc dokumentu kārtošanas, finansējuma piesaistes un projekta izveidošanas sekoja būvniecība, kas arī bija izaicinājumu pilna materiālu sadārdzinājumu dēļ. Ieguldītais darbs gan ir atmaksājies, jo pagājušajā gadā tūrisma objekts "Apgrieztā māja" kļuva par Latvijas "Dižprojektu 2022".
"Tas ir patīkami, tas iedod sparu strādāt tālāk, ir patīkami, ka tevi novērtē. It sevišķi patīkami ir Smārdes pagastā un Tukuma novadā sajusties novērtētam, jo mums ir tiešām ļoti liels atbalsts," norādīja Guntis.
Baltgalvju plāns – izveidot vietu, kur ģimenēm pavadīt brīvo laiku
Šovasar Smārdē varēs apskatīt arī spoguļu labirintu un tornado tuneli, bet sezonas beigās sāksies "Apgrieztās garāžas" celtniecība. Teritorijā jau uzbūvēta divstāvu ēka, kurā ir biļešu kase, veikals ar suvenīriem un zāle, kurā iespējams rīkot pasākumus – zinātniskos šovus, seminārus, konferences, meistarklases. Uzņēmēji vēl neplāno apstāties ar teritorijas labiekārtošanu.
"Mums tur tādi neapgūti pamati bija, un mēs tos savedām kārtībā. Uztaisīsim tādu bruģētu placīti un tad skatīsimies, ko mēs uz tiem liksim virsū – pirtiņu vai kādu šķūnīti," ar plāniem dalījās Guntis.
Tāpat Baltgalvju mērķis nav apmierināties tikai ar esošajiem apskates objektiem, bet izveidot vietu, kurā ģimenes laiku pavada ilgāk, tostarp, organizējot dažādus pasākumus un aktivitātes.
