2022. gadā Īrijā tautas skaitīšanā aplēsts, ka šai valstī dzīvo 18 300 Latvijas pilsoņu, un pirms sešiem gadiem lemts meklēt cilvēkus, ar kuriem varam lepoties arī Īrijā. Aizsākumi tam meklējami Latvijas lepnuma balvu pasniegšanā, jo 2011. gadā divi Īrijā mītošie latvieši Inguna un Imants Mieži saņēma šo apbalvojumu, kas zināmā mērā grūdiens arī Īrijas latviešiem rīkot savu ceremoniju. Tā mudina plašāku un dziļāku skatu palūkoties uz Īrijas latviešu sabiedrību, jo nominantu vidū ne visi ir no aktīviem un dikti rosīgiem tautiešiem.
Ilze Ceiča, "Latvijas lepnums Īrijā" projekta rīkotāja, skaidroja: "Mūsu mērķis ir atrast un godināt cilvēkus, ar kuru dzīves gājumu un rīcību var lepoties ne tikai Latvija, bet arī Īrija. Un vēlamies publiski paust atzinību šiem cilvēkiem. "Latvijas lepnums Īrijā" ir goda nosaukuma apbalvojums par pašaizliedzīgu un nesavtīgu palīdzību līdzcilvēkiem, kā arī īpašiem sasniegumiem kultūrā, mākslā un sportā. Tātad principā jebkurš latvietis Īrijā iekļaujas šajā definējumā. Nominācijas ir visdažādākās, galvenais ir atrast šos cilvēkus."
Savus lepnumus Īrijas latvieši atrod, pateicoties līdzcilvēku vēstulēm, kuras gaida saņemam no aprīļa līdz vasaras beigām. Tad kopā nāk žūrija, lemj un izlemj, kam un kādās nominācijās balvu piešķirt, bet valsts svētkos notiek godināšana. Nomināciju saraksts nav akmenī kalts, tās pielāgojas padarīto labo darbu sarakstam, tiesa, nemainīgas nominācijas ir "Ar deju par Latviju" un "Ar dziesmu par Latviju" un "Skolotājs". Pārējās ir gadu no gada mainīgas – atkarībā no nominanta veikuma.
Īpaši patīkami projekta rīkotājiem ir tais mirkļos, kad balvu saņem kāds, par kuru aktīvā Īrijas latviešu sabiedrība dzird pirmo reizi. Šādi piemēri iedvesmo un palīdz piepildīt sapņus.
Gunita Barsčauska, kura pērn saņēma apbalvojumu nominācijā "Iedvesmotāja – valodas sargātāja", norādīja: "Mans darbs saistīts ar cilvēkiem, es viņus iedvesmoju, palīdzu piepildīt sapņus, es uzrunāju cilvēkus, meklējot tos, kuri raksta dzeju, romānus, stāstus, un mēģinām tos viņu darbus izdot."
Gunita raksta dzeju, Īrijā dzīvo kopā ar vīru un meitiņu. Viņas ikdiena rit ratiņkrēslā, bet par spīti tam Gunita iedvesmo citus ar savu dzīvessparu. Viņas dzeja, dzīvojot Īrijā, mainījusies, no mīlestības pievēršoties daudz globālākiem jautājumiem: "Tu netici pats sev, ka tas, ko tu dari, kādam ir vajadzīgs".
Arī ģimenē Gunitas sarunvaloda ir latviešu, jo viņa uzskata, ka pie saknēm ir jāturas.
Tam piekrita Zane Puncule, kura kopā ar vīru Mārtiņu Punculi 2021. gadā saņēma apbalvojumu nominācijā "Latviskā ģimene". Zane un Mārtiņš agrāk dzīvojuši lielajās Īrijas pilsētās, bet, abiem satiekoties un veidojot ģimeni, nolēmuši, ka jāsāk realizēt sapņi, tāpēc plānā iekļāva arī pārcelšanos uz Īrijas laukiem. Viņi ir trīs bērnu – Linus, Martas un Mildas – vecāki un tieši bērnu dēļ izvēlējušies dzīvi laukos. Apsaimniekojot zemi, Puncuļi izmēģina alternatīvas metodes, permakultūru un mikrobioloģiju.
Par balvu "Latvijas lepnums Īrijā" Zane sacīja, ka tas joprojām pašiem ir liels pārsteigums, jo nejūtas neko īpaši pelnījuši. "Mēs vienkārši nevaram nedarīt. Tā ir iesaiste diasporas skolās, lai gan esam tik lielos laukos, ka līdz pilsētai neaizbraucam, moderēju mammu un tētu grupu online [tiešsaistē – red.]. Es esmu arī dzemdību dūla un arī end of life jeb mūža miega dūla, jo piedzimšana un nomiršana nav atdalāmas," viņa pastāstīja.
Tas, ka rosību pamana un piešķir balvu, ir gandarījums, bet vienlaikus arī lielāka atbildības sajūta par to, ko dari. Un darītāji jau nebeidz darīt, lai kur arī atrastos. To apliecina Ilzes Stīpnieces piemērs, kura "Latvijas lepnums Īrijā" balvu nominācijā "Latviskuma sargātāja" saņēma 2020. gadā, laikā, kad ar ģimeni pārcēlās uz Latviju: "Es Īrijā nodzīvoju 16 gadu un visu šo laiku darīju visu, lai runātu par Latviju un latvietību. Tas ir bijis pamanīts, un esmu pateicīga par šo balvu. Tā mani motivē turpināt iesākto, nelikties mierā. Prasīsiet, ko es pašlaik daru? Daru to pašu, tikai ar citiem cilvēkiem. Kad dzirdu – Īrija, Īrijas latvieši –, man tirpiņas noskrien, acīs sariešas asaras… es nevaru, tas ir ļoti emocionāli."
Jebkurā gadījumā balva ir svarīga latviešu sabiedrībai Īrijā, bet noteikti ir vērts uz to palūkoties arī citur mītošajiem latviešiem, jo šīs balvas saņēmēji ļauj saprast un izprast, kāda ir turienes latviešu sabiedrība, kādas aktualitātes un svarīgie pieturas punkti. Kā norādīja Zane Puncule:
"Tas, ko tu dari no sirds, nevar izkūpēt gaisā. Tas agri vai vēlu parādīsies."
"Globālais latvietis. 21. gadsimts"
