- ASV liks zem lupas administrācijas sakarus ar Krieviju
- Militārā sadarbība starp ASV un Krieviju - mazticama
- Krievijas mediju sajūsma par Trampu sāk noplakt
- Izraēlas-Palestīnas konflikts arī turpmāk zem jautājuma zīmes
ASV liks zem lupas administrācijas sakarus ar Krieviju
Diezin vai divas telefonsarunas starp Trampu un Putinu jau varētu liecināt par nopietnām attiecībām. Tieši pretēji – vismaz pagaidām nekas par nekādu medusmēnesi neliecina.
Šonedēļ kontaktu dēļ ar Krievijas vēstnieku no amata atkāpās Trampa nacionālās drošības padomnieks Maikls Flinns. Lai arī pēc šī incidenta Tramps ir atkārtoti paziņojis, ka ne viņam, ne kādam citam no viņa komandas vairs nav nekādu attiecību ar Krieviju, šis jautājums tagad būs nonācis zem palielināmā stikla.
Gan republikāņi, gan demokrāti rūpīgi pētīs, kurš vēl varētu būt iesaistīts kontaktos ar Krieviju, cik tas ir nopietni, vai tas rada kaut kādus draudus. ASV politiskā vide - gan republikāņi, gan demokrāti - uz Krieviju skatās ar ļoti lielu piesardzību.
Ceturtdien, 16. februārī, G20 valstu ārlietu ministru tikšanās laikā notika arī Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova pirmā tikšanās ar jauno ASV Valsts sekretāru Reksu Tillersonu.
Abas puses atzīst, ka sarunas bijušas konstruktīvas un runāts par veidiem, kā nākotnē uzlabot abu pušu attiecības. Tomēr jautājums par sankciju atcelšanu pret Krieviju netika minēts. Tā vietā Tillersons paziņojis, ka jautājumos, kur abu valstu viedokļi atšķiras, ASV turpinās aizstāvēt savu pozīciju, kā arī savu sabiedroto vērtības un intereses.
Iespējas sadarboties ar Krieviju tiks izskatītas tad, kad radīsies praktiskas sadarbības iespējas un sfēras, kas nesīs labumu amerikāņu tautai. Un papildus tam ASV pārstāvis vēl atgādināja Krievijai par nepieciešamību ievērot Minskas vienošanās - tikai dažas dienas pēc tam, kad arī pats Donalds Tramps pauda cerību, ka Krievija atdos Ukrainai okupēto Krimu.
Militārā sadarbība starp ASV un Krieviju - mazticama
Donalds Tramps ir izteicies par iespējamo militāro sadarbību starp Krieviju un ASV pretterorisma jautājumā. Tomēr, lai gan pamiera dēļ Sīrija pēdējā laikā ir nedaudz pazudusi no mediju pirmajiem virsrakstiem, konflikts nav atrisināts.
Vēl vakar Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notika kārtējās Krievijas un Turcijas rīkotās sarunas par situācijas risināšanu Sīrijā. Arī ASV ir solījušas atbalstīt šo politisko procesu, taču, cik tas būs veiksmīgs, pagaidām ir grūti spriest. Piektdien, 17. februārī, G20 valstu grupas ārlietu ministru tikšanās laikā notiks arī ASV Valsts sekretāra Reksa Tillersona sarunas ar Sīrijas opozīciju atbalstošajām valstīm par gatavošanos 23. februārī gaidāmajām miera sarunām Ženēvā.
Runājot par militāro sadarbību, 16. februārī Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku pirmo reizi triju gadu laikā notika ASV un Krievijas augstāko militāro komandieru Džo Danforda un Valērija Gerasimova tikšanās, kurā tika apspriestas abu valstu militārās attiecības, drošība Eiropā, Tuvajos Austrumos un citur pasaulē.
Abas puses galvenokārt runājušas par nepieciešamību uzlabot operacionālo drošību militāro aktivitāšu laikā, lai izvairītos no netīšiem incidentiem, piemēram, komunicējot par gaisa operācijām Sīrijā.
Varētu likties, ka drīzumā varētu būt gaidāma kāda plašāka sadarbība starp ASV un Krieviju, taču tā, visticamāk, nebūs.
Viesojoties NATO, jaunais aizsardzības ministrs Džeimss Matiss atgādināja - kopš Krimas aneksijas Krievijas un ASV militārā sadarbība ir pārtraukta. Tiešu kontaktu starp abām pusēm nav, un tos arī nav plānots atjaunot.
Krievijas medijos daudz uzmanības pievērsts Matisa paziņojumam, ka gadījumā, ja Krievija rīkosies pretēji starptautiskiem noteikumiem, aliansei ir tiesības aizstāvēties. Šī paziņojuma dēļ diplomāti pašlaik esot spiesti darboties no spēka pozīcijām, taču Krievijas politiķi un Aizsardzības ministrija jau norādījuši, ka jebkādi mēģinājumi runāt ar Krieviju no spēka pozīcijām esot bezjēdzīgi.
Sāk noplakt Krievijas mediju sajūsma par Trampu
Jau kopš Trampa stāšanās amatā mans novērojums ir bijis tāds, Krievijas mediju sākotnējā sajūsma par jauno ASV prezidentu sāk noplakt, turklāt ne tikai no preses, bet arī politiķu puses.
16. februārī aģentūra ''Bloomberg'', atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja, ka Kremlis ir devis rīkojumu valsts medijiem pārtraukt glaimojošu rakstu un sižetu pārraidīšanu par Trampu - galvenokārt tādēļ, ka ASV uzsākušas izmeklēšanu par Trampa administrācijas pārstāvju iespējamo saistību ar Krieviju.
Atsevišķi komentētāji norāda, ka, visticamāk, pret Donaldu Trampu Krievijas mediji nevērsīs plašu kritikas vilni. Par Trampu vienkārši runās daudz mazāk. Īpatnēji, ka janvārī pirmo reizi četru gadu laikā krievu medijos Tramps bija visbiežāk pieminētais politiķis - viņš pieminēts biežāk pat par Vladimiru Putinu.
Izraēlas-Palestīnas konflikts arī turpmāk zem jautājuma zīmes
Savukārt runājot par Tuvo Austrumu konfliktu starp Izraēlu un palestīniešiem, Tramps tikšanās laikā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu izteicās, ka varētu atbalstīt ne tikai starptautiski prasīto divu valstu risinājumu, bet arī citas versijas. Galvenais, lai tās atbalsta iesaistītās puses.
Šādi izteikumi izsaukuši kritiku gan ANO, gan citu rietumvalstu vidū, taču ASV vēstniece ANO Nikija Heilija vēlāk skaidroja, ka arī ASV paliek uzticīgas divu valstu risinājumam, taču Savienotās Valstis vēloties domāt arī ārpus ierastajiem rāmjiem.
No vienas puses, domāšana ārpus ierastajiem rāmjiem ir tieši tas, kas šajā laikā ir nepieciešams.
Taču jautājums ir – vai domāšana ārpus rāmjiem patiešām ienesīs jaunas vēsmas ASV ārpolitikā un jaunus, negaidītus risinājumus, vai arī to, ka arī turpmāk varam gaidīt vienkārši pārsteidzošus Trampa izteikumus bez kāda reāla seguma.
